Malaizija

Malaizija ir valsts Dienvidaustrumāzijā. Tā ir federācija, kurā ir 13 valstis. Dienvidķīnas jūra to sadala divās daļās. Tās kontinentālā daļa atrodas Malaizijas pussalā. Tās rietumu piekraste ir vērsta pret Malakas šaurumu, bet austrumu piekraste - pret Dienvidķīnas jūru. Otra šīs valsts daļa, ko dažkārt dēvē par Austrummalaiziju, atrodas Borneo salas ziemeļu daļā Dienvidķīnas jūrā. Tās galvaspilsēta ir Kualalumpura Malaizijas pussalā. Nesen federālā galvaspilsēta tika pārcelta uz Putradžaju, kas ir jaunizveidota pilsēta, kas paredzēta tikai administrācijas vajadzībām.

Valsts ir etniski un kultūru ziņā daudznacionāla - lielākā daļa iedzīvotāju ir malajieši, bet ir arī ķīnieši un indieši. Valsts oficiālā valoda ir malajiešu valoda, kas rakstīta ar latīņu alfabētu. Angļu valoda ir atzīta valoda, un tā ir arī oficiālā valoda Saravakas štatā līdzās malajiešu valodai. Bieži lieto arī tamilu un ķīniešu valodu. Malaizijā runā vairāk nekā 130 citās valodās, no kurām 94 ir Malaizijas Borneo un 40 - pussalā. Oficiālā reliģija ir islāms, bet iedzīvotājiem, kas nav malajieši, ir tiesības brīvi praktizēt citas reliģijas.

Vēsture

Malaizija bija sena tirdzniecības vieta starp Ķīnu un Indiju. Kad šajā reģionā ieradās eiropieši, Malakka kļuva par nozīmīgu tirdzniecības ostu.

Malaizijas štati kļuva par Britu impērijas koloniju, sākot ar Penangu 1786. gadā. Pussalas daļa kļuva neatkarīga 1957. gada 31. augustā kā Malaizijas Federācija. 1963. gada septembrī Malaizija, Singapūra un Borneo daļa apvienojās un kļuva par Malaiziju. Singapūra 1965. gadā tika izslēgta no federācijas un pasludināja neatkarību.

Politika un ekonomika

Malaizijā ir 13 štati: Džohora, Keda, Kelantana, Melaka, Negeri Sembilāna, Pahanga, Peraka, Perlisa, Penanga, Sabaha, Saravaka, Selangora un Terenganu, kā arī trīs federālās teritorijas: Kualalumpura, Putradžajas un Labuana. Zvaigznes punktu skaits uz karoga norāda uz Malaizijas štatu skaitu, bet tai ir 14 štatu, jo tās izveides laikā Singapūra bija viens no Malaizijas štatiem. Tagad 14. punkts simbolizē federālās teritorijas, ko sauc par Wilayah Persekutuan. Malaizijas valsts vadītājs ir zināms kā Yang di-Pertuan Agong, citādi saukts par Malaizijas karali. Pašlaik šis tituls pieder Pahangas sultānam Abdullam. Malaizijas valdības vadītājs ir premjerministrs. Pašreizējais premjerministrs ir Mahatirs Mohamads, kurš tika ievēlēts 2018. gada maijā 92 gadu vecumā. Tai ir arī parlaments un tiesu sistēma. Tā ir viena no ASEAN dibinātājām. Tās ekonomika pastāvīgi attīstās, un tā ir salīdzinoši bagāta valsts Dienvidaustrumāzijā.

Pilsētas

Turpmāk ir uzskaitītas vietas Malaizijā. Tās sakārtotas pēc datuma, kad tām piešķirts pilsētas statuss.

George Town (1957. gada 1. janvāris)
Kualalumpura (1972. gada 1. februāris)
Ipoha (1988. gada 27. maijs)
Kučinga (1988. gada 1. augusts)
Johor Bahru (1994. gada 1. janvāris)
Kota Kinabalu (2000. gada 2. februāris)
Shah Alam (2000. gada 10. oktobris)
Melakas pilsēta (2003. gada 15. aprīlis)
Alor Setar (2003. gada 21. decembris)
Miri (2005. gada 20. maijs)
Petaling Jaya (2006. gada 20. jūnijs)
Kuala Terengganu (2008. gada 1. janvāris)
Iskandar Puteri (22 novembris 2017)

Reliģija

Malaizija ir multireliģiska sabiedrība, un islāms ir lielākā reliģiskā kopiena.

Kultūra

Malaizija ir daudznacionāla, daudzkultūru un daudzvalodīga sabiedrība, kurā 65 % iedzīvotāju ir malajieši un citas pamatiedzīvotāju ciltis, 25 % - ķīnieši, 7 % - indieši. Malaizieši, kas veido lielāko kopienu, visi ir musulmaņi, jo saskaņā ar Malaizijas tiesību aktiem, lai būtu Malaizijas pilsonis, ir jābūt musulmanim. Malajiešiem ir dominējoša politiskā loma, un viņi ir iekļauti grupā, ko dēvē par bumiputera.

