ASEAN — Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija: pārskats, vēsture, dalībvalstis

ASEAN: pārskats, vēsture un dalībvalstis — uzzini par Dienvidaustrumu Āzijas politisko un ekonomisko sadarbību, locekļiem, attīstību un reģiona globālo ietekmi.

Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (ASEAN) ir reģionāla starptautiska organizācija, kas dibināta 1967. gada 8. augustā ar mērķi veicināt politisko, drošības, ekonomisko un sociālkultūras sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā. Organizāciju dibināja Malaizija, Taizeme, Indonēzija, Singapūra un Filipīnas. Dibināšanas pamatdokuments (Bangkokas deklarācija) noteica sadarbības virzienus, tostarp mērķus paātrināt ekonomikas izaugsmi, sociālo progresu un kultūras attīstību, kā arī saglabāt reģiona mieru un stabilitāti. Organizācijas sekretariāts un galvenā mītne atrodas Džakartā, Indonēzijā.

Vēsturisks konteksts: 1960. gadu beigās reģionā pastāvēja politiska spriedze (tai skaitā bažas par komunisma izplatīšanos), kā arī daudzviet valsts iekšējās problēmas. Šādos apstākļos minētās valstis nolēma pastiprināt reģionālo sadarbību, lai kopīgi risinātu drošības, politiskās un ekonomiskās problēmas.

Pirms ASEAN pastāvēja arī cita trīsvalstu organizācija — Dienvidaustrumu Āzijas asociācija (ASA), kuru 1961. gadā izveidoja Filipīnas, Malaizija un Taizeme. ASA dalībvalstis nosauca organizāciju pēc reģiona, kurā tās atradās.

Laika gaitā ASEAN attīstījās: 1976. gadā Bāli notika konference, kas veicināja ciešāku ekonomisko sadarbību starp dalībvalstīm. 1991. gadā Taizeme ierosināja radīt brīvās tirdzniecības režīmus starp dalībvalstīm, un 1992. gadā tika uzsākta ASEAN Brīvās tirdzniecības zona (AFTA), lai samazinātu tarifiem un veicinātu reģionālo tirdzniecību. 2008. gadā stājās spēkā ASEAN statūts (ASEAN Charter), kas piešķīra organizācijai juridisku personību un nostiprināja tās institucionālo struktūru. 2015. gadā tika pabeigts ASEAN Kopienas (ASEAN Community) izveides process, kas ietver trīs pīlārus: Politikas un drošības kopiena (APSC), Ekonomikas kopiena (AEC) un Sociālkultūras kopiena (ASCC).

Sākotnēji ASEAN ietvēra piecas dalībvalstis. Organizācija pakāpeniski paplašinājās šādi: Bruneja pievienojās 1984. gada 7. janvārī, Vjetnama — 1995. gada 28. jūlijā, Laosa un Mjanma — 1997. gada 23. jūlijā, Kambodža — 1999. gada 30. aprīlī, bet Austrumtimora pievienojās vēlāk. Dažas citas valstis, piemēram, Papua-Jaungvineja, ilgtermiņā varētu kļūt par kandidātēm pievienošanai.

Demogrāfija, reliģija un kultūra

• ASEAN valstīs dzīvo aptuveni 8 % pasaules iedzīvotāju — daudzveidīga un blīvi apdzīvota reģiona iedzīvotāji (kopumā simtiem miljonu iedzīvotāju).
• Religiju izplatība: aptuveni 240 miljoni musulmaņu (galvenokārt Indonēzijā, Malaizijā un Brunejā), aptuveni 170 miljoni kristiešu (galvenokārt Filipīnās un Austrumtimorā) un aptuveni 170 miljoni budistu (galvenokārt Taizemē, Mjanmā, Laosā, Kambodžā, Vjetnamā un Singapūrā). Šie skaitļi dod aptuvenu priekšstatu par reģiona reliģisko sastāvu un norāda uz lielu etnisko, valodu un kultūras daudzveidību.
• Visām ASEAN valstīm ir bagātas vēsturiskas tradīcijas un dažādas valdību sistēmas — no konstitucionālām monarchijām līdz parlamentārām republikām un militārām vadībām.

Ekonomika un galvenie produkti

ASEAN ekonomika ir viena no dinamiskākajām pasaulē. Galvenie izcelsmes produkti un eksportpreces ietver elektroniku, naftu, lauksaimniecības produktus (piemēram, palmas eļļu), kokmateriālus koksni, tekstilizstrādājumus un daudzus citus rūpniecības un lauksaimniecības izstrādājumus. Šo valstu kopējais iekšzemes kopprodukts mūsdienās pārsniedz vairākus triljonus ASV dolāru (pieauguma rādītāji un konkrēti skaitļi mainās atkarībā no gada un aprēķinu metodes).

Institucionālā struktūra un ārējās attiecības

ASEAN darbojas pēc konsensa principa un ciešas savstarpējas neiejaukšanās doktrīnas politiskajos jautājumos. Lēmumi bieži tiek pieņemti, balstoties uz vienprātību, un organizācijai ir virkne amatu un institūciju, tostarp ASEAN Sekretariāts Džakartā, regulāri ministru un augsta līmeņa sanāksmju cikli, kā arī darba grupas dažādām politikas jomām.

ASEAN ir iniciējusi plašāku reģionālu sadarbību — piemēram, ASEAN Reģionālo forumu (ARF), kas koncentrējas uz drošības un politiskās dialoga jautājumiem. ARF ietvaros piedalās 27 dalībvalstis, kuru saraksts ietver: Malaizija, Taizeme, Indonēzija, Singapūra, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Laosa, Mjanma, Kambodža, Austrālija, Kanāda, Ķīnas Tautas Republika, Eiropas Savienība, Indija, Japāna, Ziemeļkoreja, Dienvidkoreja, Mongolija, Jaunzēlande, Pakistāna, Papua-Jaungvineja, Krievija, Timora-Leste, Amerikas Savienotās Valstis un Šrilanka.

Sanāksmes un lēmumu pieņemšana

ASEAN līderu sanāksmes (ASEAN Summit) parasti notiek reizi gadā, bet papildus tiek rīkotas arī ministeru un amatpersonu tikšanās dažādām politikas jomām. Sanāksmes ilgums un darba kārtība var atšķirties; to mērķis ir apspriest reģionālas nozīmes jautājumus, pieņemt kopīgus paziņojumus un koordinēt politiku starp dalībvalstīm. Prezidējošā valsts katru gadu mainās, un tās prezidēšanas laikā tiek noteiktas prioritātes un galvenie sadarbības virzieni.

Noslēgumā — ASEAN ir galvenā platforma Dienvidaustrumu Āzijas valstu savstarpējai sadarbībai, kura laika gaitā ir attīstījusies no piecu valstu politiska koalīcijas uz plašu, daudzpusīgu institūciju sistēmu, kas aptver ekonomiku, drošību un sociālkultūras jautājumus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (ASEAN)?

J: Kur atrodas ASEAN galvenā mītne?

Jautājums: Cik ASEAN ir dalībvalstu?

J: Kādi cilvēki dzīvo ASEAN valstīs?

J: Kādi ir daži galvenie produkti no ASEAN valstīm?

J: Kāds ir visu ASEAN valstu kopējais iekšzemes kopprodukts (IKP)?

J: Kāds ir ARF mērķis?

Meklēt pēc burta