Ķelti
Ķelti bija liela kaukāziešu cilšu grupa Eiropā. Pirmo reizi viņi parādījās agrīnajā dzelzs laikmetā, ap 1200. gadu p. m. ē. Austrijā. Nosaukums "ķelti" cēlies no grieķu valodas. Romieši viņus sauca par galiem. Viņi bija cēlušies no Hallštata un La Tenes kultūrām. Viņu kultūra un gēni izplatījās pa lielu daļu Eiropas, un laikā, kad sāka parādīties grieķi un vēlāk romieši, Britu salas un daļa Rietumeiropas, Dienvideiropas un Austrumeiropas bija ķelti - ievērojamākās ķeltu ciltis atradās Gallijā. Ķelti runāja ķeltu valodās. Mūsdienās saglabājušās ķeltu valodas ir bretoņu, kornvolsiešu, velsiešu un galiešu valodas.
Ķeltu sabiedrība un tehnoloģija, lai gan nebija tik attīstīta kā romiešu, savam laikam nebūt nebija primitīva. Ķelti dzīvoja uz ētiku un godu balstītu dzīvesveidu un bija izveidojuši savu kultūru ar unikāliem zīmējumiem, skulptūrām, rotaslietām, folkloru, celtniecības dizainu un tehniku. Viņi bija arī prasmīgi kalēji, zemkopji un diplomāti.
Ķeltu karotāji valkāja kara krāsas un centās biedēt ienaidniekus, kliedzot kara saucienus. Ciltīm bija atšķirīgi ģērbšanās standarti kaujās; daži karavīri valkāja ķēdes vai ādas bruņas, daži valkāja tikai drēbes, bet daži bija pazīstami kā pilnīgi kaili karotāji. Viņiem bija arī sava veida zobens, kas bija ļoti spēcīgs, un vairogs, kas bija ļoti aizsargājošs.
Kad Romas Republika sāka paplašināties, galli un romieši kļuva ļoti naidīgi viens pret otru un daudzkārt sadūrās; tomēr galu galā romieši spēja tos sakaut un galu galā iekaroja lielāko daļu ķeltu cilšu Eiropā un valdīja tajās līdz Rietumromas impērijas sabrukumam. Ķeltu ciltis cīnījās arī savā starpā. Pēc uzvaras kaujā ķelti saviem ienaidniekiem nocirta galvas un paņēma tās līdzi uz mājām.
Romas impērijas sabrukuma laikā lielāko daļu veco ķeltu zemju pārņēma migrējošās ģermāņu ciltis, kas saplūda ar romāņu-ķeltu ciltīm (cilvēki, kam bija gan romiešu, gan ķeltu senči), un galu galā izveidojās vairākas mūsdienu Eiropas valstis, piemēram, Portugāle, Spānija, Francija, Beļģija, Šveice, Luksemburga, kā arī Dienvidvācija un Rietumvācija. Teritorijas, kas joprojām tiek uzskatītas par ķeltu teritorijām, ir Īrija, Velsa, Skotija, Menas sala, Kornvola un Bretaņa.
Ķeltu dizains
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir vārda "ķelts" izcelsme?
A: Vārds "ķelts" cēlies no grieķiem. Romieši tos sauca par galiem.
J: Kādas bija dažas no ievērojamākajām ķeltu ciltīm?
A: Ievērojamākās ķeltu ciltis dzīvoja Gallijā.
J: Kādās valodās runāja ķelti?
A: Ķelti runāja ķeltu valodās. Mūsdienās ir saglabājušās šādas ķeltu valodas: bretoņu, kornvolsiešu, velsiešu un geļu valodas.
J: Cik attīstīta bija viņu tehnoloģija?
A: Lai gan ķeltu sabiedrība un tehnoloģija nebija tik attīstīta kā romiešu, tā laikam tā nebūt nebija primitīva. Viņi bija prasmīgi kalēji, zemkopji un diplomāti.
J: Kā viņi ģērbās kaujām?
A: Dažādām ciltīm bija atšķirīgi ģērbšanās standarti cīņai; daži karotāji valkāja ķēdes smaili un/vai ādas bruņas, daži valkāja tikai drēbes, bet daži cīnījās pilnīgi kaili. Viņiem bija arī sava veida zobens, kas bija ļoti spēcīgs, un vairogs, kas bija ļoti aizsargājošs.
Jautājums: Kas viņus galu galā iekaroja?
A: Kad sāka paplašināties Romas Republika, tie kļuva naidīgi viens pret otru un daudzkārt sadūrās; tomēr romieši beigu beigās spēja tos sakaut un iekaroja lielāko daļu ķeltu cilšu cilšu Eiropā.
J: Kas notika pēc Romas krišanas?
A: Pēc uzvaras kaujā ķelti saviem ienaidniekiem nocirta galvas un paņēma tās līdzi uz mājām Romas impērijas sabrukuma laikā lielāko daļu veco ķeltu zemju pārvaldīja migrējošās ģermāņu ciltis, kas saplūda ar romāņu-ķeltu ciltīm (cilvēki ar romiešu un ķeltu senčiem) un izveidoja vairākas Eiropas valstis, piemēram, Portugāli, Spāniju, Franciju, Beļģiju, Šveici, Luksemburgu, kā arī Dienvidvāciju un Rietumvāciju. Teritorijas, kas joprojām tiek uzskatītas par ķeltu teritorijām, ir Īrija , Velsa , Skotija, Menas sala, Kornvola un Bretaņa .
