Vjetnama (vjetnamiešu: Cộng hòa Xã hội chủ nghĩa Việt Nam) ir valsts Dienvidaustrumāzijā. Oficiālais nosaukums ir Vjetnamas Sociālistiskā Republika. Valsti no ziemeļiem robežo Ķīna, no rietumiem Laosa un Kambodža, bet austrumos un dienvidos to apskalo Dienvidķīnas jūra. Vjetnama ir viena no piecām pasaules valstīm, kurās oficiāli valda komunisms. Valsts galvaspilsēta ir Hanojā, bet lielākā pilsēta — Hošimina pilsēta (agrāk — Saigona). Vjetnamā dzīvo aptuveni 94 444 200 cilvēku. Valsts platība ir aptuveni 331 000 km²; tās ģeogrāfija ir garena, ar plašām upju deltām — Rīgas (Red River) deltu ziemeļos un Mekongas deltu dienvidos — kā arī kalnainiem rajoniem un garu krasta līniju.

Vēsture

Vjetnamas teritorijā ir senas civilizācijas un karaļvalstis; nozīmīgas vēsturiskas ietekmes nāca no ķīniešu, kreisāmiem (Champa) un khmeru valstīm. Modernā Vjetnamas vēsture sākas ar koloniālo periodu, kad Francija pakļāva reģionu. Pēc japāņu okupācijas Otrā pasaules kara laikā vjetnamieši 1945. gada 2. septembrī Pirmā Indočīnas kara laikā cīnījās pret Francijas koloniālo varu un tika pasludināta neatkarība.

Hồ Čī Mins izsludināja Vjetnamas neatkarību, dibinot Vjetnamas Demokrātisko Republiku, taču pret to turpinājās bruņota pretestība un ilga konflikta periods ar Franciju. 1954. gada cīņa pie Dien Bien Phu (marta–maijs 1954) beidzās ar franču sakāvi, un pēc tam valsts tika īslaicīgi sadalīta: Ziemeļvjetnamā (oficiāli Vjetnamas Demokrātiskā Republika) un Dienvidvjetnamā (oficiāli Vjetnamas Republika). Attiecības starp abām daļām saasinājās un pārauga ASV ietekmēto konfliktu sērijā, kas plašāk pazīstams kā Vjetnamas karš. 1975. gadā Ziemeļvjetnama pārņēma Dienvidvjetnamu un valsts tika apvienota komunistiskā režīmā.

Pēc apvienošanās sekoja ekonomikas un politikas centralizācija, taču 1986. gadā valdība pieņēma reformas, pazīstamas kā "Đổi Mới" (atjaunināšanas politika), kas pakāpeniski atklāja ekonomiku tirgus mehānismiem, veicināja ārvalstu tiešās investīcijas un eksportu. Šīs reformas būtiski paātrināja ekonomisko izaugsmi un starptautisko integrāciju; 2007. gadā Vjetnama pievienojās Pasaules Tirdzniecības organizācijai (WTO).

Politika un pārvalde

Vjetnama ir viena partija valsts — vadībā atrodas Vjetnamas Komunistiskā partija. Valsts pārvaldes institūcijas ietver Valsts prezidentu, Ministru prezidentu un Nacionālo Asambleju. Politiskā sistēma ir centralizēta un autoritatīva; vārda un pulcēšanās brīvība ir ierobežota salīdzinājumā ar daudzpartijām demokrātijām.

Administratīvi Vjetnama ir sadalīta 58 provincēs un 5 centrāli pakļautajās pilsētās — starp tām Hanojā un Hošimina pilsēta.

Ģeogrāfija, klimats un dabas resursi

Valsts stiepjas gar Dienvidķīnas jūras krastu ar dažādām reljefa zonām: ziemeļos kalni un līdzenumi apkārt Rīgas upei, centrālajā daļā kalni un pludmales, bet dienvidos — plašā Mekongas delta. Klimats galvenokārt tropisks un subtropisks, ar lietus sezonu un sausuma periodiem; ziemeļos klimats mēdz būt mērenāks ar četriem gadalaikiem.

Dabas resursi ietver ogles, akmeņogļus, zeltu, zemesriekstus, lauksaimniecības zemes un zveju. Mekongas delta ir īpaši svarīga lauksaimniecībai — rīsu audzēšanai un lauksaimniecības eksportam.

