Vjetnama
Vjetnama (vjetnamiešu: Cộng hòa Xã hội chủ nghĩa Việt Nam) ir valsts Dienvidaustrumāzijā. Valsts garais nosaukums ir Vjetnamas Sociālistiskā Republika. Vjetnamas kaimiņvalstis ir Ķīna, Laosa un Kambodža. Vjetnama ir viena no piecām atlikušajām valstīm, kurās valda komunisms. Vjetnamas galvaspilsēta ir Hanojā. Lielākā pilsēta ir Hošimina pilsēta (agrāk - Saigona). Vjetnamā dzīvo aptuveni 94 444 200 cilvēku.
Pēc japāņu okupācijas 1940. gados vjetnamieši 1945. gada 2. septembrī Pirmā Indočīnas kara laikā cīnījās pret Francijas koloniālo varu starp Vjetminu un Franciju. Hồ Čī Mins pasludināja Vjetnamas neatkarību no Francijas ar jauno nosaukumu Vjetnamas Demokrātiskā Republika, taču pret viņu cīnījās franču kolonizatori. 1954. gadā vjetnamieši pasludināja uzvaru Dien Bien Phu, kas notika no 1954. gada marta līdz maijam un beidzās ar lielu franču sakāvi. Tad Vjetnama tika sadalīta divās politiskās valstīs - Ziemeļvjetnamā (oficiāli Vjetnamas Demokrātiskā Republika) un Dienvidvjetnamā (oficiāli Vjetnamas Republika). Konflikti starp abām pusēm saasinājās tā sauktajā Vjetnamas karā, kurā Dienvidvjetnamā bija jūtama spēcīga ASV ietekme. Karš beidzās 1975. gadā ar Ziemeļvjetnamas uzvaru.
Pēc tam Vjetnama tika apvienota komunistu valdībā. 1986. gadā valdība uzsāka vairākas ekonomiskās un politiskās reformas, kas aizsāka Vjetnamas ceļu uz integrāciju pasaules ekonomikā. Līdz 2000. gadam tā bija nodibinājusi diplomātiskās attiecības ar visām valstīm. Kopš 2000. gada Vjetnamas ekonomiskā izaugsme ir bijusi viena no augstākajām pasaulē, un 2011. gadā tai bija visaugstākais globālais izaugsmes ģeneratora indekss starp 11 lielākajām ekonomikām. Tās veiksmīgo ekonomisko reformu rezultātā tā 2007. gadā kļuva par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsti. Tā ir arī Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstu ekonomiskās sadarbības un Starptautiskās Frankofonijas organizācijas dalībniece.
Vjetnamas nosaukumi
- "Annam", kas radies (vai sācies) kā ķīniešu nosaukums 7. gadsimtā, bija kopējais valsts nosaukums koloniālajā periodā.
- Xích Quỷ (赤鬼)
- Văn Lang (文郎/Orang)
- Lạc (甌雒/Anak)
- Nam Việt (南越)
- Giao Chỉ (交趾/交阯)
- Vạn Xuân (萬春)
- An Nam (安南)
- Tĩnh Hải (靜海)
- Đại Cồ Việt (大瞿越)
- Đại Việt (大越)
- Đại Ngu (大虞)
- Đại Nam (大南)
Iedzīvotāju skaits
Vjetnamā ir aptuveni 97 094 658 iedzīvotāji. 25,2 % no šiem iedzīvotājiem ir vecumā no 0 līdz 14 gadiem, no kuriem 11 954 354 ir vīrieši un 10 868 610 - sievietes. 69,3 % iedzīvotāju ir vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Vīriešu un sieviešu attiecība ir gandrīz vienmērīga - 31 301 879 vīrieši un 31 419 306 sievietes. 5,5 % iedzīvotāju ir 65 gadus veci un vecāki - 1 921 652 vīrieši un 3 092 589 sievietes. Tātad divās vecākajās kategorijās ir vairāk sieviešu nekā vīriešu.
