Ho Ši Mina — Vjetnamas prezidents un neatkarības cīnītājs (1890–1969)
Ho Ši Mina (1890–1969) — Vjetnamas prezidents un neatkarības cīnītājs, veltīja dzīvi brīvībai; biogrāfija, kari, ideoloģija un ietekmīgs mantojums.
Hồ Čī Mins, dzimis kā Nguyễn (ierastais vjetnamiešu uzvārds) Sinh Cung (1890. gada 19. maijs - 1969. gada 2. septembris), bija Vjetnamas Demokrātiskās Republikas (vēlāk Vjetnamas Sociālistiskās Republikas) vadītājs (1945-1955. gadā premjerministrs, 1945-1969. gadā prezidents).
Prezidents Hồ Čī Mins bija kā vjetnamiešu Roberts Volpols. Viņš savu dzīvi veltīja Vjetnamas tautas neatkarībai un brīvībai. Viņš vadīja Vjetnamu cauri gadu desmitiem ilgušajam karam pret ārvalstu iebrukumiem līdz neatkarībai, kas nāca vairākus gadus pēc viņa nāves.
Agrīnā dzīve un politiskā formēšanās
Hồ Čī Mins dzimis siļainā lauku ģimenē un jaunībā devās strādāt un mācīties uz ārzemēm. Viņš pavadīja vairākus gadus Francijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Lielbritānijā un citās valstīs, kur iepazinās ar sociālisma, marksisma un nacionālismu idejām. Rūpīga pašizglītība, darbs emigrācijā un kontakts ar starptautiskajiem kreisajiem kustībām veidoja viņa politisko pasaules redzējumu.
Revolūcija un neatkarības cīņa
20. gadsimta 30.—40. gados Hồ Čī Mins kļuva par vienu no vadošajiem Vjetnamas komunisma kustības organizētājiem. Viņš palīdzēja dibināt un vadīt dažādas partiju un kustību formas, piemēram, Indokināzijas Komunistisko partiju un pēc tam plašāku Vjetnamas Nacionālo Atbrīvošanas fronti (Viet Minh). Otrā pasaules kara beigās, kad Japāna zaudēja kontroli pār Indokināju, Hồ Çī Mins un viņa atbalstītāji izmantoja politisku vakuumu, lai 1945. gada septembrī Hanojā pasludinātu Vjetnamas neatkarību.
Valsts vadība un starptautiskās attiecības
Kā valdības vadītājs un valsts prezidents viņš centās konsolidēt jauno valsti, ieviešot plašas reformas, tostarp agrārreformas un nacionālās rūpniecības attīstības plānus. Viņa pieeja balstījās uz marksisma-leninisma principiem un ciešām saitēm ar Padomju Savienību un Ķīnu, kas sniedza politisku un militāru atbalstu.
Kari un iekšējās sarunas
Pēc neatkarības pasludināšanas Vjetnamai sekoja ilgstošs konflikts ar Franciju — Pirmā Indokināzijas kara posms (1946–1954). Hồ Čī Mins bija Viet Minh kustības simbols un stratēģis šajā cīņā. Pēc Dienvidu un Ziemeļu iedalīšanas pēc 1954. gada Ženēvas konferences viņš palika Ziemeļvjetnamas vadībā, kur centieni apvienot valsti ar bruņotu cīņu pret Dienvidiem un ASV turpinājās līdz 1975. gadam, kad valsts tika apvienota jau pēc viņa nāves.
Pārvaldība, reformas un kritika
Hồ Čī Minam piedēvē lomu spēcīgas personības kultā un autoritārajā pārvaldē, kā arī vairākām pretrunīgām iekšpolitiskas kampaņām. Īpaši 1950. gados notikušās agrārreformas un kolektivizācijas mēģinājumi izraisīja represijas un cilvēku upurus — par šo daļu no viņa valdīšanas vēsturnieki un kritiķi runā kritiski. Tajā pašā laikā viņam izdodas mobilizēt plašas tautas masas un saglabāt stabilu atbalstu starp daļu iedzīvotāju, pateicoties viņa tēlam kā neatlaidīgam cīnītājam par neatkarību.
Mantojums
Hồ Čī Mina vārds mūsdienu Vjetnamā ir gandrīz svēts — galvaspilsētas Saigonas (mūsdienu Ho Chi Minh City) nosaukums tika mainīts par godu viņam. Viņa personība un idejas joprojām ietekmē Vjetnamas politiku, nacionālo stāstu un valsts ideoloģiju. Tajā pašā laikā starptautiskā skatījumā viņš ir gan revolucionārs un nacionālais varonis, gan figūra, pret kuru tiek izvirzītas nopietnas iebildes attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem un politisko represiju.
Nāve un ietekme pēc nāves
Hồ Čī Minš nomira 1969. gada 2. septembrī. Viņš neredzēja Vjetnamas pilnīgu atjaunošanos kā vienotu valsti 1975. gadā, taču viņa ideoloģiskais mantojums un leģenda par neatlaidību palika un turpināja iedvesmot gan Vjetnamas politisko eliti, gan daļu sabiedrības. Mūsdienās vēsturnieki un sabiedriskā doma centīgi izvērtē gan viņa nozīmīgo lomu koloniālās varas pārvarēšanā, gan arī kritiski analizē represīvos un upurējošos aspektus, kas saistīti ar viņa valdīšanas periodu.
- Būtiskie datumi: dzimis 1890; deklarēja neatkarību 1945; nomira 1969.
- Galvenās lomas: Viet Minh līderis, VDR premjerministrs (1945–1955), prezidents (1945–1969).
