Ladino (judeo-spāņu) — sefardiešu valoda: izcelsme, rakstība un draudi

Uzzini par ladino (judeo-spāņu) izcelsmi, rakstību un draudiem — sefardiešu mantojums, dialektu asimilācija, alfabētu atšķirības un valodas izzušanas riski.

Ladino (saukta arī par judeo-spāņu valodu) ir ebreju valoda, kas ir ļoti tuva spāņu valodai, no kuras tā ir cēlusies. Tajā ir daudz vecu spāņu valodas vārdu un ebreju valodas vārdu.

Viduslaikos Spānijā dzīvoja daudz ebreju. Šos ebrejus sauca par sefardiešu ebrejiem jeb sefardiem (ebreju valodā). Viņi bija spiesti pamest Spāniju pēc tam, kad valsti bija pārņēmuši kristieši, un viņi šo veco spāņu valodu atveda līdzi uz valstīm, uz kurām aizbēga. Mūsdienās daži sefardiešu ebreji joprojām runā ladino valodā Izraēlā, Turcijā, Bulgārijā, ASV un citās valstīs. Tāpat kā daudzām citām ebreju valodām, arī ladino, kas kā apdraudēta valoda ir pakļauta valodas nāvei un tādējādi var kļūt par izmirstošu valodu. Lielākā daļa dzimtās valodas runātāju ir veci, jo daudzi no tiem, kas emigrēja uz Izraēlu, nav nodevuši valodu saviem bērniem vai mazbērniem. Dažās sefardiešu ebreju kopienās Latīņamerikā un citur pastāv dialekta izlīdzināšanās draudi, kas nozīmē izzušanu, asimilējoties ar mūsdienu spāņu valodu.

Ladino raksta, izmantojot latīņu alfabētu, bet Izraēlā - ebreju alfabētu.

Ladino valodu nevajadzētu jaukt ar ladiniešu valodu, kas ir radniecīga Šveices romāņu un friuliešu valodām un ko galvenokārt lieto Ziemeļitālijas Trentīno-Alto Adidžē/ Dienvidtiroles reģionā.

Izcelsme un vēsture

Ladino attīstījās no viduslaiku kastīliešu (Old Castilian) varietātēm, ko runāja sefardiešu kopienas Pireneju pussalā līdz 15. gadsimta beigām. 1492. gada izraidīšana no Spānijas un vēlākie peripētijas (izraidīšanas no Portugāles, pārvietošana uz Osmāņu impēriju, Ziemeļāfriku un citām vietām) izklīdināja sefardiešus pa visu Vidusjūras reģionu un tālāk. Jaunajās dzīvesvietās valoda saglabāja daudzus arhaiskus spāņu elementus un paralēli asimilēja aizņēmumus no ebreju reliģiskās leksikas un no valodām, ar ko šo kopienu locekļi dzīvoja — it īpaši turku, grieķu, balkaniskajām, itāliešu, franču un arābu valodām.

Dialekti un vārdu krājums

Ladino nav viena vienota standarta — pastāv vairākas varietātes:

• Austrumu ladino (bieži saistīta ar Balkānu un Turciju) satur daudz aizņēmumu no turku, grieķu un slāvu valodām.
• Rietumu ladino, ieskaitot Haketia (magrebu sefardiešu runa Marokā un Ziemeļāfrikā), ir ietekmēta no arābu un berberu valodām.

Vārdnīcā saglabājas daudz vecspāņu leksikas elementu (piem., vecāka verba forma, vecāka leksika), kā arī īpaša ebrejiski-reliģiska terminoloģija. Turklāt ladino lieto daudzas aizgūtnes atbilstoši ģeogrāfiskajai atrašanās vietai — tas izskaidro spēcīgās leksikas atšķirības starp Salonicu, Stambulu, Maroku, Bukarēšti vai Rietumu Eiropas kopienām.