Iedzīvotāji nav vienas izcelsmes. Vjetnamas vēsturē ir izveidojušās daudzas etniskās ciltis. Tas padara Vjetnamas vēsturi un kultūru ļoti daudzveidīgu. Tā nav tāda pati valsts, kur katra ģimene pie valsts krastiem piestāja vienā gadsimtā. Franču un ķīniešu kolonizācija nebija saistīta ar pārmērīgu iedzīvotāju migrāciju uz Vjetnamu.
Mūsdienās kultūru sajaukums ir palielinājies līdz ar globalizācijas un pasaules intereses ietekmi. Daudzi vjetnamieši, kas ir dzīvojuši ārzemēs, tiek dēvēti par vjetkjē. Šiem iedzīvotājiem ir vairākas kopienas daudzās pasaules valstīs.
Ģeogrāfija
Valsts garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 1650 kilometri. "Vjetnamas šaurākajā vietā tās platums ir tikai 30 jūdzes (48 kilometri)".
Valsti klāj tropiskie meži, kuros pašlaik notiek strauja mežu izciršana. Tā robežojas ar Dienvidķīnas jūru austrumos, Laosu un Kambodžu rietumos un Ķīnu ziemeļos. Valsts ir nedaudz lielāka par Malaiziju.Valsts ir nedaudz mazāka par Japānu.
Vēsture
Vjetnamas vēsturi jau izsenis raksturo Ķīnas kaimiņattiecības ziemeļos. Aptuveni 1000 gadus Vjetnamas ziemeļi piederēja Ķīnai, bet no 938. gada valsts kļuva neatkarīga un vēlāk paplašinājās uz dienvidiem uz Čampas karalistes rēķina. 19. gadsimtā valsti kolonizēja Francija, un Otrā pasaules kara laikā valsti okupēja Japāna. Pēc šī kara koloniālajai impērijai nebija resursu režīma atjaunošanai, un tā zaudēja militāro cīņu pret atbrīvošanas spēkiem. Tas noveda pie valsts sadalīšanas, kas savukārt izraisīja Vjetnamas karu ar lieliem cilvēku un materiālajiem zaudējumiem valstij. Karš beidzās 1975. gada 30. aprīlī ar to, ka Ziemeļvjetnama ieņēma dienvidu daļu. Pēc eksperimentālās plānošanas 20. gadsimta 70. un 80. gados ekonomika tika reformēta tirgus ekonomikas virzienā.
Viet
Pirms aptuveni 5000 gadiem abas etniskās ciltis - Lac Viet un Au Viet - dzīvoja kopā ar citiem iedzīvotājiem daudzās teritorijās. Pieaugošās vajadzības kontrolēt plūdus, cīņas pret iebrucējiem, kultūras un tirdzniecības apmaiņas dēļ šīs ciltis, kas dzīvoja netālu viena no otras, mēdza apvienoties un integrēties lielākā jauktā grupā.
Starp šīm Lac Viet ciltīm bija Van Lang cilts, kas bija spēcīgākā cilts. Šīs cilts līderis vēlāk apvienoja visas ciltis, lai 2897. gadā p. m. ē. nodibinātu Van Langas tautu, dēvējot sevi par karali Hungu. Nākamās paaudzes sekoja tēva pēdās un saglabāja šo apzīmējumu. Balstoties uz vēsturiskiem dokumentiem, pētnieki korelatīvi noteica Van Lang nācijas atrašanās vietu līdz mūsdienu reģioniem Vjetnamas ziemeļu un ziemeļu daļā, kā arī dienvidos no mūsdienu Kvangsi (Ķīna). Van Langas tauta pastāvēja līdz 3. gadsimtam p. m. ē.
Óc Eo, iespējams, bija darbīga Funanas karalistes osta no 1. līdz 7. gadsimtam.
Dong Son civilizācija, kas aptvēra lielu daļu Dienvidaustrumāzijas, bija arī Vjetnamas vēstures sākums. 221. gadā p. m. ē. ciņi iebruka Vjetnamas cilšu zemē. Au-vetas cilšu alianses līderim Thuc Phan izdevās padzīt ienaidniekus un pasludināt sevi par karali An Duong Vuong un savu teritoriju Au Lac Nation (257-207. g. p. m. ē.). 208. gadā p. m. ē. Ciņu dinastijas ģenerālis Triệu Đà iebruka Au Lac. An Duong Vuongs šoreiz cieta neveiksmi. Tā rezultātā nākamo vienpadsmit gadsimtu laikā valstī pārmaiņus valdīja ziemeļu feodālisti, ieviešot valstī savu bargo režīmu un sadalot valsti administratīvos reģionos un apgabalos ar svešiem nosaukumiem. Tomēr valsts nosaukumu Au Lac neizdevās izdzēst no cilvēku prāta ikdienas dzīvē.
