Laosa — valsts Dienvidaustrumāzijā: Vjentiāna, Mekonga un kultūra

Atklāj Laosu — Vjentiānu, Mekongas varenību, bagāto budisma kultūru un tradicionālos rīsus. Ceļvedis Dienvidaustrumāzijas mazākajai, taču krāšņajai valstij.

Autors: Leandro Alegsa

Laosas Tautas Demokrātiskā Republika jeb Laosa (ລາວ) ir valsts Āzijas dienvidaustrumos. Laosas galvaspilsēta ir Vjentiāna. Valsts platība ir aptuveni 236 800 km², un iedzīvotāju skaits ir apmēram 7 miljoni; valsti pārvalda Vienas partijas režīms — Laosas Tautas Revolucionārā partija.

Laosai nav pieejas jūrai vai okeānam (tai nav jūras vai okeāna krasta). Ziemeļrietumos tā robežojas ar Mjanmu (agrāk angļu valodā saukta par Birmu) un Ķīnu, austrumos - ar Vjetnamu, dienvidos - ar Kambodžu un rietumos - ar Taizemi. Mekongas upe veido lielu daļu no rietumu robežas ar Taizemi. Laivas no Laosas nevar nokļūt okeānā pa Mekongu, jo valsts dienvidos ir krāces un ūdenskritumi.

Ģeogrāfija un klimats

Laosu raksturo gan kalnaina iekšiene, gan platākas upju ielejas. Mekongas ieleja ir svarīgs lauksaimniecības un tirdzniecības reģions, savukārt valsts ziemeļi ir kalnaināki un mazāk apdzīvoti. Klimats ir tropisks monsunveida — karsts un mitrs lietus sezonā (parasti no maija līdz oktobrim) un sausāks, vēsāks periods novembrī–aprīlī.

Vēsture īsi

Laosas teritorijā ilgu laiku pastāvēja dažādas karaļvalstis un reģionālās varas. 19. gadsimtā tā nonāca Francijas koloniju ietekmē kā daļa no Francijas Indoķīnas. Pēc Otrā pasaules kara un kolonialisma sabrukuma Laosa kļuva neatkarīga 1953. gadā. 20. gadsimta otrajā pusē valsti skāra pilsoņu karš un ārējo spēku ietekme; 1975. gadā tika izveidota mūsdienu Laosas Tautas Demokrātiskā Republika.

Sabiedrība, valoda un reliģija

Oficiālā valoda ir lao valoda, kas pieder taiju valodu grupai. Taču valodiskā un etniskā daudzveidība ir liela — valstī dzīvo vairākas etniskas grupas, tostarp Lao Loum (pagrabainie lao), Lao Theung un Lao Soung, kā arī Hmong un citi kalnu iedzīvotāji. Lielākā daļa iedzīvotāju ir Theravāda budisti, un budisma tradīcijas stipri ietekmē ikdienas dzīvi, svētkus un ceremonijas. Svarīgi reliģiskie svētki ir, piemēram, lauku Jaunais gads (Pi Mai) un dažādi vietējie svētki pie budistu tempļiem.

Kultūra un ikdiena

Laosas kultūra ir cieši saistīta ar lauksaimniecību — īpaši rīsu audzēšanu — un ar budistiskajām tradīcijām. Svētnīcas, tādas kā Vjentiānas un Luang Prabang tempļi, ir svarīgas gan garīgi, gan kā kopienas centri. Māksla ietver tradicionālo tekstilu izšūšanu, amatniecību un mūziku ar tādiem instrumentiem kā khene (tautiešu pūšamais instruments). Vietējā virtuve izmanto daudz rīsu, lauksaimniecības produktus un zāļu aromātus; populāri ēdieni ir laap (saraustīts gaļas salātiņš), nom (rīsu biezenis) un dažādi zupu ēdieni.

Ekonomika

Laosas ekonomika lielā mērā balstās uz lauksaimniecību — rīsi ir pamats —, hidroenerģijas resursiem (HES būve uz Mekongas pietekām un upes augštecēs) un pēdējo gadu attīstībā — iekšējo un ārējo investīciju pieplūdums. Valsts saskaras ar izaicinājumiem, tostarp infrastruktūras attīstību, grūtībām saistībā ar piekļuvi tirdzniecībai (jo Laosa ir bezizjūras valsts) un savdabīgajām sekām pēc plašajām ASV bumbu kampaņām laikā ap Vietnama kara ēru — neatklātais sprādzienbīstamais lādiņš (UXO) joprojām apdraud lauku teritorijas un ierobežo zemes izmantošanu.

