Kantoniešu valoda ir Austrumāzijas valoda, kas rodas un ir saistīta ar reģionu ap Kantonas, Ķīnas dienvidos. Termins "kantoniešu" plašākā nozīmē dažkārt tiek lietots, iekļaujot vairākus Jūe (Yue) dialektus — piemēram, Guangdžou (Kantonas) dialektu, Honkongas varietāti, kā arī dažus piekrastes un salu dialektus. Valodnieki bieži lieto nosaukumu "Yue" (Jū) kā plašāku grupu, savukārt "kantoniešu" parasti attiecināms uz Guangdžou/Honkongas standartu, kas ir šīs grupas prestižākais varietātes variants.
Izcelsme un klasifikācija
Kantoniešu attīstījās reģionālajā sinītiskajā (Ķīnas) valodu tradīcijā un saglabājusi daudz īpašību, kas cieši sasaista to ar vecākiem ķīniešu valodas posmiem. Tā pieder pie sīno‑tibetiešu valodu saimes un ietilpst sinītiskajā (Sinitic) atzarā. Klasiskā ķīniešu valoda un vidusķīniešu struktūras atstājušas redzamas pēdas kantoniešu leksikā un fonoloģijā, tāpēc dažos aspektos kantoniešu tiek uzskatīta par tuvāku vēsturiskajām formām nekā mūsdienu Standartmandarīns.
Izplatība un runātāji
Kantoniešu runā sākotnēji galvenokārt Guandunas provincē (it īpaši Guangdžou), bet plaši izplatīta arī Honkongā un Makao. Tā ir dominējošā ķīniešu valodas varietāte daudzos diasporas centrbos — Malaizijā, Singapūrā, kā arī lielās kopienās Melburnā, Ziemeļamerikā un citur. Kantoniešu ir izplatītākā aizjūras ķīniešu valoda Dienvidaustrumāzijā un plaši pārstāvēta Ziemeļamerikā. Novērtējumi par to, cik daudz cilvēku to lieto kā dzimto valodu, atšķiras — aptuvenie skaitļi svārstās, taču runātāju skaits ir desmitiem miljonu.
Sociālais un oficiālais statuss
Honkongā un Makao kantoniešu runā un to lieto plašā sabiedriskā un mediju telpā; Honkonga īpaši ir padarījusi šo varietāti par de facto ikdienas saziņas valodu. Šī oficiālā un kultūras loma padara kantoniešu plaši pazīstamu starp citu ķīniešu dialektu lietotājiem, pat ja daudzās citās Ķīnas daļās dominē mandarīns.
Fonoloģija un toņu sistēma
Kantoniešu ir tonālā valoda. Būtiskākā iezīme ir skaņu melodiju (tonu) izmantošana, lai atšķirtu vārdus ar tādu pašu patskaņu un līdzīgu līdzskaņu. Parasti kantoniešu runas sistemātikā izdala sešas pamattoņu kategorijas atvērtajās zilbēs; raugoties plašāk (ieskaitot īsos, "checked" — pārtraukto — zilbju toņus, kas beidzas ar -p, -t, -k), dažās klasifikācijās runā par deviņiem toņiem. Tonālais kontrasts un zilbju galotņu (piem., -p, -t, -k) nozīme padara kantoniešu fonoloģiju bagātāku salīdzinājumā ar daudziem mandarīna variantiem.
Mutuālā saprotamība un rakstība
Lai gan kantoniešu bieži dēvē par ķīniešu “dialektu”, šīs varietātes atšķiras no mandarīnu un vu varietātēm tik ļoti, ka tās ir savstarpēji nesaprotamas, — lietotāji parasti nevar saprast cita reģiona runu bez mērķtiecīgas mācīšanās. Rakstiskā komunikācija reģionos, kur runā kantoniešu, tradicionāli izmanto standarta rakstu formu, kas balstīta uz literāro ķīniešu (un mūsdienu Standartķīniešu), tomēr ir attīstījusies arī rakstītā kantoniešu forma, ko izmanto populārajā presē, sociālajos tīklos, televīzijā un daiļliteratūrā. Dažās frāzēs un vārdos kantoniešu saglabā leksiku un izteiksmes, kas tiešāk atbilst klasiskajai ķīniešu valodai vai vecākām vidusķīniešu formām.
Kultūras ietekme
Kantoniešu kultūras produkcija — īpaši Honkongas kino, televīzija un mūzika (piem., Cantopop) — plaši izplatīja valodu starptautiski, veicinot tās atpazīstamību diasporā un ārzemēs. Mediji un izklaides industrija ir nozīmīgs iemesls, kāpēc daudzi cilvēki, kas neizmanto kantoniešu ikdienā, to pazīst vai saprot daļēji.
Noslēgums
Kaut arī klasifikācijas un runātāju skaitu aplēses var atšķirties, kantoniešu jeb Jūe grupas prestižākais un vispazīstamākais varietātes tips ir būtiska Austrumāzijas lingvistiskā un kultūras mozaīkas sastāvdaļa. Tā fonoloģiskā bagātība, toņu sistēma un vietējā literārā un mediju lietošana padara to par vienu no ievērojamākajām ķīniešu valodas varietātēm ārpus mandarīna.
Kantoniešu valoda ir no sīnun-tibetiešu valodu saimes.