207. gadā p. m. ē. Triệu Đà izveidoja valsti Nam Việt, kas aptvēra Ķīnas dienvidus un Sarkanās upes deltu. Sākotnējās Nam Việt vēsturiskā nozīme joprojām ir pretrunīga, jo daži vēsturnieki uzskata, ka tā bija Ķīnas okupācija, bet citi uzskata, ka tas bija neatkarīgs laikmets. Lielāko laika posmu no 111. gadsimta p. m. ē. līdz 10. gadsimta sākumam Vjetnama atradās secīgu Ķīnas dinastiju pakļautībā. Atsevišķos gadījumos tika mēģināts panākt neatkarību, taču Ķīnas spēki tos ātri apspieda.
Čampas (vjetnamiešu valodā Chiêm Thành) karaļi 4. gadsimtā pēc Kristus dzimšanas Mỹ Sơn sāka hinduistu tempļu celtniecību.
Hội Anu kā tirdzniecības ostu dibināja Nguyễn lords Nguyễn Hoàng ap 1595. gadu.
Darbi Imperatora pilsētā Huế sākās 1804. gadā.
IndoĶīna
1858. gada septembrī Francija okupēja Đà Nẵng. Kočinčina bija Francijas kolonija no 1862. līdz 1948. gadam.
1930. gadā Nguyễn Ái Quốc nodibināja Vjetnamas neatkarības līgu (Việt Nam Ðộc Lập Ðồng Minh Hội), kas pazīstama arī kā Việt Minh.
Otrā pasaules kara laikā japāņi ieņēma Vjetnamu. Việt Minh cīnījās gan pret japāņiem, gan Višī frančiem.
Kad japāņi tika sakauti, vjetnamieši Việt Minh vadībā sāka augusta revolūciju.
1945. gada 2. septembrī Nguyễn Ái Quốc (kurš tagad sauca sevi par Hồ Chí Minh, kas nozīmēja "Hồ (parastais uzvārds) ar gaismas gribu") Ba Ðình laukumā, Hànội, nolasīja Vjetnamas Demokrātiskās Republikas Neatkarības deklarāciju. Tās pamatā bija Amerikas Neatkarības deklarācija.
Hồ Chí Minh vadīja Việt Minh karā par neatkarību no Francijas.
1946. gada 1. jūnijā tika proklamēta Kočinčinas autonomā republika (République Autonome de Cochinchine), lai nepieļautu Việt Minh vēlmi valdīt visā Vjetnamā.
Karš starp Franciju un Việt Minh ilga no 1946. līdz 1954. gadam. Francūži tika sakauti 1954. gadā pēc Dien Bien Phu kaujas.
Ziemeļvjetnama un Dienvidvjetnama
Pēc tam valsts tika sadalīta Ziemeļvjetnamā un Dienvidvjetnamā. Pēc neatkarības iegūšanas franči Dienvidvjetnamai atdeva zemi Mekongas deltā, kas bija Kambodžas daļa. Dienvidos liela ietekme bija antikomunistiskajām Amerikas Savienotajām Valstīm, bet ziemeļus kontrolēja komunistu un nacionālistu Việt Minh. Hồ Čī Mins bija ārkārtīgi populārs visā valstī, jo viņš bija vienīgais līderis, kas bija palicis pāri pēc gadiem ilgajām cīņām, tāpēc viņš kļuva par (Ziemeļ)Việtnamas Demokrātiskās Republikas prezidentu. Tika panākta vienošanās, ka tauta tiks atkal apvienota 1956. gada vēlēšanās. Taču amerikāņi un dienvidu valdība apturēja vēlēšanu norisi, jo gaidīja, ka tajās uzvarēs Hồ Čī Mins, jo komunistiskā Ziemeļvjetnama atteicās rīkot brīvas vēlēšanas. Dvaits Eizenhauers teica, ka, viņaprāt, Hồ uzvarētu ar aptuveni 80 % balsu, ja vēlēšanas notiktu, jo lielākā daļa iedzīvotāju atradās ziemeļos, bet Ho atbalstītāju dienvidos bija maz.
