Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu harta

Eiropas Reģionālo vai mazākumtautību valodu harta (ECRML) ir Eiropas līgums, kas tika pieņemts 1992. gadā.

To izveidoja Eiropas Padome, lai aizsargātu un veicinātu vēsturisko reģionālo un mazākumtautību valodu lietošanu Eiropā. Tā attiecas tikai uz valodām, ko tradicionāli lieto dalībvalstu pilsoņi un kas ļoti atšķiras no vairākuma vai oficiālās valodas. Līgums neaizsargā valodas, ko lieto nesen ieceļojušie imigranti no citām valstīm. Līgums neaizsargā arī valsts vai vairākuma valodas vietējos dialektus.

Lai valoda tiktu aizsargāta, tajā ir jārunā vai nu cilvēkiem, kas dzīvo kādā valsts reģionā vai apgabalā, vai arī mazākumtautībai visā valstī kopumā (līgums attiecas uz tādām valodām kā jidiš un romu valoda, pat ja valstī nav "romu reģiona").

Līgums neattiecas uz valsts oficiālajām valodām, bet attiecas uz dažām reģionālajām oficiālajām valodām. Piemēram, katalāņu valoda ir oficiālā valoda tikai vienā Spānijas reģionā, un tāpēc tā var izmantot līguma priekšrocības. Tomēr īru valoda nevar, jo tā ir oficiālā valoda Īrijā, pat ja tā ir mazākumtautības valoda. Tomēr īru valoda ir aizsargāta Ziemeļīrijā, jo tā nav Apvienotās Karalistes oficiālā vai valsts valoda.

Francija ir parakstījusi līgumu, taču Francijas konstitūcija neļauj valdībai atbalstīt citu valodu, izņemot franču valodu.

Ir divi aizsardzības līmeņi. Visām valstīm, kas parakstījušas līgumu, visām valodām, kas atbilst šim līgumam, ir jānodrošina zemākā līmeņa aizsardzība. Valstis var nolemt dažām valodām piešķirt augstāku aizsardzības līmeni. Tad valstīm ir jāveic 35 pasākumi.



Valodas, ko aizsargā Harta

Šeit ir uzskaitītas valstis, kas ratificējušas Hartu, un valodas, kurās tā ratificēta:

 Armēnija ratifikācija: 2002. gada 25. janvāris

 Austrija ratifikācija: 2001. gada 28. jūnijs

 Bosnija un Hercegovina ratifikācija: 2010. gada 21. septembris.

 Horvātijas ratifikācija: 1997. gada 5. novembris

 Kipra ratificē: 2002. gada 26. augusts

  • Armēņu
  • Kipras maronītu arābu valoda

 Čehijas Republikas ratifikācija: 2006. gada 15. novembrī

  • slovāku (II un III daļa, visā teritorijā)
  • poļu valodā (II daļa; un III daļa Morāvijas-Silezijā, Frydekas-Mistes un Karvinas rajonos)
  • Vācu valoda (tikai II daļa)
  • Romi (tikai II daļa)

 Dānija ratifikācija: 2000. gada 8. septembris

 Somija ratifikācija: 1994. gada 9. novembris

  • Karelijas
  • Sami
  • zviedru valoda (viena no oficiālajām valodām)

 Vācijas ratifikācija: 1998. gada 16. septembris

 Ungārija ratifikācija: 1995. gada 26. aprīlis

 Lihtenšteinas ratifikācija: 1997. gada 18. novembris

  • Nav reģionālo vai mazākumtautību valodu

 Luksemburga ratificē: 2005. gada 22. jūnijā

  • Nav reģionālo vai mazākumtautību valodu

 Melnkalnes ratifikācija: 2006. gada 15. februāris

  • Albāņu
  • Romani

 Nīderlande Ratifikācija: 1996. gada 2. maijs

  • rietumfrīzu (Frīzlandē)
  • Limburgish (Limburgā)
  • zemosakšu valoda (visā Nīderlandē)
  • Romi (visā Nīderlandē)
  • Jidiš (visā Nīderlandē)

 Norvēģijas ratifikācija: 1993. gada 10. novembrī

  • Sami (II un III daļa)
  • Kven (tikai II daļa)
  • Romi (tikai II daļa)
  • Scandoromani (tikai II daļa)

 Polijas ratifikācija: 2009. gada 12. februāris

 Rumānijas ratifikācija 2007. gada 24. oktobris

II daļa attiecas uz:

III daļa attiecas uz:

 Serbijas ratifikācija: 2006. gada 15. februāris

 Slovākijas ratifikācija: 2001. gada 5. septembris

 Slovēnijas ratifikācija: 2000. gada 4. oktobris

 Spānija ratifikācija: 2001. gada 9. aprīlis

  • Aragonese, luenga propia Aragonā
  • asturleonese, sastopama Astūrijā, kā arī daļā Leonas, Zamoras, Kantabrijas un Estremaduras (atzīta Astūrijā, Kastīlijā un Leonā un Miranda do Douro).
  • basku (oficiālā valoda Basku zemē un daļā Navarras)
  • katalāņu valoda, oficiālā valoda Baleāru salās un Katalonijā; llengua propia Aragonā.
  • Valencian (katalāņu valodas dialekts, oficiālais Valensijā)
  • galisiešu valoda, kas ir Galisijā, kā arī daļā Astūrijas, Leonas un Zamoras provinču (oficiāli Galisijā).

