Jūlija revolūcija

1830. gada Franču revolūcija, pazīstama arī kā Jūlija revolūcija, bija Francijas karaļa Kārļa X atstādināšana no varas. Par karali kļuva viņa brālēns Luijs Filips Orleāna hercogs. Tomēr pēc 18 grūtiem tronī pavadītiem gadiem arī viņš tika atstādināts no karaļa amata. Tas liecināja par pāreju no viena veida monarhijas uz cita veida monarhiju. Šī pārmaiņa bija pāreja no Burbonu restaurācijas uz jūlija monarhiju. Tas iezīmēja arī varas maiņu no Burbonu nama uz Orleāna namu. Cilvēkus, kas atbalstīja Burbonus, sauca par leģitimistiem. Luija Filipa atbalstītājus sauca par orleānistiem. Luijs Filips bija Francijas karalis (nevis Francijas karalis) līdz 1848. gada Franču revolūcijai.

Fons

1824. gada 16. septembrī Francijas tronī sēdās Kārlis X. Viņš bija Ludviķa XVIII jaunākais brālis. Kad Napoleons Bonaparts tika sakauts, viņš kļuva par Francijas karali. Gan Luijs, gan Šarls valdīja savas dzimšanas dēļ, nevis tāpēc, ka to vēlējās liels skaits cilvēku. Tas bija pirmais no diviem notikumiem, ar kuriem sākās Les Trois Glorieuses, jūlija revolūcijas "Trīs slavas dienas".

Kad 1814. gadā Napoleons atteicās no amata, Eiropā, galvenokārt Francijā, valdīja liels apjukums. Vīnes kongress sanāca, lai no jauna uzzīmētu kontinenta politisko karti. Uz kongresu bija ieradušās daudzas Eiropas valstis. Tomēr lēmumu kontrolēja četras svarīgākās lielvaras. Šīs lielvalstis bija Apvienotā Karaliste, Austrija, Krievija un Prūsija, ko pārstāvēja karalis Frīdrihs Vilhelms III. Vēl viena ļoti svarīga persona kongresā bija Šarls Moriss de Talerāns. Viņš bija franču diplomāts Napoleona laikā. Francija tika uzskatīta par ienaidnieku valsti.

Taleirāns ierosināja Eiropai atgriezties pie tās pirmās, "likumīgās" valdības. Viņš ar to domāja valdību pirms Napoleona. Šo plānu lielā mērā pieņēma Kongresa locekļi. Francija atgriezās 1789. gada robežās, un tronī atkal sēdās Burbonu nams. Kongresa skatījumā politiskā situācija Francijā un Eiropā bija normalizējusies. Tomēr jaunais karalis Luijs XVIII uzskatīja, ka nacionālisma un demokrātijas idejas viņa valstī joprojām ir aktuālas. Tāpēc viņi izveidoja un parakstīja Francijas Konstitucionālo hartu (Charte constitutionnelle française, Francijas konstitūciju). Tā ir pazīstama arī kā La Charte. Tā bija otrā lieta, kas aizsāka Jūlija revolūciju.

Orleāna hercogsZoom
Orleāna hercogs

Trīs krāšņās dienas

Pirmdiena, 26. jūlijs, 1830

Cilvēki ātri uzzināja par Sentkloud "ordonansēm" no laikraksta Le Moniteur. Darbinieki tika atlaisti no darba, un uzņēmējdarbība tika slēgta. Bezdarbs, kas vasaras sākumā bija pieaudzis, palielinājās. "Tāpēc lielam skaitam strādnieku neatlika nekas cits, kā protestēt."

Tādi laikraksti kā Journal des débats, Le Moniteur Universel (Le Moniteur) un Le Constitutionnel jau bija pārtraukuši iznākt. Tas bija jaunā likuma dēļ. Gandrīz 50 žurnālisti no 12 pilsētu laikrakstiem tikās liberālā laikraksta Le National redakcijā. Tur viņi parakstīja protestu un apsolīja, ka viņu laikraksti turpinās iznākt.

Tajā vakarā policija ieradās presē un atņēma avīzes, kas bija pretrunā ar likumu. Dusmīgs bezdarbnieku pūlis dedzīgi kliedza: "A bas les Bourbons!". "Vive la Charte!!!" Republikāņu žurnālists Armans Karrels rakstīja laikrakstā Le National:

"Francija... ar pašas valdības rīcību atkal piedzīvo revolūciju... tagad ir pārtraukts tiesiskais režīms, ir sācies spēka režīms... situācijā, kādā mēs tagad atrodamies, paklausība vairs nav pienākums... Francijai pašai ir jāizvērtē, cik tālu ir jāturpina tās pretestība."

Parīzes policijas priekšnieks, it kā dzīvojot sapņu pasaulē, vakarā rakstīja: " ...vispilnīgākais miers turpina valdīt (valdīt) visās galvaspilsētas daļās. Ziņojumos, kas mani ir sasnieguši, nav reģistrēts neviens uzmanības vērts notikums ...".

1830. gada jūlija ainas, Leona Kognē (Léon Cogniet) glezna. Šī glezna bija par 1830. gada jūlija revolūciju.Zoom
1830. gada jūlija ainas, Leona Kognē (Léon Cogniet) glezna. Šī glezna bija par 1830. gada jūlija revolūciju.

Jautājumi un atbildes

J: Kā sauca 1830. gada Franču revolūciju?


A: 1830. gada Franču revolūciju sauca arī par Jūlija revolūciju.

J: Kas notika jūlija revolūcijas laikā?


A: Jūlija revolūcija bija Francijas karaļa Kārļa X atstādināšana no varas, un par karali kļuva viņa brālēns Luijs Filips, Orlēāna hercogs.

J: Kas kļuva par karali pēc tam, kad jūlija revolūcijas laikā no varas tika gāzts Kārlis X?


A: Luijs Filips, Orlēāna hercogs, kļuva par karali pēc tam, kad jūlija revolūcijas laikā Kārlis X tika atstādināts no varas.

Kādas pārmaiņas iezīmēja jūlija revolūcija?


A: Jūlija revolūcija iezīmēja pāreju no Burbonu restaurācijas uz jūlija monarhiju.

J: Kas pēc jūlija revolūcijas pārņēma varu?


A: Pēc jūlija revolūcijas vara no Burbonu nama pārgāja Orleāna nama rokās.

J: Kā pēc jūlija revolūcijas sauca Burbonu atbalstītājus?


A: Pēc jūlija revolūcijas Burbonu atbalstītāji tika saukti par leģitimistiem.

J: Kas bija Francijas karalis pēc Jūlija revolūcijas līdz 1848. gada Franču revolūcijai?


A: Luijs Filips bija Francijas karalis (nevis Francijas karalis) pēc Jūlija revolūcijas līdz 1848. gada Franču revolūcijai.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3