Transporta un enerģētikas projekti

Svarīgi projekti pēdējos gados ir dzelzceļa savienojumi ar Ķīnu (Ķīnas–Laosas dzelzceļš), ceļu infrastruktūras uzlabošana un hidroelektrostaciju būvniecība. Šie projekti veicina ekonomikas savienojamību, bet rada arī diskusijas par vidi un vietējo kopienu ietekmi.

Tūrisms

Laosa piesaista ceļotājus ar bagātām kultūras vietām un mierīgu dabas ainavu. Slaveni tūrisma objekti ir Luang Prabang (UNESCO pasaules mantojums), Kuang Si ūdenskritumi, Plain of Jars (akmens tvertnes) un Si Phan Don (četru tūkstošu salu reģions). Dienvidu Bolavenas augstiene ir pazīstama ar kafijas audzēšanu un ūdenskritumiem. Ceļošana pa Mekongu, tempļu apmeklējumi un vietējie tirgi ir galvenie tūrisma piedāvājumi.

Valsts simboli un praktiska informācija

Valūta: Laosas kips (LAK). Laosa karstajos un kalnainajos reģionos saglabā tradicionālas dzīves formas blakus mūsdienu attīstībai. Tūristiem un cilvēkiem, kas plāno ilgāku uzturēšanos, ieteicams iepazīties ar vietējiem ierobežojumiem, veselības aprūpes iespējām un drošības norādījumiem attiecībā uz UXO un attālāku reģionu infrastruktūru.



Ģeogrāfija

Laosa ir vienīgā valsts Dienvidaustrumāzijā, kurai ir tikai sauszemes robežas. Valsts ir nedaudz mazāka par Rumāniju un Kolorādo. Ainava pārsvarā ir kalnaina. Visaugstākais kalns ir Phou Bia, kas atrodas 2818 metru augstumā (9245 pēdas). Mekongas upe veido robežu ar Taizemi. Annamītu kalnu grēdas kalni veido austrumu robežu ar Vjetnamu. Klimats ir tropisks. Lietus sezona ilgst no maija līdz novembrim. Sausā sezona ir no decembra līdz aprīlim. Laosā ir trīs gadalaiki (lietus, auksts un karsts). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Vjentiāna.



Vēsture

Fa Ngums izveidoja pirmo apvienoto Laosas karalisti.

Lao kļuva par Francijas koloniju. 1949. gadā tā kļuva neatkarīga no Francijas kā Laosas karaliste. Vēlāk sākās pilsoņu karš, un 1975. gadā tā kļuva par vienpartijas valsti komunistiskās partijas vadībā.



Provinces

Laosa ir sadalīta 16 provincēs un vienā prefektūrā.

Numurs

Valsts

Capital

Platība (km²)

Iedzīvotāju skaits

1

Attapeu

Attapeu

10,320

114,300

2

Bokeo

Ban Houayxay

6,196

149,700

3

Bolikhamsai

Paksan

14,863

214,900

4

Champasak

Pakse

15,415

575,600

5

Hua Phan

Xam Neua

16,500

322,200

6

Khammouane

Thakhek

16,315

358,800

7

Luang Namtha

Luang Namtha

9,325

150,100

8

Luang Phrabang

Luang Phrabang

16,875

408,800

9

Oudomxay

Muang Xay

15,370

275,300

10

Phongsali

Phongsali

16,270

199,900

11

Sayabouly

Sayabouly

16,389

382,200

12

Salavan

Salavan

10,691

336,600

13

Savannakhet

Savannakhet

21,774

721,500

14

Sekong

Sekong

7,665

83,600

15

Vientiane

Vientiane

3,920

726,000

16

Vientiane

Muang Phon-Hong

15,927

373,700

17

Xieng Khouang

Phonsavan

15,880

229,521



Valdība un politika

Laosa ir viena no piecām komunistiskajām valstīm pasaulē. Vienīgā legālā politiskā partija ir Laosas Tautas revolucionārā partija (LPRP). Valsts vadītājs ir prezidents Choummaly Sayasone. Viņš ir Laosas Tautas revolucionārās partijas ģenerālsekretārs.

Neilgi pēc Vjetnamas kara beigām Ziemeļvjetnamas armija (NVA) apvienoja spēkus ar Pathet Lao, 1975. gada 2. decembrī sāka apvērsumu, lai gāztu karalisko Lao valdību, un izveidoja komunistisko valdību, kas valsti vada vēl šodien.

Valdības vadītājs ir premjerministrs Thongsing Thammavong. Valdības politiku nosaka partija. Svarīgus valdības lēmumus pārbauda Ministru padome.



Saistītās lapas

  • Laosa olimpiskajās spēlēs
  • Laosas nacionālā futbola izlase
  • Laosas upju saraksts





Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3