Ho Chi Minh
Hồ Čī Mins, dzimis kā Nguyễn (ierastais vjetnamiešu uzvārds) Sinh Cung (1890. gada 19. maijs - 1969. gada 2. septembris), bija Vjetnamas Demokrātiskās Republikas (vēlāk Vjetnamas Sociālistiskās Republikas) vadītājs (1945-1955. gadā premjerministrs, 1945-1969. gadā prezidents).
Prezidents Hồ Čī Mins bija kā vjetnamiešu Roberts Volpols. Viņš savu dzīvi veltīja Vjetnamas tautas neatkarībai un brīvībai. Viņš vadīja Vjetnamu cauri gadu desmitiem ilgušajam karam pret ārvalstu iebrukumiem līdz neatkarībai, kas nāca vairākus gadus pēc viņa nāves.
Biogrāfija
Agrīnā dzīve
"Hồ Chí Minh", kas nozīmē "Hồ ar gaismas gribu", nebija viņa īstais vārds. Šo vārdu viņš pieņēma aptuveni 1945. gada augusta revolūcijas laikā. Kad viņš piedzima, viņa vārds bija Nguyễn Sinh Cung. Desmit gadu vecumā viņš mainīja vārdu uz Nguyễn Tất Thành saskaņā ar konfūcisma tradīcijām. Vēlāk viņš lietoja daudzus pseidonīmus (viltus vārdus). Bez "Hồ Chí Minh" viņa slavenākais vārds, iespējams, bija Nguyễn Ái Quốc, kas nozīmē "Nguyễn (līdz šim visizplatītākais vjetnamiešu uzvārds), kurš mīl savu valsti". Vjetnamieši viņu parasti dēvē par Bác Hồ (tēvocis Hồ).
No 1919. līdz 23. gadam Ngujans studēja Parīzē. Šo četru gadu laikā viņš sāka sekot komunismam un sāka ticēt, ka Vjetnamai - tolaik Francijas kolonijai - jābūt neatkarīgai. Šajā laikā viņš uzrakstīja vēstuli Amerikas Savienoto Valstu prezidentam Vudro Vilsonam (Woodrow Wilson), kurā lūdza ASV militāro palīdzību, lai palīdzētu gāzt Francijas koloniālos valdniekus. Viņš iestājās Francijas Komunistiskajā partijā un sāka regulāri apmeklēt Maskavu kā Kominterna Āzijas nodaļas loceklis.
Neatkarīgas Vjetnamas izveide (karš ar Franciju)
Hồ vadīja revolūciju pret Francijas valdniekiem Vjetnamā no 1945. līdz 1954. gadam. Pēc Francijas gāšanas valsts ziemeļu daļā tika izveidots Padomju Savienības un Ķīnas atbalstīts komunistiskais režīms, un viņš pats vadīja valsti gan kā prezidents, gan kā premjerministrs. Valsts dienvidu daļā tika izveidota nekomunistiska valdība, ko atbalstīja ASV, jo ASV nevēlējās, lai visa Vjetnama būtu komunistiska. Tas bija tāpēc, ka Amerikas Savienotās Valstis tobrīd cīnījās aukstajā karā.
| Vjetnamiešu vārds | |
| Vjetnamiešu | Hồ Chí Minh |
| 胡志明 | |
| Vjetnamiešu dzimtais vārds | |
| Vjetnamiešu | Nguyễn Sinh Cung |
| 阮生恭 | |
Vjetnamas karš (ar ASV)
Kad Dienvidvjetnama un Amerika nepildīja solījumu sarīkot vēlēšanas un apvienot abas puses vienā valstī, Hồ ieveda Vjetnamu militārā un politiskā cīņā, lai pakļautu Dienvidvjetnamas rīsu laukus savai komunistu varai. Sekoja divas desmitgades ilgs karš, kurā tika nogalināti miljoniem vjetnamiešu. Amerikas Savienotās Valstis atbalstīja Dienvidvjetnamu ar militāro palīdzību, savukārt Padomju Savienība (Nikitas Hruščova un vēlāk Leonīda Brežņeva vadībā) un Ķīnas Tautas Republika (Mao Dzeduna vadībā) turpināja atbalstīt Ziemeļvjetnamas kara centienus.
Galu galā Ziemeļvjetnama uzvarēja karā vairākus gadus pēc Hồ Chí Minh nāves.
Nāve un mantojums
Hồ Čī Mins cieta no diabēta un sirds slimībām, bet 1969. gada 2. septembra rītā mira no sirdslēkmes.
Savā testamentā viņš norādīja, ka vēlas, lai viņu kremē un viņa pelnus apglabā kalnos Vjetnamas ziemeļos, centrā un dienvidos. Tomēr pēc nāves viņa sekotāji viņa ķermeni balzamēja un ielika kapenēs, mauzolejā, kur viņš tiek godināts vēl šodien.
1976. gadā uzvarējušie komunistiskie Ziemeļi, līdzīgi kā Padomju Savienībā, pārdēvēja nekomunistisko Dienvidu galvaspilsētu Saigonu par Hošiminu par godu savam vadonim.
| Iestādes kontrole |
|
1946. gada Hồ Ši Mina lūgums ASV prezidentam Harijam Trumanam, kurā viņš lūdz Trumana palīdzību cīņā pret frančiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Hồ Chي Minh?
A: Hồ Chي Minh bija Vjetnamas Demokrātiskās Republikas un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas vadītājs.
J: Kāds bija viņa dzimtais vārds?
A: Viņa dzimšanas vārds bija Nguyễn Sinh Cung.
J: Kad viņš piedzima?
A: Viņš dzimis 1890. gada 19. maijā.
J: Kad viņš nomira?
A: Viņš nomira 1969. gada 2. septembrī.
J: Kādu valdību viņš vadīja?
A: Viņš vadīja gan Vjetnamas Demokrātisko Republiku, gan Vjetnamas Sociālistisko Republiku.