Drīz vien ASV nonāca karā ar Vjetnamu. Šo karu sauca par Amerikas karu, Vjetnamas karu vai Otro Indočīnas karu. Drīz Dienvidvjetnama kļuva par militāru diktatūru ar dažām pamatbrīvībām. Dienvidvjetnamas armija atstādināja no varas pretrunīgi vērtēto Ngo Dinh Diem un nogalināja viņu.
1969. gada 2. septembrī, Neatkarības dienā, prezidents Hồ Čī Mins nomira no sirds mazspējas.
Apvienošanās
1975. gada 30. aprīlī Nacionālā atbrīvošanas fronte ar N.V.A. palīdzību ieņēma Sàigòn un ātri pārdēvēja to par Hồ Chí Minh City, kas ir Vjetnamas galvaspilsēta. 1976. gada 2. jūlijā valsts tika pilnībā apvienota kā Vjetnamas Sociālistiskā Republika.
1886. gada Indočīnas kartē Čohina ir attēlota austrumu piekrastē.
Vjetnamas reģioni
Provinces
Vjetnama ir sadalīta 58 provincēs. Ir arī piecas pilsētu pašvaldības, kurām ir provinces pilnvaras.
| Sarkanās upes delta Bac NinhHa | Ziemeļu centrālā piekraste Ha TinhNghe | Ziemeļaustrumu Bac GiangBac | Ziemeļrietumu Dien BienHoa |
| Centrālā augstiene Dak LakDak | Dienvidu centrālā piekraste Binh DinhBinh | Dienvidaustrumu Vung Tau (Ba Ria-Vung Tau) | Mekongas upes delta An GiangBac |
Vjetnamas provinces ir sadalītas provinču pilsētās un provincēs.
Zinātne un tehnoloģijas
2011. gadā plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka ieguldījumi zinātnē un tehnoloģijās veido 2 % no IKP.
"Vjetnama neveicina studentu atgriešanos Vjetnamā pēc ārzemju studiju programmām," tā (2011. gadā) izteicās franču fiziķis Pjērs Dārriulā.
Saistītās lapas
- Vjetnamas upju saraksts
- Vjetnama olimpiskajās spēlēs
- Vjetnamas nacionālā futbola izlase
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir Vjetnamas pilnais nosaukums?
A: Vjetnamas pilnais nosaukums ir Vjetnamas Sociālistiskā Republika.
J: Kādas valstis robežojas ar Vjetnamu?
A: Vjetnamas kaimiņvalstis ir Ķīna, Laosa un Kambodža.
J: Vai Vjetnamā ir komunistiskā valdība?
A: Jā, Vjetnama ir viena no piecām valstīm, kurās joprojām ir komunistiskā valdība.
J: Kāda ir Vjetnamas galvaspilsēta?
A: Vjetnamas galvaspilsēta ir Hanojā.
J: Kad Vjetnama ieguva neatkarību?
A: Vjetnamas neatkarība tika pasludināta 1945. gada 2. septembrī, kad Hồ Čي Minh pasludināja Vjetnamas neatkarību ar jauno nosaukumu Vjetnamas Demokrātiskā Republika.
J: Kā valsts tika sadalīta pēc neatkarības iegūšanas?
A: Pēc Vjetnamas neatkarības iegūšanas tā tika sadalīta divās politiskās valstīs - Ziemeļvjetnamā (oficiāli Vjetnamas Demokrātiskā Republika) un Dienvidvjetnamā (oficiāli Vienamas Republika).
J: Kad Vjetnamā sākās ekonomiskās reformas?
A: Ekonomiskās reformas sākās 1986. gadā, kad valdība veica daudzas ekonomiskās un politiskās pārmaiņas, lai iekļautos pasaules ekonomikā.
