Testaments (pēdējā griba): kas tas ir un kā tas darbojas

Uzzini, kas ir testaments, kā to sastādīt, apstiprināt un aizsargāt savu pēdējo gribu — praktiski padomi, likumi un biežākās kļūdas.

Testaments ir juridisks dokuments, kurā ir izklāstītas personas pēdējās vēlmes pēc nāves. Dažreiz to dēvē par "pēdējo gribu un testamentu".

Cilvēks pirms nāves raksta testamentu un parasti tajā norāda, ko viņš vēlas, lai ar viņa īpašumu (naudu un mantām) notiek pēc viņa nāves. Testamentā var paredzēt arī citus jautājumus, tostarp,

• Bēru organizēšanas noteikumu norādīšana,
• nepilngadīga bērna aizbildņa iecelšana,
• testamenta apstrīdēšanas novēršana un
• Dāvanu sniegšana labdarības organizācijām.

Kad persona nomirst, tās testamentu var apstiprināt, kas nozīmē, ka testamenta tiesa pilnvaro pārstāvi izpildīt mirušās personas vēlmes. Atkarībā no tā, kur notiek testamenta apstiprināšana, pārstāvi var saukt par personisko pārstāvi, izpildītāju vai administratoru.

Kas parasti ir iekļauts testamentā?

• Īpašuma sadalījums: konkrētas lietas, nauda, nekustamais īpašums un to, kam tās jāsaņem.
• Reziduārais klauzuls: norāde, kas notiek ar visu to, kas nav īpaši uzskaitīts (atlikums pēc dāvinājumiem un parādu segšanas).
• Aizbildnis nepilngadīgam bērnam: norāde par to, kurš rūpēsies par bērnu, ja tas nepieciešams.
• Izpildītāja (pārstāvja) iecelšana: persona, kura pārrauga testamentā noteikto izpildi.
• Instrukcijas par bēru ceremoniju, priekšroku labdarībai, digitālo kontu pārvaldību u.c.

Kāda ir testamenta forma un kādas ir prasības?

Formālās prasības testamentam atšķiras pēc valsts. Tomēr bieži sastopamie nosacījumi ir:

• testaments ir jāparaksta testāmenta autoram;
• parasti nepieciešami divi (vai vairāk) aculiecinieki, kuri apliecina paraksta autentiskumu;
• dažās jurisdikcijās iespējamas paša rakstīts (hologrāfisks) testamenta formas, kam jābūt pilnībā rokrakstā rakstītam un parakstītam;
• citos gadījumos izmanto notariālu testamentu, kuru sastāda vai apliecina notārs.

Svarīgi: uzmanieties — ja formalitātes nav ievērotas, testamentu var atzīt par nederīgu. Ar juridisku padomu jūs nodrošināsiet, ka dokuments atbilst vietējiem likumiem.

Kā mainīt vai atsaukt testamentu?

• Testamentu parasti var mainīt, sastādot jaunu testamentu, kurš atceļ iepriekšējo (vai konkrētu tā daļu).
• To var atsaukt arī ar rakstisku paziņojumu vai, dažās tiesībās, ar testāmenta fizisku iznīcināšanu — taču jāievēro valsts tiesību normas.
• dzīves notikumi — laulība, šķiršanās, bērna piedzimšana, pārvākšanās uz citu valsti — var prasīt testamenta pārskatīšanu.

Kas notiek, ja nav testamenta?

Ja persona nomirst bez testamenta (sauc to par nāves gadījumu "intestate"), tad īpašuma sadalījumu nosaka valsts mantojuma tiesību noteikumi. Parasti:

• tuviem radiniekiem (bērni, laulātais, vecāki) var būt priekšroka;
• ja nav radinieku, īpašums var nonākt valsts rīcībā;
• bez testamenta var nebūt skaidru norādījumu par aizbildni nepilngadīgam bērnam vai īpašuma nodošanu labdarībai.

Testamenta apstiprināšana un izpildītāja loma

Testamenta apstiprināšana (bieži saukta par probātu vai citu oficiālu procedūru) ir tiesiska darbība, kuras laikā tiek:

• pārbaudīta testamenta derīgums;
• apstiprināts izpildītājs/pārstāvis, kurš pārvalda mantojumu;
• sedzami mirušā parādi un izdevumi (piem., bēru izdevumi, nodokļi), pēc tam atbilstoši testamentam izdalīts atlikums.

Izpildītāja pienākumi: atrast un apkopot aktīvus, paziņot mantiniekiem un kreditoriem, nokārtot parādus, iesniegt nepieciešamos dokumentus un galu galā izdalīt mantojumu.

Kādēļ testamentu var apstrīdēt?

Testamentu var mēģināt apstrīdēt dažādu iemeslu dēļ, piemēram:

• trūkst testatora rīcības spēja (piem., smaga slimība vai garīga traucējuma laikā sastādīts dokuments);
• spiediens vai nepamatota ietekme (undue influence);
• krāpšana vai viltojums;
• formalitāšu neievērošana — piemēram, liecinieku trūkums, paraksta nepareiza apliecināšana.

Apstrīdēšana parasti ir tiesvedība, un tās iznākums atkarīgs no pierādījumiem un vietējiem likumiem.

Padomi sastādot testamentu

• domājiet skaidri un detalizēti — precizējiet, kas saņem konkrētas lietas un alternatīvas gadījumā;
• iecelt izpildītāju, kuram uzticaties, un, ja nepieciešams, norādīt aizvietotāju;
• uzglabājiet testamenta oriģinālu drošā vietā (drošības seifs, notāra arhīvs) un informējiet tuviniekus vai izpildītāju, kur tas atrodas;
• pārskatiet testamentu pēc būtiskiem dzīves notikumiem (laulība, šķiršanās, bērnu piedzimšana, nozīmīgas mantas pārmaiņas);
• ja iespējams, konsultējieties ar notāru vai juristu, lai nodrošinātu, ka dokuments atbilst juridiskajām prasībām;
• ņemiet vērā arī digitālo aktīvu (paroles, sociālie tīkli) un norādiet, kā ar tiem rīkoties.

Secinājums: Testaments ir spēcīgs instruments, kas ļauj kontrolēt mantas sadalījumu un noteikt rūpes par tuviniekiem pēc nāves. Lai nodrošinātu tā derīgumu un izvairītos no strīdiem, ieteicams sastādīt testamentu, ievērojot vietējās formalitātes, un saņemt profesionālu padomu, ja nepieciešams.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir testaments?

J: Kā vēl sauc testamentu?

J: Kad persona raksta testamentu?

J: Kāds ir testamenta mērķis?

J: Kādus citus jautājumus var risināt testamentā vai testamentā papildus personas mantai?

J: Kas notiek ar personas testamentu pēc tās nāves?

J: Ko pārstāvis ir pilnvarots darīt pēc personas testamenta apstiprināšanas?

Meklēt pēc burta