Ķeltu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes atzars, kas pieder pie valoda grupas, ko parasti saista ar Ziemeļrietumeiropā izplatītajām valodām. Mūsdienās dzīvas ķeltu valodas runā tikai dažos reģionos, un tās parasti iedala divās galvenajās grupās: gēlu (goidelic) un britu (brittonic) valodās.
Gēlu (goidelic) valodas
Gēlu grupā mūsdienās runā trīs galvenās valodas: īru, skotu un mansu valodas. Skotu (skotu gaēļu) valoda saglabājas galvenokārt Skotijas kalnu reģionos un ziemeļrietumu salās, tostarp Hebrīdu salās, un tā ir nozīmīga vietējā kultūras un mediju daļa; tai ir atbalsts izglītībā un vietējā pārvaldē Skotijas ziemeļrietumu daļā. Īru valoda nereti tiek mācīta un lietota Īrijas Gaeltahtā, un tai ir oficiāla loma Īrijas valsts kultūrā un dažos valsts institūcijās. Mansu valodas gadījumā notika pilnīga mirstamība 20. gadsimta sākumā, taču tās atdzimšana pēdējās desmitgadēs ir redzama caur mācībām, pašmācību materiāliem un kultūras iniciatīvām.
Britu (brittonic) valodas
Britu grupā ietilpst velsiešu, kornvolsiešu un bretoņu valoda. Kornvolsiešu valoda praktiski izzuda 18. gadsimtā, taču 20. un 21. gadsimtā notika atdzimšanas kustība, un šo valodu tagad lieto kopienas, mācību kursos un kultūras pasākumos. Velsiešu valoda ir plaši izplatīta Velsā; to lieto ikdienā visā reģionā, bet visstiprākā tā ir Velsas rietumu daļās — apgabalos, ko daži sauc par Bro Gymraeg, kur velsiešu ir dominējošā valoda daudzām kopienām. Bretoņu valoda galvenokārt tiek runāta Bretaņas rietumos; tā ir vienīgā mūsdienu ķeltu valoda, kas primāri dzīvo ārpus Lielbritānijas un Īrijas salām. Tā kā Bretaņa ir daļa no Francijas, bretoņu valodai draud izzušana, un pret to tiek vērstas gan reģionālas, gan sabiedriskas saglabāšanas programmas (draud izzušana, tomēr ir redzama arī aktīva atbalsta kustība).
Migrācija, diaspora un mūsdienu stāvoklis
Ķeltu valodu runātāji ir izplatījušies arī ārpus Eiropas. Piemēram, skotu gaēļu valodā runājošo kopienas pastāv arī Kanādā, īpaši Nova Skotijas (Cape Breton) apgabalos, kur valoda un kultūra tiek uzturēta caur mantojumu klubi, festivāliem un medijiem. Savukārt Argentīnas Patagonijā ir velsiešu valodā runājošie; vēsturiski izveidotās kopienas (Patagonijā) ir saglabājušas velsiešu valodas tradīcijas, skolas un kultūras pasākumus.
Valodu aizsardzība un atdzimšana
Mūsdienās lielākā daļa ķeltu valodu ir nelielas kopienas valodas, un to saglabāšana prasa aktīvas valsts un sabiedrības iniciatīvas — bilingvāla izglītība, vietējo mediju atbalsts, oficiāla atzīšana un kultūras programmas. Ir izveidotas skolas, mācību materiāli un tiešsaistes resursi, lai veicinātu valodu apguvi jaunajām paaudzēm. Dažas valodas, piemēram, īru un velsiešu, ir guvušas spēcīgāku oficiālu atbalstu, kamēr citas — īpaši bretoņu un kornvolsiešu — cīnās par resursiem un juridisku atzīšanu.
Kopsavilkumā: ķeltu valodas veido nelielu, bet kultūras ziņā nozīmīgu valodu grupu ar divām galvenajām atzarēm — gēlu un britu. Katra no šīm valodām ir atšķirīga gan vēsturiskajās saknēs, gan mūsdienu lietošanas apjomos; tās piedzīvo gan atdzimšanas, gan zaudēšanas procesus, un saglabāšanai nepieciešama sistemātiska rīcība un sabiedrības iesaiste.