Pārtika un dzērieni

Virtuvi ir ietekmējušas daudzas valsts un apkārtējo reģionu kultūras. Liela ietekme nāk no malajiešu, ķīniešu, indiešu, taizemiešu, javiešu un Sumatras kultūrām, galvenokārt tāpēc, ka valsts bija daļa no senā garšvielu ceļa.

Vienas kultūras ēdieni dažkārt tiek gatavoti, izmantojot no citas kultūras pārņemtus paņēmienus, piemēram, garneļu pastas (belacan) un sambal ēdienu gatavošanā ķīniešu restorānos parasti izmanto garneļu pastu (belacan) un sambal. Tas nozīmē, ka, lai gan daudzus Malaizijas ēdienus var saistīt ar kādu konkrētu kultūru, tiem ir sava identitāte. Daudzos ēdienos ir populāri rīsi. Vietējā virtuvē bieži sastopams čili, lai gan tas ne vienmēr padara tos pikantus. Kā piemēru var minēt Malaizijā izplatīto pikanto nūdeļu ēdienu laksa un populāro dzērienu teh tarik.

Sports

Malaizijas nacionālais sporta centrs ir Bukit Jalil sporta komplekss. Nikols Deivids (skvošs) un Lī Čong Vei (badmintons) ir ievērojami Malaizijas sportisti. Malaizija 2010. gada Sadraudzības spēlēs Indijā izcīnīja 12 zelta medaļas un pārspēja savu Sadraudzības spēļu mērķi.

Transports

Malaizijas autoceļu tīkla garums ir 98 721 kilometrs (61 342 jūdzes), un tajā ietilpst 1 821 kilometrs (1 132 jūdzes) ātrgaitas autoceļu. Valsts garākā automaģistrāle - ziemeļu-dienvidu ātrgaitas maģistrāle - stiepjas vairāk nekā 800 km (497 jūdzes) starp Taizemes robežu un Singapūru. Salīdzinājumā ar Malaizijas pussalas Malaizijas autoceļu sistēmu Sabas un Saravakas ceļu sistēma ir mazāk attīstīta un zemākas kvalitātes. Malaizijā ir 118 lidostas, no kurām 38 ir asfaltētas. Malaizijas oficiālā aviokompānija ir Malaysia Airlines, kas nodrošina starptautiskos un vietējos gaisa pārvadājumus, kā arī divas citas aviokompānijas. Dzelzceļa sistēma ir valsts pārziņā, un tās kopējais garums ir 1849 km (1149 jūdzes). Kualalumpurā ir arī vieglais dzelzceļa transports.

Saistītās lapas

Malaizijas valstis
Malaizijas upju saraksts
Malaizija olimpiskajās spēlēs
Malaizijas nacionālā futbola izlase

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Malaizija?

A: Malaizija ir federāla konstitucionāla monarhija, kas atrodas Dienvidaustrumāzijā. Tā sastāv no trīspadsmit štatiem un trim federālajām teritorijām, kuras Dienvidķīnas jūra sadala divos reģionos - Malaizijas pussalā un Borneo esošajā Austrummalaizijā.

J: Kādi ir divi galvenie Malaizijas reģioni?

A: Divi galvenie Malaizijas reģioni ir Malaizijas pussalas Malaizija un Borneo atrodas Malaizijas austrumu daļā.

J: Kāda ir Malaizijas galvaspilsēta?

A: Malaizijas galvaspilsēta ir Kualalumpura.

J: Kur atrodas Malaizijas likumdošanas varas atrašanās vieta?

A: Likumdošanas varas atrašanās vieta ir Kualalumpurā, kas ir arī valsts galvaspilsēta un lielākā valsts pilsēta.

J: Kur atrodas administratīvā galvaspilsēta?

A: Administratīvā galvaspilsēta, kas pārstāv gan izpildvaru, gan tiesu varu, atrodas Putradžajā.

Jautājums: Cik daudz cilvēku dzīvo Malaizijā?

A: Malaizijā dzīvo vairāk nekā 110 miljoni cilvēku, un tā ir viena no pasaules 43. apdzīvotākajām valstīm.

J: Kādās valodās runā Malaizijas Borneo un tās pussalā?

Atbilde: Malaizijas oficiālā valoda ir malajiešu valoda, kas rakstīta ar latīņu alfabētu; angļu valoda līdzās malajiešu valodai ir atzīta par oficiālo valodu tikai Saravakas štatā; bieži lieto arī tamilu un ķīniešu valodu; visā Malaizijas Borneo (94) un pussalā (40) runā vairāk nekā 130 citās valodās.