Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu harta
Eiropas Reģionālo vai mazākumtautību valodu harta (ECRML) ir Eiropas līgums, kas tika pieņemts 1992. gadā.
To izveidoja Eiropas Padome, lai aizsargātu un veicinātu vēsturisko reģionālo un mazākumtautību valodu lietošanu Eiropā. Tā attiecas tikai uz valodām, ko tradicionāli lieto dalībvalstu pilsoņi un kas ļoti atšķiras no vairākuma vai oficiālās valodas. Līgums neaizsargā valodas, ko lieto nesen ieceļojušie imigranti no citām valstīm. Līgums neaizsargā arī valsts vai vairākuma valodas vietējos dialektus.
Lai valoda tiktu aizsargāta, tajā ir jārunā vai nu cilvēkiem, kas dzīvo kādā valsts reģionā vai apgabalā, vai arī mazākumtautībai visā valstī kopumā (līgums attiecas uz tādām valodām kā jidiš un romu valoda, pat ja valstī nav "romu reģiona").
Līgums neattiecas uz valsts oficiālajām valodām, bet attiecas uz dažām reģionālajām oficiālajām valodām. Piemēram, katalāņu valoda ir oficiālā valoda tikai vienā Spānijas reģionā, un tāpēc tā var izmantot līguma priekšrocības. Tomēr īru valoda nevar, jo tā ir oficiālā valoda Īrijā, pat ja tā ir mazākumtautības valoda. Tomēr īru valoda ir aizsargāta Ziemeļīrijā, jo tā nav Apvienotās Karalistes oficiālā vai valsts valoda.
Francija ir parakstījusi līgumu, taču Francijas konstitūcija neļauj valdībai atbalstīt citu valodu, izņemot franču valodu.
Ir divi aizsardzības līmeņi. Visām valstīm, kas parakstījušas līgumu, visām valodām, kas atbilst šim līgumam, ir jānodrošina zemākā līmeņa aizsardzība. Valstis var nolemt dažām valodām piešķirt augstāku aizsardzības līmeni. Tad valstīm ir jāveic 35 pasākumi.
Valodas, ko aizsargā Harta
Šeit ir uzskaitītas valstis, kas ratificējušas Hartu, un valodas, kurās tā ratificēta:
Armēnija ratifikācija: 2002. gada 25. janvāris Austrija ratifikācija: 2001. gada 28. jūnijs
Bosnija un Hercegovina ratifikācija: 2010. gada 21. septembris.
Horvātijas ratifikācija: 1997. gada 5. novembris Kipra ratificē: 2002. gada 26. augusts
Čehijas Republikas ratifikācija: 2006. gada 15. novembrī
Dānija ratifikācija: 2000. gada 8. septembris
Somija ratifikācija: 1994. gada 9. novembris
Vācijas ratifikācija: 1998. gada 16. septembris
Ungārija ratifikācija: 1995. gada 26. aprīlis
Lihtenšteinas ratifikācija: 1997. gada 18. novembris
Luksemburga ratificē: 2005. gada 22. jūnijā
Melnkalnes ratifikācija: 2006. gada 15. februāris
Nīderlande Ratifikācija: 1996. gada 2. maijs
Norvēģijas ratifikācija: 1993. gada 10. novembrī
Polijas ratifikācija: 2009. gada 12. februāris
| Rumānijas ratifikācija 2007. gada 24. oktobris II daļa attiecas uz: III daļa attiecas uz: Serbijas ratifikācija: 2006. gada 15. februāris
Slovākijas ratifikācija: 2001. gada 5. septembris Slovēnijas ratifikācija: 2000. gada 4. oktobris Spānija ratifikācija: 2001. gada 9. aprīlis
Ratifikācija Zviedrijā: 2000. gada 9. februāris.
Šveice Ratifikācija: 1997. gada 23. decembris
Ukrainas ratifikācija: 2005. gada 19. septembris Ukraina nenorāda valodas pēc nosaukuma, bet gan ratificē "šādu Ukrainas etnisko minoritāšu valodu vārdā": Ukraina (atšķirībā no kaimiņvalstīm) noliedz tiem atsevišķu etnisko un lingvistisko statusu.
Apvienotā Karaliste ratifikācija: 2001. gada 1. jūlijs (spēkā; ratificēts 2001. gada 27. martā) Menas sala pagarinājums: 2003. gada 23. aprīlis (2003. gada 22. aprīļa deklarācija). Apvienotās Karalistes valdība [2003. gada 23. aprīlī] paziņo, ka Hartas darbības joma būtu jāattiecina uz Menas salu, jo tā ir teritorija, par kuras starptautiskajām attiecībām atbild Apvienotās Karalistes valdība.
|
Saistītās lapas
- Eiropas valodas
- Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību
- Eiropas Savienības valodas
- Valodu politika Francijā
- Vispārējā valodu tiesību deklarācija
- Vergonha
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Eiropas Reģionālo vai mazākumtautību valodu harta?
A: Eiropas Reģionālo vai mazākumtautību valodu harta (ECRML) ir Eiropas līgums, kas tika pieņemts 1992. gadā. To izstrādāja Eiropas Padome, lai aizsargātu un veicinātu vēsturisko reģionālo un minoritāšu valodu lietošanu Eiropā.
Vai līgums aizsargā valodas, ko lieto nesen ieceļojušie imigranti no citām valstīm?
A: Nē, līgums neaizsargā valodas, ko lieto nesen ieceļojušie imigranti no citām valstīm.
Jautājums: Vai saskaņā ar šo līgumu tiek aizsargāti oficiālās vai vairākuma valodas vietējie dialekti?
A: Nē, līgums neaizsargā oficiālās vai vairākuma valodas vietējos dialektus. Lai valoda tiktu aizsargāta, tajā ir jārunā vai nu valsts reģionā vai apgabalā dzīvojošiem cilvēkiem, vai arī tā ir mazākumtautības valoda visā valstī kopumā.
Vai īru valoda ir piemērs valodai, uz kuru attiecas šis līgums?
A: Jā, īru valoda var gūt labumu no šī līguma pat tad, ja nav "romu reģiona". Tomēr tā nevar, jo tā ir oficiālā valoda Īrijā, pat ja tā ir minoritātes valoda. Tomēr īru valoda ir aizsargāta Ziemeļīrijā, jo tā nav Apvienotās Karalistes oficiālā vai valsts valoda.
Vai šis līgums attiecas uz franču valodu?
A: Francija ir parakstījusi šo līgumu, bet, ņemot vērā tās konstitūciju, kas nepieļauj atbalstu nevienai citai valodai, izņemot franču valodu, franču valoda pati nevar izmantot šo aizsardzību.
J: Cik daudz aizsardzības līmeņu piedāvā šis līgums?
A: Saskaņā ar šo Līgumu tiek piedāvāti divi aizsardzības līmeņi - katrai valstij, kas parakstījusi Līgumu, ir jānodrošina visām kvalificētajām valodām zemāka līmeņa aizsardzība, bet tās var nolemt nodrošināt augstāka līmeņa aizsardzību, un tām ir jāveic 35 pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu īstenošanu.