Mansu valoda: izzudusī Menas salu ķeltu valoda — vēsture un atdzīvināšana

Mansu valoda (mansu valodā pazīstama kā "Gaelg" vai "Gailck") ir valoda, kurā runā Menas salā.

Tā ir ģideļu valodu saimes ķeltu valoda. Tā ir vienā saimē ar skotu un īru valodu.

Mansu valodā galvenokārt runā cilvēki, kuri to apgūst, interesējoties. Kā dabiska kopienas valoda tā izzuda 20. gadsimtā. Pēdējais vecais dzimtās valodas runātājs nomira 1974. gadā.

Mansu valodu aizsargā Eiropas Reģionālo vai mazākumtautību valodu harta.

Vēsture un runas tradīcijas

Mansu valoda attīstījās kopā ar pārējām ģideļu ķeltu valodām, taču atšķīrās gan fonētiski, gan leksiski, jo Menas sala bija ilgstoši attālākā un saistīta ar angļu valodas ietekmi. Tradicionāli runātāji bija saimnieciskās un zvejnieku kopienās visā salā. Manx mutvārdu tradīcijās saglabājās dziesmas, stāsti, tautas sakāmvārdi un reliģiski teksti, kas dokumentē dzīvesveidu un pasaules skatījumu.

Valodas noriets 19.—20. gadsimtā

Rūpniecības, mobilitātes izmaiņu, angļu valodas prestiža un izglītības sistēmas dēļ mansu valoda pakāpeniski zaudēja runātāju skaitu. 19. un 20. gadsimtā arvien biežāk ģimenēs kā ikdienas valoda tika lietota angļu, un valoda kļuva ierobežota ģimenes un rituālo situāciju sfērai. Pēdējie dzimtās valodas runātāji mira 20. gadsimtā — plaši pieminētais Ned Maddrell tiek uzskatīts par pēdējo, kurš runāja Manx kā savu dabisko dzimto valodu līdz savai nāvei 1974. gadā.

Atdzīvināšanas kustība

Par spīti tam, no 20. gs. beigām sākās mērķtiecīgas atdzīvināšanas aktivitātes. Svarīgākie elementi:

  • Sabiedrisko organizāciju atbalsts: vietējās un diaspora organizācijas (piem., valodas biedrības) vāc un publicē materiālus, rīko mācības un kampaņas.
  • Iekļaušana izglītībā: tiek nodrošinātas mansu valodas nodarbības skolās, un ir izveidota mansu valodā mācinoša pirmsskolas un pamatskola (piem., Bunscoill Ghaelgagh), kas audzina bērnus ar valodu kā mācību līdzekli.
  • Mediji un kultūra: regulāri raidījumi mansu valodā vietējā radio, kā arī mūzika, bērnu grāmatas un teātris palīdz valodai iegūt ikdienas klātbūtni.
  • Digitālie resursi: interneta kursi, vārdu krājumi, audioieraksti un mobilās lietotnes padara valodas apguvi pieejamāku visā pasaulē.

Pateicoties šīm aktivitātēm, manifaktūras skaits, kas runā mansu kā citu valodu (nevis dzimto), ir pieaudzis, un pēdējos gados ir dokumentēti jauni dzimto valodu runātāji, kuri aug valodā mājās vai saņem pilnu mansu valodas izglītību.

Valodas iezīmes īsumā

Mansu valoda pieder ķeltu valodu grupai un tai ir vairākas pazīmes, kas to atšķir:

  • Ortogrāfija: mansu rakstība izmanto latīņu burtus, taču ortogrāfija ir atšķirīga no īru un skotu; tā bieži atspoguļo angļu ietekmi un vēsturiskas izrunas īpašības.
  • Fonētika: valodai ir īpašas patskanju un līdzskaņu parādības, kas var šķist svešas angliski runājošajiem, tostarp diftongu klāsts un raksturīgas balsu ilguma atšķirības.
  • Gramatika: mansu valodā ir kārtība un veidojumi līdzīgi citām ķeltu valodām — piemēram, sākotnējā līdzskaņu mutācija, īpašvārdu un darbības vārdu locījumi, salikteņi un īpašrakstības veidi.
  • Vārdu krājums: saglabājas liels slānis senā ķeltu leksikas, taču ir arī aizņēmumi no angļu valodas un skandināvu valodām sakarā ar vēsturiskām saskarēm.

Mūsdienu statuss un aizsardzība

Mansu valoda šobrīd ir piemērs tam, kā aktīvas kopienas un valsts/sabiedriskās institūcijas īstenota valodas politika var mainīt valodas likteni. Lai gan kopienas dzimtās valodas runātāju skaits joprojām ir neliels salīdzinājumā ar plaši izplatītām valodām, pastāvīgā izglītības un kultūras darbība ir nodrošinājusi stabilu bāzi turpmākai atjaunošanai. Kopienas centieni ir atzīti arī starptautiski — mansu valoda ir ietverta starp reģionālajām un mazākumtautību valodām, kā to apliecina Eiropas Reģionālo vai mazākumtautību valodu harta.

Kultūra, literatūra un resursi

Atdzīvināšanas gaitā ir radīti jauni literāri un audiovizuāli darbi mansu valodā: bērnu grāmatas, dzejoļi, dziesmas, mācību materiāli, kā arī tulkojumi. Tradicionālās tautas dziesmas un stāsti tiek ierakstīti un publicēti, saglabājot mantojumu nākotnei.

Ja vēlaties mācīties mansu valodu vai uzzināt vairāk, rekomendējami resursi ir:

  • vietējās valodas biedrības un sabiedriskās organizācijas, kas rīko kursus un pasākumus;
  • valodas skolotāju sagatavotie tiešsaistes kursi un audioieraksti;
  • vietējie raidījumi un kultūras pasākumi, kuros tiek lietota mansu valoda;
  • publikācijas un mācību grāmatas, kā arī bērnu literatūra mansu valodā.

Izvērtējums un nākotnes perspektīvas

Mansu valodas atdzimšana ir ilgtermiņa process, kas prasa resursus, mācību programmu kvalitāti un valsts un kopienas atbalstu. Lai valoda nostiprinātos, nepieciešams turpināt darboties izglītībā, medijos un ikdienas dzīvē — radīt vidi, kur mansu var lietot gan formālā, gan neformālā saziņā. Tomēr jau esošie sasniegumi — jaunie runātāji, izglītības iestādes un aktīvas kultūras iniciatīvas — sniedz reālas cerības valodas turpmākai atjaunošanai.

Vēsture

Aptuveni 900-1600 mūsu ēras gados mansu valoda sāka atšķirties no vidējā īru valodas, un mansu valodā runājošie to dēvē par Yn Ghaelg / Yn Ghailck. 19. gadsimtā manksiešu valodas runātāju kļuva arvien mazāk, un valodu nomainīja angļu valoda. Mena salā 1901. gadā 9 % iedzīvotāju runāja maniešu valodā, bet 1921. gadā šis skaits samazinājās līdz tikai 1 %.

Mūsdienās maniešu valoda ir vienīgā valoda, ko māca piecās Menas salas pirmsskolas izglītības iestādēs. Visās salas pamatskolās un vidusskolās mansu valodu māca kā otro valodu.

Manx šodien

Tagad ir skola, kurā visas mācību stundas notiek manksiešu valodā. Pēc 2001. gada tautas skaitīšanas 2,2 % salas iedzīvotāju prot šo valodu. Pašlaik ir 54 000 cilvēku, kas runā manksiešu valodā, galvenokārt Menas salā.


AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3