Klasiskie senie laiki

Arhaiskais periods (8.-6. gs. p.m.ē.)

Visagrīnākais klasiskās antīkā laikmeta periods notika pirms vēstures avotu parādīšanās pēc bronzas laikmeta sabrukuma. Agrākie grieķu alfabētiskie uzraksti atrodami 8. gadsimta pirmajā pusē. Parasti pieņem, ka Homērs dzīvoja 8. vai 7. gadsimtā, un viņa dzīves laiku bieži uzskata par klasiskās antīkā laikmeta sākumu. Ap šo laiku tradicionāli tiek uzskatītas arī pirmās antīkās olimpiskās spēles 776. gadā pirms mūsu ēras. Romas leģenda vēsta, ka Romas pilsēta tika dibināta 753. gadā pirms mūsu ēras. Šķiet, ka pirmā apmetne Romas forumā notika aptuveni šajā laikā.

Feniķieši

Sākotnēji feniķieši paplašinājās no Levantes ostām, un līdz 8. gadsimtam dominēja Vidusjūras tirdzniecībā. Kartāga tika dibināta 814. gadā p. m. ē., un līdz 700. gadam p. m. ē. kartāgieši bija nostiprinājuši cietoksni Sicīlijā, Itālijā un Sardīnijā, kas izraisīja interešu konfliktus ar Etruriju.

Grieķija

Arhaiskais periods sekoja grieķu tumšajiem viduslaikiem, un tajā attīstījās demokrātija, filozofija, teātris, dzeja, kā arī atdzima rakstītā valoda (kas bija zudusi tumšajos viduslaikos).

Arhaiskā laikmeta vēlākās daļas keramikas stili ir melnā figurālā keramika, kas Korintā tika sākta 7. gadsimtā p.m.ē. Tās pēctecis bija sarkano figūru stils, ko izveidoja andokīdi ap 530. gadu pirms mūsu ēras.

Klasiskā Grieķija (5.-4. gs. p.m.ē.)

Senās Grieķijas klasiskais periods ilga no Atēnu tirānijas krišanas 510. gadā pirms mūsu ēras līdz Aleksandra Lielā nāvei 323. gadā pirms mūsu ēras. Šajā periodā ilga cīņa starp Spartu un Atēnām, kā arī kari starp grieķiem un persiešiem. Maķedonijas uzplaukums 4. gadsimtā vismaz uz kādu laiku sagrāva visas pārējās politiskās sistēmas.

Dālijas līga ("Atēnu impērija") tieši pirms Peloponēsas kara 431. gadā p.m.ē.


Romas republikas un Romas impērijas teritorija 218. gadā p.m.ē. (tumši sarkans), 133. gadā p.m.ē. (gaiši sarkans), 44. gadā p.m.ē. (oranžs), 14. gadā p.m.ē. (dzeltens), pēc 14. gada p.m.ē. (zaļš) un maksimālais paplašinājums Trajāna 117. gadā (gaiši zaļš).


Romas impērijas apjoms Trajāna laikā 117

Helēnisma periods (330-146 p.m.ē.)

Helēnisma periods sākās ar Aleksandru, kad grieķu valoda kļuva par lingua franca tālu aiz Grieķijas robežām, un hellēnisma kultūra kontaktējās ar Persijas, Vidusāzijas, Indijas un Ēģiptes kultūrām. Helēnisma periods beidzās līdz ar Romas republikas kā superreģionālas lielvaras uzplaukumu 2. gadsimtā p. m. ē. un romiešu iekaroto Grieķiju 146. gadā p. m. ē.

Romas Republika (5.-1. gs. p.m.ē.)

Romas forums bija centrālā zona, ap kuru attīstījās senā Roma.

Republikāniskais periods Senajā Romā sākās ar monarhijas gāšanu ap 509. gadu p.m.ē. un ilga vairāk nekā 450 gadus līdz tās apgānīšanai, izvēršoties pilsoņu kariem un imperatora periodam.

Romas impērija (no 1. gs. p.m.ē. līdz 5. gs. pēc Kristus dzimšanas)

Par precīzu republikas beigu laiku ir strīds. Tā laika Romas pilsoņi neatzina, ka Republika ir beigusi pastāvēt.

Varētu teikt, ka Roma jau bija imperiāla. Tai nebija imperatora, kad tā iekaroja Galiju, Iliriju, Grieķiju, Hispāniju un Romas provinci Āziju.

Vēlā antīkā senatne (4.-6. gadsimts pēc mūsu ēras)

Vēlajā antīkajā antīkajā laikmetā kristietība pieauga Konstantīna I laikā un 393. gadā kļuva par Romas impērijas kultu. Secīgi ģermāņu cilšu iebrukumi 5. gadsimtā nozīmēja Rietumu impērijas galu, bet Austrumu impērija turpināja pastāvēt visu viduslaiku kā Bizantijas impērija.

Rietumu un Austrumu Romas impērijas līdz 476. gadam

Atdzimšana

Cieņa pret senajiem Grieķijas un Romas iedzīvotājiem ietekmēja politiku, filozofiju, tēlniecību, literatūru, teātri, izglītību, arhitektūru un pat seksualitāti.

Politikā Romas imperatora klātbūtne tika uzskatīta par vēlamu vēl ilgi pēc impērijas sabrukuma. Šī tendence sasniedza savu kulmināciju, kad Kārlis Lielais 800. gadā tika kronēts par "Romas imperatoru", kas noveda pie Svētās Romas impērijas izveidošanās. No šī perioda saglabājās priekšstats, ka imperators ir monarhs, kas ir augstāks par parastu karali. Šajā politiskajā ideālā vienmēr pastāvēja Romas impērija - valsts, kuras jurisdikcija aptvēra visu civilizēto rietumu pasauli.

Apakštēmas

• Senā vēsture
• Senā Grieķija
• Senā Roma
• Dacia
• Roman Dacia
• Romas Lielbritānija
• Hispania
• Senā Maķedonija
• Gallija
• Kartāga

Saistītās lapas

• Kofun periods (Japāna, 250. gs. - 538. gs.)
• Asuka periods (Japāna, 538 CE - 710 CE)