Bulgāru valoda — ievads, izplatība, dialekti un gramatika

Bulgāru valoda — pārskats par izplatību, dialektiem un gramatiku. Uzzini vēsturi, lingvistiskos kontaktus Balkānos, runātāju skaitu un valodas īpatnības.

Bulgāru valoda (български язык, [ˈbɤ̞lɡarski ɛˈzik]) ir indoeiropiešu valoda. Tā galvenokārt tiek lietota Bulgārijā un daļā Ziemeļmaķedonijas, Serbijas, Ukrainas un Moldovas. Bulgāru valoda ir līdzīga maķedoniešu un serbu valodām, kas pieder pie slāvu valodu dienvidslāvu atzara. Bulgāru valodu kā galveno valodu 2011. gadā lieto gandrīz 9 miljoni cilvēku.

Bulgāru valoda ir daļa no tā sauktā Balkānu "Sprachbund" jeb lingvistiskās grupas, kurā ietilpst arī grieķu, maķedoniešu, rumāņu, albāņu un serbu valodas torlakiešu dialekts. Tas nenozīmē, ka valodas ir obligāti radniecīgas, bet gan to, ka tām ir kopīgi daži aizguvumi un gramatiskās iezīmes, kas radušās biežo kontaktu gadu gaitā.

Izplatība un runātāju kopienas

Bulgāru valoda ir Bulgārijas valsts valoda un tiek lietota visās valsts institūcijās, izglītības sistēmā un plašsaziņas līdzekļos. Papildus Bulgarijai runātāji dzīvo mazākumos vai diaspora kopienās Ziemeļmaķedonijā, Serbijā (it īpaši Torlakijas reģionā), Ukrainā (Bessarābijā), Moldovā un Turcijā, kā arī emigrantu kopienās Rietumeiropā, Ziemeļamerikā, Izraēlā un Austrālijā. Kopējais runātāju skaits globāli tiek lēsts ap 8–10 miljoniem, atkarībā no definīcijas (dzimtā valoda vai otrā valoda).

Rakstība un vēsture

Bulgāru valoda rakstīta galvenokārt ar kirilicas alfabētu, kas izveidojās un attīstījās Pirmās Bulgārijas impērijas laikā. Mūsdienu bulgāru alfabēts ir balstīts uz kirilicas principiem un tradicionāli sastāv no 30 burtu sistēmas. Bulgārija bija nozīmīgs centrs, kur veidojās vecākā slāvu literārā valoda (saukta par veco bulgāru jeb Vecslāvu / Old Church Slavonic), kas spēlēja lielu lomu slāvu kultūras un kristietības izplatībā.

Dialekti

Bulgāru dialektu sistēma ir daudzveidīga. Par galvenajām grupām parasti uzskata Rietumu un Austrumu dialektus, kurus šķir Balkānu kalnu grēda. Starp pazīstamākajiem dialektiem un reģionālajiem novirzieniem ir:

• Austrumu dialekti — tie ir bāze mūsdienu literārajai bulgāru valodai (standarts balstīts uz austrumu runas iezīmēm);
• Rietumu dialekti — tiem raksturīgas dažas fonētiskas un morfoloģiskas īpatnības, kas tos radniecina ar maķedoniešu valodu;
• Rodopi dialekti un zemo kalnu runas ar saglabātām arhaiiskām formām;
• Torlaku jeb torlaķiešu runas — pārejas dialekts starp bulgāru, serbu un maķedoniešu, ko runā Serbijas dienvidaustrumos;
• Šopi dialekts ap Sofiju un apkaimi, kuram ir atšķirīgas izrunas iezīmes.

