Jūdu-arābu valodas — ebreju arābu dialektu kopums, rakstība un vēsture
Jūdu-arābu valodas ir arābu valodas dialektu kopums, kurā runāja un runā ebreji, kas dzīvoja vai agrāk dzīvoja arābu valodā runājošās valstīs. Tāpat kā citos arābu reģionos, arī arābu valodā runājošajiem ebrejiem bija daudzviet atšķirīgi vietējie dialekti — no Marokas un Alžīrijas rietumos līdz Irākai, Sīrijai, Libānai un Jemenas dienvidos. Šie dialekti vairumā gadījumu bija ģeogrāfiski un fonētiski tuvi saviem apkārtējiem arābu valodas variantiem, taču tos raksturoja īpašas leksikas un izrunas iezīmes, kā arī kļūstami semitiski un reliģiskie termini.
Rakstība un ortogrāfija
Lielākā daļa jūdu-arābu dialektu tika ierakstīti ar modificētām ebreju alfabēta formām. Bieži izmantoja tradicionālo ebreju laukrakstu, taču tam pievienoja papildu atzīmes un līdzskaņu punktus no arābu alfabēta, lai attēlotu fonēmas, kuras ebreju alfabētā nepastāvēja. Ortogrāfija nebija standartizēta — rakstība atšķīrās pēc kopienas, autora un laika. Dažos gadījumos tika lietots arī arābu raksts vai bilingvālas manuskriptu formas, tomēr rakstība ar hebrajiskajiem burtiem bija visizplatītākā tradīcija dokumentu, literatūras un reliģisku tekstu pierakstīšanā.
Vēsture un sociālais konteksts
Viduslaikos un vēlāk — īpaši zelta laikmetā Īberijā un pēc tam daudzās musulmaņu pasaules daļās — islāma diasporas ebreji plaši lietoja lokālos arābu dialektus, tos rakstot nedaudz pielāgotā ebreju rakstībā (nevis ar arābu rakstībā). Runas un rakstības valoda kalpoja gan ikdienas saziņai, gan akadēmiskai, juridiskai un teoloģiskai literatūrai. Daudzas intelektuālās tradīcijas — filozofija, medicīna, komentāri Bībelei un halahai — tika saglabātas un izstrādātas šajā valodas vidē.
Atriebjoties par 1948. gada arābu-izraēliešu karu, ebreji daudzās Arābu pasaules zemēs kļuva pakļauti arvien spēcīgākai diskriminācijai un vardarbībai, kas lika plašām kopienām masveidā emigrēt uz Izraēlu un citur. Pārvākšanās, asimilācija jaunajās sabiedrībās un Modernā ivrita (modernā hebreju) izplatīšanās izraisīja jūdu-arābu dialektu strauju sarukumu un daudzu variantu izzušanu vai integrēšanos ar citām valodām.
Dialektu daudzveidība
Jūdu-arābu valodu grupa nav viena vienota valoda, bet plašs dialektu komplekss. Galvenie ziemeļu un dienvidu, rietumu un austrumu varianti parasti neatbilst viens otram un nereti rodas mutiskas un leksiskās atšķirības, tāpēc nereti runātāji no dažādiem reģioniem nevarēja pilnībā saprasties. Nozīmīgas grupas ietver:
- Magribiešu (Maroka, Alžīrija, Tunisija, Libija) jūdu-arābu dialektus;
- Levantiešu (Sīrija, Libāna, Palestīna/Izraēla) variants, tostarp Aleppo un Damaskas jūdai-arābu runas;
- Iraqi (Bagdādes) jūdu-arābu dialektu;
- Jemenas jūdu-arābu valodu — tās reiz saglabāja daudz vecāku iezīmju un ilgi tika lietotas arī reliģiskajos tekstos;
- Īpaši pašpietiekami Rietumāfrikas kopienu varianti.