Iedzīvotāji un kultūra

Galvenā etniskā grupa ir Kinh (vjetnamieši), kas veido lielāko daļu iedzīvotāju. Ir arī vairākas nozīmīgas minoritātes, piemēram, Tay, Thai, Muong, Hmong un citas. Oficiālais valodas ir vjetnamiešu valoda; reģionos lieto arī etniskās mazākumtautību valodas.

Reliģiski dzīvē dominē budisms (īpaši tautas budisms), tradicionālas senču pielūgsmes prakses, kā arī kristietība (katoļu kopiena). Vjetnamas kultūra apvieno tradicionālās konfūcisma, budisma un taoisma ietekmes ar vietējām paražām; mākslā izceļas opera (tuong), dejas, tradicionālā mūzika un rokdarbnieku tradīcijas.

Ekonomika

Vjetnamas ekonomika pēc 1986. gada reformām strauji transformējās no centralizētas plānveida ekonomikas uz dinamisku, tirgus orientētu ekonomiku. Nozīmīgi ekonomikas virzītāji ir:

  • rūpniecība un eksportējošs ražošana (tekstilrūpniecība, apavi, elektronika un komponentes),
  • lauksaimniecība (īpaši rīsi, kas nodrošina pārtiku un eksportu),
  • tūrisms un pakalpojumu sektors,
  • ārvalstu tiešās investīcijas (FDI), kas veicina ražošanas paplašināšanos.

Vjetnama ir kļuvusi par nozīmīgu globālā piegādes ķēdes dalībnieku daudzos sektoros. Tā ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts (kopš 2007), dalībniece Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības platformās, ASEAN (pievienojusies 1995. gadā) un arī citās reģionālās ekonomiskās iniciatīvās. Tā iekļāvās daudzpusējos tirdzniecības nolīgumos, piemēram, CPTPP, palielinot piekļuvi starptautiskajiem tirgiem.

Kaut gan izaugsme ir bijusi nozīmīga, pastāv arī izaicinājumi — ienākumu nevienlīdzība, vides jautājumi, infrastruktūras attīstības vajadzības un atkarība no ārvalstu pieprasījuma.

Galvenās pilsētas, tūrisms un kultūras pieminekļi

Populāri apmeklējuma objekti un pilsētas:

  • Hanojā — valsts administratīvais centrs ar senām kultūras vietām, muzejiem un tradicionālo arhitektūru;
  • Hošimina pilsēta (Saigona) — lielākā ekonomiskā un biznesa centra pilsēta;
  • Ha Long līcis — pasaules mantojuma vieta ar dramatiskām kaļķakmens salu formācijām;
  • Hoi An — labi saglabājusies vēsturiska tirdzniecības pilsēta ar tradicionālo arhitektūru;
  • Sapa — kalnu ciemati ar terasveida rīsu laukiem un etniskajām kopienām;
  • Mekongas delta — bagātīgas lauksaimniecības teritorijas un plaukstošas tirgus tradīcijas;
  • Cu Chi tuneļi un Huê — ar vēsturiskām vietām un kara piemiņas vietām.

Tūrisms ir svarīga ekonomikas sastāvdaļa; ceļotāji piesaistīti gan dabas objektiem, gan bagātīgajai vēsturei un kultūras mantojumam.

Starptautiskā sadarbība un drošība

Vjetnama uztur aktīvas starptautiskās attiecības un ir iesaistījusies vairākās reģionālās un globālās organizācijās. Tā strādā pie ekonomiskās sadarbības reģionā un aktīvi attīsta tirdzniecību un investīcijas no dažādām pasaules valstīm. Ārpolitikas izaicinājumi ietver reģionālās drošības jautājumus, jūras tiesību jautājumus Dienvidķīnas jūrā un lielo iesaistīto ietekmju balansēšanu starp lielvarām.

Praktiski fakti

  • Valoda: vjetnamiešu (oficiālā); daudzās vietējās kopienās — arī vietējās valodas;
  • Valūta: Vjetnamas dongs (VND);
  • Administratīvā dalījuma: 58 provinces un 5 centrāli pakļautās pilsētas;
  • Reliģija: budisms, tautas reliģijas, kristietība un citi;
  • Galvenie eksporta produkti: tekstils, elektronika, lauksaimniecības produkti (īpaši rīsi), zivis un jūras produkti.

Vjetnama ir valsts ar dinamisku vēsturi, bagātu kultūru un strauji attīstošu ekonomiku. Tai ir nozīmīga loma Dienvidaustrumāzijas reģionā, savienojot tradicionālo mantojumu ar mūsdienu attīstības tendencēm.