Gramatika — galvenās iezīmes

Bulgāru valodas gramatika atšķiras no daudzām citām slāvu valodām un ir viens no iemesliem, kāpēc to bieži min Balkānu Sprachbund kontekstā. Svarīgākās iezīmes:

• Noteiktības (definētības) artikuls: bulgāru valodā noteiktības artikuls ir piekabināts pie vārda galā (piem., stul = galds, stolăt = galds (noteikts)), kas ir tipiska Balkānu līdzekļa forma;
• Samazinātas locījumu sistēmas izmantošana: salīdzinot ar citām slāvu valodām, bulgāru gandrīz zaudējis locījumus lietvārdos un īpašības vārdos; locījumu atliekas ir saglabājušās galvenokārt vietniekvārdos un dažās vecākās formās;
• Bagātīga verbālā sistēma: darbības vārdiem ir vairākas laika un aspekta formas (esamie laiki, pagātnes laikos — aorists, imperfekts, perfikts utml.), kā arī obligāti lietojama fāze "future" ar palīgdarbības vārdu ще;
• Renarratīvais/evidenciālais elements: pagātnes formās pastāv atšķirības, kas norāda, vai runātājs pats piedzīvojis darbību vai to nodota no citiem (renarratīvie/ziņošanas pagātnes veidi);
• Bez infinitīva: tradicionālās infinitīva formas gandrīz neeksistē — tiek lietotas palīgteikuma konstrukcijas ar da vai citām formām, lai izteiktu nolūku vai infinitīva nozīmi;
• Klīti un dubultā objektu norāde: vietniekvārdu klīti un to dublēšana teikumā ir izplatīta (piemēram, 3. personas vietniekvārds kopā ar kliti);
• Vārdu kārtība: salīdzinājumā ar stingrāku sintaksi, vārdu kārtība var tikt lietota semantiskai uzsvēršanai, tomēr pamatstruktūra parasti ir SVO (subjekts—verbs—objekts).

Fonoloģija un raksturīgas skaņas

Bulgāru valodai ir raksturīgas dažas skaņu īpašības, kas to atšķir no rietumslāvu valodām — konkrēti balsu un līdzskaņu sistēmas īpatnības, kā arī vēsturiskie izmaiņu procesi (piem., tā sauktais ѣ jeb „jat” vokāla attīstība dialektos). Tradicionālajā izrunā redzamas reģionālas atšķirības, taču literārā standarta izruna ir salīdzinoši vienota.

Valodas radniecība un ietekme

Bulgāru valoda ir tuva maķedoniešu valodai — valodu robeža reģionos bieži ir pakļauta politiskām un kultūras interpretācijām. Tāpat bulgāru ir bijusi nozīmīga ietekme uz dienvidslāvu literārajām tradīcijām. Balkānu valodu kontaktu rezultātā bulgāru ir aizguvis un devis aizguvumus no/uz kaimiņvalodām (grieķu, rumāņu, turku u.c.).

Standarts un mācīšanās

Standarta bulgāru valoda balstās uz austrumu dialektu paraugiem un tiek lietota valsts izglītībā, medijos un oficiālajā dokumentācijā. Bulgaŗu valodas apguvei pieejami mācību resursi gan skolās Bulgārijā, gan svešvalodu kursi ārzemēs; populāri ir kursi, kas vērsti uz sarunvalodu un rakstību, jo kirilicas apguve ir viens no pirmajiem soļiem.

Ja vēlaties, varu pievienot īsu sarunvalodas frāžu sarakstu, skaidrojumu par kirilicas burtiem vai izklāstu par galvenajām atšķirībām starp bulgāru un maķedoniešu valodām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir bulgāru valoda?

J: Kādas valodas ir līdzīgas bulgāru valodai?

J: Cik daudz cilvēku lieto bulgāru valodu kā galveno valodu?

J: Kas ir Balkānu "Sprachbund" jeb valodu grupa?

Vai Balkānu "Sprachbunda" valodas ir obligāti saistītas viena ar otru?

J: Kur pasaulē runā bulgāru valodā?

J: Kas ir slāvu valodu dienvidslāvu atzars?

Meklēt pēc burta