- Vēsturiskā nozīme: centrāla figūra Vjetnamas neatkarības cīņā un valsts veidošanā; gan nacionāls varonis, gan pretrunīga persona starptautiskā skatījumā.
Šis pārskats sniedz vispārīgu ziņu par Hồ Čī Mina dzīvi un darbību; dziļāka analīze prasa apskatīt konkrētas politiskās kampaņas, arhīvu materiālus un dažādu vēsturnieku pētījumus par viņa lomu 20. gadsimta Vjetnamas vēsturē.
Biogrāfija
Agrīnā dzīve
"Hồ Chí Minh", kas nozīmē "Hồ ar gaismas gribu", nebija viņa īstais vārds. Šo vārdu viņš pieņēma aptuveni 1945. gada augusta revolūcijas laikā. Kad viņš piedzima, viņa vārds bija Nguyễn Sinh Cung. Desmit gadu vecumā viņš mainīja vārdu uz Nguyễn Tất Thành saskaņā ar konfūcisma tradīcijām. Vēlāk viņš lietoja daudzus pseidonīmus (viltus vārdus). Bez "Hồ Chí Minh" viņa slavenākais vārds, iespējams, bija Nguyễn Ái Quốc, kas nozīmē "Nguyễn (līdz šim visizplatītākais vjetnamiešu uzvārds), kurš mīl savu valsti". Vjetnamieši viņu parasti dēvē par Bác Hồ (tēvocis Hồ).
No 1919. līdz 23. gadam Ngujans studēja Parīzē. Šo četru gadu laikā viņš sāka sekot komunismam un sāka ticēt, ka Vjetnamai - tolaik Francijas kolonijai - jābūt neatkarīgai. Šajā laikā viņš uzrakstīja vēstuli Amerikas Savienoto Valstu prezidentam Vudro Vilsonam (Woodrow Wilson), kurā lūdza ASV militāro palīdzību, lai palīdzētu gāzt Francijas koloniālos valdniekus. Viņš iestājās Francijas Komunistiskajā partijā un sāka regulāri apmeklēt Maskavu kā Kominterna Āzijas nodaļas loceklis.
Neatkarīgas Vjetnamas izveide (karš ar Franciju)
Hồ vadīja revolūciju pret Francijas valdniekiem Vjetnamā no 1945. līdz 1954. gadam. Pēc Francijas gāšanas valsts ziemeļu daļā tika izveidots Padomju Savienības un Ķīnas atbalstīts komunistiskais režīms, un viņš pats vadīja valsti gan kā prezidents, gan kā premjerministrs. Valsts dienvidu daļā tika izveidota nekomunistiska valdība, ko atbalstīja ASV, jo ASV nevēlējās, lai visa Vjetnama būtu komunistiska. Tas bija tāpēc, ka Amerikas Savienotās Valstis tobrīd cīnījās aukstajā karā.
| Vjetnamiešu vārds | |
| Vjetnamiešu | Hồ Chí Minh |
| 胡志明 | |
| Vjetnamiešu dzimtais vārds | |
| Vjetnamiešu | Nguyễn Sinh Cung |
| 阮生恭 | |
Vjetnamas karš (ar ASV)
Kad Dienvidvjetnama un Amerika nepildīja solījumu sarīkot vēlēšanas un apvienot abas puses vienā valstī, Hồ ieveda Vjetnamu militārā un politiskā cīņā, lai pakļautu Dienvidvjetnamas rīsu laukus savai komunistu varai. Sekoja divas desmitgades ilgs karš, kurā tika nogalināti miljoniem vjetnamiešu. Amerikas Savienotās Valstis atbalstīja Dienvidvjetnamu ar militāro palīdzību, savukārt Padomju Savienība (Nikitas Hruščova un vēlāk Leonīda Brežņeva vadībā) un Ķīnas Tautas Republika (Mao Dzeduna vadībā) turpināja atbalstīt Ziemeļvjetnamas kara centienus.
Galu galā Ziemeļvjetnama uzvarēja karā vairākus gadus pēc Hồ Chí Minh nāves.
Nāve un mantojums
Hồ Čī Mins cieta no diabēta un sirds slimībām, bet 1969. gada 2. septembra rītā mira no sirdslēkmes.
Savā testamentā viņš norādīja, ka vēlas, lai viņu kremē un viņa pelnus apglabā kalnos Vjetnamas ziemeļos, centrā un dienvidos. Tomēr pēc nāves viņa sekotāji viņa ķermeni balzamēja un ielika kapenēs, mauzolejā, kur viņš tiek godināts vēl šodien.
1976. gadā uzvarējušie komunistiskie Ziemeļi, līdzīgi kā Padomju Savienībā, pārdēvēja nekomunistisko Dienvidu galvaspilsētu Saigonu par Hošiminu par godu savam vadonim.
| Iestādes kontrole |
|
1946. gada Hồ Ši Mina lūgums ASV prezidentam Harijam Trumanam, kurā viņš lūdz Trumana palīdzību cīņā pret frančiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Hồ Chي Minh?
A: Hồ Chي Minh bija Vjetnamas Demokrātiskās Republikas un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas vadītājs.
J: Kāds bija viņa dzimtais vārds?
A: Viņa dzimšanas vārds bija Nguyễn Sinh Cung.
J: Kad viņš piedzima?
A: Viņš dzimis 1890. gada 19. maijā.
J: Kad viņš nomira?
A: Viņš nomira 1969. gada 2. septembrī.
J: Kādu valdību viņš vadīja?
A: Viņš vadīja gan Vjetnamas Demokrātisko Republiku, gan Vjetnamas Sociālistisko Republiku.
Meklēt