Koordinātas: 40°22′2″N 26°27′18″E / 40.36722°N 26.45500°E / 40.36722; 26.45500

Gallipoli pussala (angļu izruna: Gallipoli (angļu: /ɡəˈlɪpɵli/; turku val: Gelibolu Yarımadası; grieķu val: Turcijas Eiropas daļā, Turcijas Trāķijā. Rietumos atrodas Egejas jūra, bet austrumos - Dardaneļu šaurums.

Gallipoli pussala (turku: Gelibolu Yarımadası, angļu: Gallipoli) atrodas Turcijas rietumu daļā, Eiropas teritorijā, starp Egejas jūru un Dardaneļu šaurumu. Tā ir vēsturiski un stratēģiski nozīmīga josla, kas kontrolē pieeju Marmoras jūrai un tālāk — Melnajai jūrai. Pussala kļuvusi slavena galvenokārt Pirmā pasaules kara laikā notikušo kauju dēļ, taču tai ir bagāta arī senākas vēstures un dabas mantojuma ķēde.

Ģeogrāfija

Gallipoli pussala ir salīdzinoši šaura zemesraga forma ar līčiem, apmetnēm un kāpām. Krasti ir dažādi — klintis, smilšainas pludmales un zemi pauguri, kas vietām pāriet zemās ielejās. Uz pussalas atrodas vairāki mazāki ciemi un ostas, piemēram, pašu Gelibolu (Gallipoli), Eceabat, Kilitbahir, Seddülbahir un Kabatepe. Pussalu šķērso vietējas nozīmes ceļi, un tā savienota ar Āzijas krastu ar prāmju satiksmi pār Dardaneļiem (it īpaši starp Eceabat un Çanakkale).

Vēsture

Pussala bijusi nozīmīga jau senatnē — to ietekmēja grieķu, romiešu un bizantiešu tirdzniecība un militārās kampaņas, pateicoties tās atrašanās vietai pie svarīga jūras ceļa. No 14. gadsimta pussalu pakāpeniski iekļāva Osmanu impērija, un tā saglabāja stratēģisku lomu arī osmaņu periodā.

Visplašāk Gallipoli pazīstams kā Pirmā pasaules kara nozīmīgā kaujas lauka vieta — Gallipoli kampaņa (1915–1916). Sabiedroto spēki (britu impērijas daļas, tostarp ANZAC — Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss) mēģināja atvērt Dardaneļus, lai nodrošinātu jūras ceļu uz Krieviju. Ievērojama pretinieku aizsardzība un grūti apstākļi noveda pie smagām kaujām un lieliem zaudējumiem abām pusēm. Turku armiju aizsardzē vadīja starp citiem arī Mustafa Kemal (vēlāk — Atatürk), kam šī operācija deva nozīmīgu lomu Turcijas nacionālās identitātes veidošanā. Sabiedroto spēki galu galā bija spiesti atkāpties, un kampaņa kļuva par nozīmīgu pagrieziena punktu abām iesaistītajām valstīm.

Piemiņas vietas un tūrisms

Pēc kara pussala kļuva par piemiņas vietu — tur ierīkoti memoriāli, kapavietas un muzeji, kas veltīti kritušajiem dažādu valstu karavīriem. Daudzviet aizsargātas kaujas vietas ir apvienotas Gelibolu Tarihi Milli Parkı (Gallipoli Peninsula Historical National Park) formātā. Populāras apskates vietas ir ANZAC Cove, Lone Pine, Chunuk Bair un Cape Helles, kur tiek atzīmēti piemiņas pasākumi, īpaši 25. aprīlī — ANZAC Day.

Tūristi ierodas, lai apmeklētu memoriālus, pastaigātu pa kaujas takām, apmeklētu muzejus un iepazītos ar vietējo vēsturi. Prāmji no Eceabat un citiem ostas punktiem nodrošina savienojumu ar Çanakkale pilsētu uz citas Dardaneļu puses.

Daba un ekoloģija

Pussala ietilpst nozīmīgā migrācijas ceļā — Dardaneļu šaurums ir svarīga putnu migrācijas trase starp Eiropu un Āziju. Reģions piedāvā dažādus biotopus: krasta zonas, mežainas nogāzes un mazie zaļumi, kas nodrošina dzīvotnes vietējai faunai un florai. Vasarās valda tipisks Vidusjūras klimats ar karstām, sausām vasarām un mērenām, lietainām ziemām.

Praktiska informācija ceļotājiem

  • Pārvietošanās: piekļuve ar automašīnu no Çanakkale, vietējo autobusu un prāmju savienojumi. Daudzas piemiņas vietas sasniedzamas arī ar organizētām ekskursijām.
  • Labākais laiks: pavasaris un rudens ir ērtākais periods apskatei — laiks ir mērenāks un dabas ainavas īpaši skaistas.
  • Piemiņas pasākumi: ja plānojat apmeklēt piemiņas ceremonijas (piemēram, ANZAC Day), ieteicams iepriekš uzzināt laiku un vietu, jo tās piesaista daudz dalībnieku.

Gallipoli pussala ir vieta, kur saplūst militārā vēsture, kultūras piemiņa un dabas vērtības — tā piesaista gan vēstures interesentus, gan dabas mīļotājus un viesus, kas meklē klusākas, pārdomām bagātas vietas netālu no Turcijas Rietumu krastiem.