Rakstība un literatūra

Vēsturiskos tekstos ladino bieži rakstīja hebreju rakstā — gan ar drukāšanai raksturīgo Rashi tipa burtu variantiem, gan ar sefardiešu kursīvo rokrakstu solitreo. 20. gadsimtā latīņu alfabēts kļuva izplatītāks (īpaši laikrakstos un diasporas izdevumos), bet Izraēlā un reliģiskos tekstos joprojām lieto ebreju burtus. Mūsdienu izdevumos var sastapt dažādus ortogrāfijas mēģinājumus — vienota standarta ortogrāfija joprojām nav nostabilizējusies.

Valodas īpatnības

Morfoloģiski un sintaktiski ladino ir ļoti līdzīga spāņu valodai, taču saglabā arhaiskiem formu elementus (piemēram, dažas vecākas verbu formas, leksiskas formas no viduslaiku kastīliešu valodas). Bieži tiek izmantotas svešvārdu afiksācijas no ebreju un tuvējo valodu tradīcijām, kas rada atšķirīgu frazeoloģiju un idiomātiku.

Pašreizējais stāvoklis un draudi

Ar gadiem ladino runātāju skaits ir dramatiski samazinājies. Lielākā daļa dzimtā valoda runātāju ir vecāka gadagājuma, un bērnu un jauno pieplūdums ir ierobežots. Tas saistīts ar emigrāciju, asimilāciju jaunajās valstīs un to, ka daudzās ģimenēs nākamās paaudzes pāriet uz valsts valodu (piem., mūsdienu spāņu, turku, hebreju vai angļu).

Valodas saglabāšanai draud arī dialektu saplūšana ar vietējo spāņu vai citu dominējošo valodu un materiālu trūkums izglītībai jaunajām paaudzēm. Ladino parasti tiek uzskatīta par apdraudētu valodu, un tā ir iekļauta starptautiskajos apdraudēto valodu sarakstos.

Atdzimšanas centieni un resursi

Tomēr pastāv gan akadēmiski, gan kopienu centieni saglabāt un popularizēt ladino: tiek organizēti kursi, lasījumu klubi, folkloras un mūzikas pasākumi, tiek publicētas grāmatas un žurnāli, pieejami audioieraksti un arhīvi. Daudzas universitātes un pētniecības institūcijas veic dokumentāciju un pētniecību par ladino literatūru, vēsturi un lingvistiku.

Ja jūs interesē mācīties ladino, meklējiet:

• komunālos centru kursus un valodu skolas, kas strādā ar sefardiešu kopienām;
• tiešsaistes resursus — audio arhīvus, digitālas bibliotēkas un mūzikas ierakstus;
• akadēmiskos kursus un pētniecības projektus universitātēs.

Praktiski piemēri

Daži vienkārši salīdzinājumi ar mūsdienu spāņu valodu (piemēri var atšķirties pēc dialekta):

• Ladino: ¿Como estás? — Spāņu: ¿Cómo estás?
• Ladino bieži saglabā archaiskas formaformas un citus leksikas elementus, kas mūsdienu kastīlijiešu runā vairs nav dzīvi.

Kopsavilkums

Ladino ir unikāla valoda — bagāta vēsturē un kultūrā, kas glabā seno sefardiešu identitāti un tradīcijas. Lai gan tai draud izzušana, pastāv aktīvi centieni to dokumentēt un atdzīvināt. Valodas saglabāšanai svarīgs ir gan kopienu darbs, gan akadēmiskā un publiskā atbalsta sniegšana, lai nodrošinātu, ka šī vēsturiskā mutvārdu un rakstīto tradīciju krātuve nepazūd nākamajām paaudzēm.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir ladino?

J: Ar ko tā atšķiras no spāņu valodas?

J: Kur runā ladino valodā?

J: Kas runā ladino?

J: Vai ir rakstīts ladino valodā?

J: Vai ir citas valodas, kas ir radniecīgas ladino valodai?

J: Kādas ir spāņu un ladino valodas kopīgās iezīmes?

Meklēt pēc burta