Reģionālā valoda
Reģionālā valoda ir valoda, kurā runā apgabalā, kas ir daļa no kādas lielākas valsts.
Starptautiski Eiropas Reģionālo vai mazākumtautību valodu hartā "reģionālās vai mazākumtautību valodas" ir valodas, kas ir:
- ko konkrētas valsts teritorijā tradicionāli izmanto šīs valsts pilsoņi, kuri veido skaitliski mazāku grupu nekā pārējie valsts iedzīvotāji; un
- kas atšķiras no šīs valsts oficiālās(-ajām) valodas(-ām).
Reģionālā valoda politiskā statusa ziņā atšķiras no tās valsts oficiālās valodas, kurā tā tiek lietota. Reģionālās valodas dažkārt atzīst un aizsargā reģionālā valdība vai valsts: daudzas valstis visā pasaulē atzīst reģionālās valodas un piešķir tām noteiktu statusu, kā tas ir, piemēram, Valonijā, Spānijā, Itālijā vai Šveicē. Citos gadījumos valsts nepiešķir oficiālas valsts valodas statusu; tā tas ir Francijā, kur reģionālās valodas var mācīties, bet tās nevar lietot valsts pārvaldē vai kādā valsts dienestā, jo oficiāla ir tikai franču valoda.
Stāvoklis un tendences
Dažos gadījumos reģionālā valoda var būt citas valsts galvenā vai oficiālā valoda, piemēram, Eiropā tā ir franču valoda Aostas ielejā vai slovēņu valoda Austrijā.
Statusa maiņa var notikt vai nu ar likumiem valsts iekšienē, vai arī ar politiskām un teritoriālām izmaiņām.
Pirmais piemērs ir Beļģija, kur kopš neatkarības iegūšanas 1831. gadā oficiālā valoda bija tikai franču valoda. 1878. gadā provincēs un apgabalos, kur runāja flāmu valodā, tika atļauts lietot vai nu franču, vai flāmu valodu; pēc tam 1938. gadā flāmu valoda kļuva par Beļģijas ziemeļu daļas oficiālo valodu.
Otrajā gadījumā kā piemēru var minēt Padomju Savienības sadrumstalotību, kad dažas reģionālās valodas, piemēram, latviešu, rumāņu vai gruzīnu valoda, kļuva par oficiālajām valodām jaunajās valstīs, kas izveidojās pēc sadrumstalotības: Latvija, Moldova un Gruzija.
Federālā valstī oficiālā valoda provincē, reģionā vai pavalstī var būt reģionālā valoda citās daļās. Tā tas ir, piemēram, Kanādā, kur franču valoda ir oficiālā valoda Kvebekas provincē, bet citās provincēs tā ir reģionālā valoda.
Saistītās lapas
- Mazākumtautību valoda
- Provinces valoda
- Valsts valoda
- Oficiālā valoda
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir reģionālā valoda?
A: Reģionālā valoda ir valoda, kurā runā noteiktā teritorijā, kas ir daļa no lielākas nacionālas valsts.
J: Ko nozīmē termins "reģionālās vai mazākumtautību valodas" saskaņā ar Eiropas Reģionālo vai mazākumtautību valodu hartu?
A: Termins "reģionālās vai mazākumtautību valodas" attiecas uz valodām, ko konkrētas valsts teritorijā tradicionāli lieto šīs valsts pilsoņi, kuri veido skaitliski mazāku grupu nekā pārējie valsts iedzīvotāji, un kas atšķiras no šīs valsts oficiālās(-ajām) valodas(-ām).
K: Ar ko reģionālā valoda atšķiras no valsts oficiālās(-ajām) valodas(-ām)?
A: Reģionālā valoda atšķiras no valsts oficiālās(-ajām) valodas(-ām) politiskā statusa ziņā.
J: Vai reģionālās valodas vienmēr ir atzītas un aizsargātas valdībā vai valstī?
A: Reģionālās valodas dažkārt atzīst un aizsargā reģionālā valdība vai valsts.
J: Vai reģionālās valodas var studēt Francijā?
A: Jā, reģionālās valodas Francijā var mācīties, taču tās nevar izmantot valsts pārvaldē vai valsts dienestos, kur oficiālā valoda ir tikai franču valoda.
J: Kuras valstis atzīst reģionālās valodas un piešķir tām statusu?
A: Daudzas valstis visā pasaulē atzīst reģionālās valodas un piešķir tām statusu, piemēram, Valonija, Spānija, Itālija un Šveice.
J: Kādi ir kritēriji, lai valoda tiktu uzskatīta par reģionālo vai mazākumtautību valodu?
A: Kritērijs, lai valodu uzskatītu par reģionālo vai mazākumtautību valodu, ir tāds, ka to konkrētās valsts teritorijā tradicionāli lieto šīs valsts pilsoņi, kas veido skaitliski mazāku grupu nekā pārējie valsts iedzīvotāji un kas atšķiras no šīs valsts oficiālās(-o) valodas(-u).
