Galisija jeb Galiza ir tautība Spānijā, kas 1978. gadā kļuva par Spānijas autonomo kopienu. Tā atrodas Ibērijas pussalas ziemeļrietumos. Tā robežojas ar Portugāli dienvidos un Kastīlijas un Leonas un Astūrijas kopienām austrumos.

Papildus sākotnējai informācijai: Spānijas 1978. gada konstitūcija atvēra ceļu autonomajām kopienām, un Galisijas Autonomijas statūts tika apstiprināts 1981. gadā. Galisija ir viena no 17 Spānijas autonomajām kopienām ar savu reģionālo valdību — Xunta de Galicia, un likumdošanas institūciju — Parlamento de Galicia.

Ģeogrāfija un daba

Galisija atrodas valsts ziemeļrietumu stūrī; tās piekraste atšķiras ar dziļām ielokām — rías —, kas rada greznu līču un salu ainavu. Klimats ir galvenokārt okeānisks: mēreni siltas ziemas, mēreni vēsas vasaras un salīdzinoši bagātīgas nokrišņu summas, īpaši piekrastē. Interjerā ir kalnaināki un reljefa veidi ar augstienēm un ielejām.

Administratīvā uzbūve

Galisija sadalīta četrās provincēs:

  • A Coruña
  • Lugo
  • Ourense
  • Pontevedra

Reģiona galvaspilsēta ir Santiago de Compostela, kas ir svarīgs reliģisks un kultūras centrs un kurā atrodas Sv. Jēkaba katedrāle — viens no galvenajiem ceļiem Ziemeļu kristīgā svētceļojuma, t.i., Camino de Santiago.

Iedzīvotāji un valoda

Galisijas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 2,7 miljoni (aptuveni rādītājs; precīzi skaitļi mainās). Reģionā ir divas oficiālās valodas: spāņu (kastīliešu) un galego (galisiešu). Galego ir romāņu valoda, tuva portugalē, un ir spēcīga reģionālā identitātes sastāvdaļa ar aktīvu literāro un kultūras dzīvi.

Vēsture īsumā

Galisijas teritorijā bija seno keltu un it kā britu ietekmes kopienas pirms romiešu iekarošanas. Viduslaikos Galisija bija nozīmīga, pateicoties svētceļojumiem uz Santiago de Compostela. Reģiona vēsture ietver gan vietējās valdības formas, gan pakļautību lielākiem ibero-romiešu un viduslaiku karalistēm. Mūsdienu autonomijas statuss veidojās pēc Spānijas pārejas uz demokrātiju.

Kultūra un gastronomija

Galisijas kultūra izceļas ar mūziku (piemēram, galegu dūdu — gaita), tautas dejām, bagātu literāro tradīciju un festivāliem. Ēdienkarte ir slavena ar jūras produktiem: pulpo a la gallega (krāsnī vārīta astoņkāja ar paprikas garšvielu), zivju konserviem, austerēm, un tradicionālajiem maizītēm un sāļajiem pīrāgiem (empanada). Rías Baixas reģionā ražo pazīstamo vīnu Albariño.

Ekonomika un transports

Ekonomika balstās uz zvejniecību, pārtikas pārstrādi, kuģu būvi, lauksaimniecību (piem., piena lopkopība) un pakalpojumu sektoru. Nozīmīgas ostas atrodas Vigo (liela zvejnieku un komerciāla osta) un A Coruña. Lielo pilsētu reģionos attīstās rūpniecība un komercpakalpojumi.

Galvenie lidostu mezgli: Santiago de Compostela (SCQ), A Coruña (LCG) un Vigo (VGO). Reģionā darbojas arī dzelzceļa satiksme (RENFE) un labi attīstīta ceļu tīkls.

Tūrisms un aizsargājamās teritorijas

Populāri tūrisma objekti ir:

  • Santiago de Compostela (Vecpilsēta un katedrāle, UNESCO Pasaules mantojums)
  • Rías Baixas un to pludmales
  • Cíes salas (Atlantijas Salu Nacionālais parks)
  • Lugo ar saglabātām romiešu pilsētas nocietinājumu sienām (UNESCO)
  • Termālie avoti Ourense apkaimē un lauku tūrisms

Simboli

Galisijas karogs un ģerbonis ir redzami šī raksta sākumā. Tie ir plaši izmantoti reģionālajos pasākumos un publiskajās ēkās, norādot uz reģionālo identitāti un vēsturi.

Galisija ir reģions ar bagātu kultūras mantojumu, īpašu dabas ainavu un spēcīgu reģionālo identitāti, kas padara to par ievērojamu Spānijas daļu gan vēsturiskā, gan mūsdienu ekonomiskā un tūrisma kontekstā.