Gallija (Gaul): Rietumeiropas vēsture un ķeltu tautu pārskats
Atklāj Gallijas vēsturi: Rietumeiropas ķeltu ciltis, romiešu sadursmes, kultūra un to ietekme uz mūsdienu Franciju un apkārtni.
Gallija (latīņu: Gallia) - tā senatnē sauca Rietumeiropas teritoriju, kas ietvēra Itālijas ziemeļu daļu, Franciju, Beļģiju, Šveices rietumu daļu, kā arī Nīderlandes un Vācijas daļu Reinas rietumu krastā. Šajā reģionā dzīvoja daudzas ķeltu ciltis, kuras romieši dēvēja vienkārši par galiem.
Angļu valodā vārds "Gaul" (franču: Gaulois) var nozīmēt arī ķeltu reģiona iedzīvotāju, lai gan šo izteicienu var lietot arī attiecībā uz visiem senajiem galiešu valodas runātājiem. Tādējādi "gals" un "ķelts" dažkārt tiek lietoti vienā un tajā pašā nozīmē.
Brennusa vadītie galli uzbruka Romai Allijas kaujā (390. gadā p.m.ē.).
Ģeogrāfija un administratīvais sadalījums
Gallijas teritorija mainījās laika gaitā, taču plašākā nozīmē tā aptvēra reģionus no Pireneju pussalas ziemeļiem līdz Reinas upei un no Atlantijas okeāna līdz Apenīnu kalniem. Romas impērijas laikos Gallija tika sadalīta vairākās provincēs, piemēram, Gallia Narbonensis (dienvidos), Gallia Cisalpina (Itālijas ziemeļu daļa), Gallia Lugdunensis, Gallia Aquitania un Gallia Belgica. Šāda administratīvā dalīšana palīdzēja Romai pārvaldīt un iekļaut reģionu impērijā.
Vēsture un romiešu iekarošana
Gallijas vēsture ir bagāta un sarežģīta. Pirms romiešu iejaukšanās teritoriju raksturoja daudzas neatkarīgas ķeltu ciltis (piem., Aedui, Arverni, Helvetii, Belgae u.c.), kuras reizēm sadalījās savstarpējos konfliktos, bet reizēm sadarbojās. Viena no nozīmīgākajām epizodēm bija bretniešu vadītā uzvara pār Romu Allijas kaujā (390 p.m.ē.), kas romiešu tradīcijā palikusi kā smags trieciens pilsētai.
Vairāk nekā trīs gadsimtus vēlāk Gallijas likteni būtiski ietekmēja Jūlija Cēzara karadarbība — viņa apraksti Commentarii de Bello Gallico ir galvenais avots par to laiku notikumiem. Cēzara kampaņas laikā (58–50 p.m.ē.) daudzas ķeltu ciltis tika pakļautas Romai, un 52. gadā p.m.ē. notika nozīmīga sacelšanās, ko vadīja Vercingetorix, kuras kulminācija bija Alēzijas aplenkums. Pēc Cēzara iekarošanas Gallija kļuva par svarīgu Romas provinces sastāvdaļu, un pakāpeniski notika romiešu pārvaldes, tiesību un ekonomikas īstenošana.
Kultūra, valoda un reliģija
Gallijā dominēja ķeltu kultūra, kas izpaudās valodā, materiālajā kultūrā un reliģiskajās praksēs. Gaļu valoda (Gaulish) piederēja pie kontinentālajām ķeltu valodām; tā bija līdzīga britu ķeltu valodām, bet pamazām tika aizstāta ar latīņu romiešu pārvaldības un romanizācijas rezultātā. Lielākā daļa pētnieku uzskata, ka gaļu valoda saglabājās dažās lauku kopienās vēl pēc Romas laikmeta un varēja izzust paaugstinoties romāņu valodām (vēlāko franču, oksitānu u.c.) 1.–6. gadsimtā.
Reliģiskā dzīve ietvēra politeistiskas ticības formas un vietējās dievības, kuru kultu bieži veica druīdi — priesteru klase, kas atbildēja par rituāliem, likumiem un zināšanām. Pilskalni, svētceļojumu vietas, upuru vietas un kapulauki sniedz liecības par plašu rituālu un funerāro praksi.
Arheoloģija un materiālā kultūra
Arheoloģiskie atklājumi, it īpaši La Tène (≈450–50 p.m.ē.) kultūras artefakti, parāda augstu metālapstrādes un rotu izgatavošanas meistarību. Atrasti ieroči, rotas, keramikas izstrādājumi un sadzīves priekšmeti ļauj rekonstruēt gan karotāju, gan zemnieku ikdienu. Tirdzniecības sakari ar Vidusjūru un citiem reģioniem padarīja Galliju par starpposmu preču un ideju apritē.
Pēctecība un ietekme
Romas periodā un vēlāk Gallija kļuva par vienu no Romas impērijas nozīmīgākajiem apgabaliem rietumos. Pēc Romas varas vājināšanās reģionā attīstījās jaunas politiskas vienības, un ar laiku Gallijas teritorijā izveidojās pamati mūsdienu Francijas valstij. Latīņu valodas izplatība un romanizācija deva sākumu romāņu valodām, kuras vēlāk transformējās par viduslaiku un mūsdienu franču valodu.
Gallijas vēsture ir nozīmīga, lai saprastu Rietumeiropas etnisko, valodu un kultūras attīstību — no ķeltu cilšu laikmeta, caur romiešu iekarošanu un romanizāciju, līdz viduslaiku nākotnei, kas veido mūsdienu Eiropas seju.
Galijas karte ap 58. gadu p.m.ē.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija gals?
A: Gallija bija teritorija Rietumeiropā, kas ietvēra Itālijas ziemeļus, Franciju, Beļģiju, Šveices rietumus, kā arī daļu Nīderlandes un Vācijas rietumu krastā no Reinas upes.
Q: Kādas ciltis dzīvoja Gallijā?
A: Gallijā dzīvoja daudzas ķeltu ciltis, kuras romieši dēvēja par galiem.
J: Ko angļu valodā nozīmē vārds "Gaul"?
A: Angļu valodā vārds "Gaul" var nozīmēt reģiona ķeltu iedzīvotājus vai visus senos galu valodas runātājus.
J: Kā dažkārt lieto vārdus "gals" un "ķelts"?
A: "Gals" un "ķelts" dažkārt tiek lietoti vienā un tajā pašā nozīmē.
J: Kas bija Brennus?
A: Brennuss bija gallu vadonis, kurš 390. gadā p. m. ē. uzbruka Romai un vadīja Allijas kauju.
J: Kad notika Allijas kauja?
A: Allijas kauja notika 390. gadā pirms mūsu ēras.
J: Ko Brennuss un galli darīja Allijas kaujas laikā?
A: Allijas kaujā Brennuss un galli uzbruka romiešu armijai un sakāva to.
Meklēt