Literatūra un intelektuālā tradīcija
Daudzas svarīgas viduslaiku ebreju grāmatas, halahiski traktāti un Bībeles komentāri sākotnēji tika rakstīti jūdu-arābu valodā. Šie darbi bieži vēlāk tika pārtulkoti vai apkopoti viduslaiku zinātniskajā ivritā, lai kļūtu pieejami Eiropas aškenāziskajām kopienām. To vidū ir nozīmīgi teksti un autori:
- Saadia Gaons — nozīmīgs teologs un filozofs, kurš rakstīja teoloģiskas un bibliskas komentāru darbības jūdu-arābu valodā;
- Maimonides (Rambam) — viņa slavenais darbs The Guide for the Perplexed (Moreh Nevukhim) un daži komentāri un juridiski traktāti sākotnēji bija jūdu-arābu valodā;
- Jehuda Halevi — sacerējis «Kuzari» sākotnēji arābu valodā, ko vēlāk pārtulkoja hebrajiski;
- Bahya ibn Paquda — «Duties of the Heart» (Hovot HaLevavot) — filozofiski un reliģiski teksti, kas radīti jūdu-arābu vidē;
- Solomon ibn Gabirol (Avicebron) — filozofiskas un poētiskas darbības, daļa no tām radīta arābu valodā vai arābu kultūras ietekmē.
Avoti un saglabāšana
Vēsturiskie manuskripti, dokumenti un kopienu ieraksti par jūdu-arābu valodām ir saglabājušies dažādās arhīvās un bibliotēkās — īpaši bagātīgi materiāli ir atrasti Kairas Genizā (Cairo Geniza) kolekcijā, kā arī bibliotēkās Eiropā, Izraēlā un Ziemeļamerikā. Mūsdienu pētniecība apvieno lingvistiku, vēsturi un manuskriptu studijas, lai rekonstruētu šos dialektus, to vārdu krājumus, gramatiku un sociālo lomu.
Mūsdienas un saglabāšanas centieni
20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimtā jūdu-arābu dialektu lietošana strauji samazinājās. Tomēr akadēmiski projekti, ieraksti, mutvārdu vēstures vākšana un digitālie arhīvi cenšas saglabāt paliekošo materiālu. Dažās kopienās — piemēram, jemenišu ebreju pēctečos un dažās diasporas grupās — līdz mūsdienām saglabājušās tradicionālas runas formas, ko pētnieki turpina dokumentēt.
Jūdu-arābu valodas ir nozīmīgs tilts starp arābu un ebreju kultūrām, sniedzot vērtīgu liecību par identitāti, reliģisko praksi, intelektuālo apmaiņu un lingvistisko daudzveidību reģionā, kur šo kopienu vēsture ir bijusi īpaši bagāta un sarežģīta.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir jūdu-arābu valodas?
A: Jūdu-arābu valodas ir arābu valodas dialektu kopums, kuros runā jūdi, kas dzīvo vai agrāk dzīvoja arābu valodā runājošās valstīs.
Q: Kā tika rakstīti jūdai-arābu dialektos?
A.: Lielākā daļa jūda-arābu dialektu tika rakstīti ar modificētām ebreju alfabēta formām, bieži vien iekļaujot līdzskaņu punktus no arābu alfabēta, lai pielāgotu fonēmas, kas ebreju alfabētā nepastāvēja.
Jautājums: Kāpēc pēc 1948. gada ebreji bēga no arābu valstīm?
Atriebjoties par 1948. gada arābu-izraēliešu karu, ebreji arābu valstīs kļuva pakļauti aizvien nepanesamākai diskriminācijai un vardarbībai, kas lika gandrīz visiem ebrejiem masveidā bēgt uz Izraēlu.
J: Kas aizstāja jūdaiski-arābu valodu, kad ebreji bēga no arābu valstīm?
A: Izraēlā viņu arābu valodas dialektiem neizdevās attīstīties, un lielākā daļa no tiem izzuda, aizstājot tos ar mūsdienu ebreju valodu.
Jautājums: Kad ebreji sāka runāt arābu valodas dialektā?
A: Viduslaikos islāma diasporas ebreji runāja arābu valodas dialektā, ko viņi rakstīja nedaudz pielāgotā ebreju rakstībā (nevis arābu rakstībā). Šo parādību sauc par jūdaiski arābu valodu.
J: Kas ir līdzīgs judeoarābu valodai?
A: Judeoarābu valodu var salīdzināt gan ar ladino (judeo-spāņu valodu), gan jidiš (judeo-vācu valodu).
J: Kuras nozīmīgas grāmatas sākotnēji tika sarakstītas jūdai-arābu valodā?
A:Dažas no svarīgākajām viduslaiku ebreju grāmatām, kā arī daži halahiski darbi un Bībeles komentāri sākotnēji tika sarakstīti jūdai-arābu valodā.