 Ratifikācija Zviedrijā: 2000. gada 9. februāris.

  • Somu
  • Meänkieli
  • Sami
  • Romani
  • Jidiš

  Šveice Ratifikācija: 1997. gada 23. decembris

 Ukrainas ratifikācija: 2005. gada 19. septembris

Ukraina nenorāda valodas pēc nosaukuma, bet gan ratificē "šādu Ukrainas etnisko minoritāšu valodu vārdā": Ukraina (atšķirībā no kaimiņvalstīm) noliedz tiem atsevišķu etnisko un lingvistisko statusu.

 Apvienotā Karaliste ratifikācija: 2001. gada 1. jūlijs (spēkā; ratificēts 2001. gada 27. martā) Menas sala pagarinājums: 2003. gada 23. aprīlis (2003. gada 22. aprīļa deklarācija).

Apvienotās Karalistes valdība [2003. gada 23. aprīlī] paziņo, ka Hartas darbības joma būtu jāattiecina uz Menas salu, jo tā ir teritorija, par kuras starptautiskajām attiecībām atbild Apvienotās Karalistes valdība.

  • Cornish (tikai 2. panta II daļa (7. pants))
  • Īrijas
    (2. un 3. pants, II daļa (7. pants) un III daļa (8.-14. pants ar atrunām)).
  • Skoti (2. un 3. pants, tikai II daļa (7. pants))
  • Skoti kā Ulsterskoti (2. un 3. pants, tikai II daļa (7. pants)).
  • Skotijas galiešu valoda (
    2. un 3. pants, II daļa (7. pants) un III daļa (8.-14. pants ar atrunām)) (
    1981. gada Britu pilsonības likuma 1. pielikuma 1. panta 1. punkta c) apakšpunkts[3] un 2005. gada
    Galiešu valodas (Skotija) likums [4]).
  • Velsiešu valoda
    (2. un 3. pants, II daļa (7. pants) un III daļa (8.-14. pants, ar atrunām))(
    Velsiešu valodas likums, 1967 (atcelts 21.12.1993.) [5] un Velsiešu valodas likums, 1993 [6]).
  • Manx (Manx Gaelic) (tikai 2. panta II daļa (7. pants))



Saistītās lapas

  • Eiropas valodas
  • Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību
  • Eiropas Savienības valodas
  • Valodu politika Francijā
  • Vispārējā valodu tiesību deklarācija
  • Vergonha



Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Eiropas Reģionālo vai mazākumtautību valodu harta?


A: Eiropas Reģionālo vai mazākumtautību valodu harta (ECRML) ir Eiropas līgums, kas tika pieņemts 1992. gadā. To izstrādāja Eiropas Padome, lai aizsargātu un veicinātu vēsturisko reģionālo un minoritāšu valodu lietošanu Eiropā.

Vai līgums aizsargā valodas, ko lieto nesen ieceļojušie imigranti no citām valstīm?


A: Nē, līgums neaizsargā valodas, ko lieto nesen ieceļojušie imigranti no citām valstīm.

Jautājums: Vai saskaņā ar šo līgumu tiek aizsargāti oficiālās vai vairākuma valodas vietējie dialekti?


A: Nē, līgums neaizsargā oficiālās vai vairākuma valodas vietējos dialektus. Lai valoda tiktu aizsargāta, tajā ir jārunā vai nu valsts reģionā vai apgabalā dzīvojošiem cilvēkiem, vai arī tā ir mazākumtautības valoda visā valstī kopumā.

Vai īru valoda ir piemērs valodai, uz kuru attiecas šis līgums?


A: Jā, īru valoda var gūt labumu no šī līguma pat tad, ja nav "romu reģiona". Tomēr tā nevar, jo tā ir oficiālā valoda Īrijā, pat ja tā ir minoritātes valoda. Tomēr īru valoda ir aizsargāta Ziemeļīrijā, jo tā nav Apvienotās Karalistes oficiālā vai valsts valoda.

Vai šis līgums attiecas uz franču valodu?


A: Francija ir parakstījusi šo līgumu, bet, ņemot vērā tās konstitūciju, kas nepieļauj atbalstu nevienai citai valodai, izņemot franču valodu, franču valoda pati nevar izmantot šo aizsardzību.

J: Cik daudz aizsardzības līmeņu piedāvā šis līgums?


A: Saskaņā ar šo Līgumu tiek piedāvāti divi aizsardzības līmeņi - katrai valstij, kas parakstījusi Līgumu, ir jānodrošina visām kvalificētajām valodām zemāka līmeņa aizsardzība, bet tās var nolemt nodrošināt augstāka līmeņa aizsardzību, un tām ir jāveic 35 pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu īstenošanu.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3