Netaisnīga nāve ir prasība pret personu, kas var būt atbildīga par citas personas nāvi. Netaisnīgas nāves tiesas prāvu var pamatot ar apgalvojumiem par nolaidību, kļūdu vai noziedzīgu nodarījumu, piemēram, slepkavību.

Ja persona, kas apsūdzēta par nāves izraisīšanu, tiek apsūdzēta nozieguma izdarīšanā, prasību par nāves gadījumu var iesniegt pēc kriminālprocesa. Ir iespējams uzvarēt nāves tiesas prāvā pat tad, ja persona tiek attaisnota noziegumā, kas izraisījis nāvi, jo, lai gan abos tiesas procesos var izmantot vienus un tos pašus pierādījumus, nāves tiesas prāvā ir zemāks pierādīšanas standarts.

Prasība tiek celta civilprasībā, ko parasti iesniedz tuvi radinieki, pamatojoties uz civiltiesību aktiem. Parastās tiesības nepieļāva prasības par nāves gadījumu, jo tiesības celt prasību par nāves gadījumu, kas noticis neatļautas nāves dēļ, piederēja mirušajam, un tas nomira kopā ar šo personu. Amerikas Savienotajās Valstīs tagad štatu un federālie likumi ļauj iesniegt prasības par nāves gadījumu, kas iestājies neatļautas nāves dēļ, visās ASV jurisdikcijās.

Kas ir prasības pamats un kas var būt atbildīgs?

Prasības par netaisnīgu nāvi parasti balstās uz to, ka vainīgā persona rīkojusies nolaidīgi (piem., satiksmes negadījums, darba drošības pārkāpums), apzināti vai izdarījusi noziegumu (piem., slepkavība). Atbildība var rasties gan fiziskai personai, gan uzņēmumam vai institūcijai, ja to darbība vai iekšējie trūkumi ir izraisījuši nāvi.

Kas var iesūdzēt un kāda ir kārtība?

  • Prasītāju loks: parasti prasību cels mirušā persona pārstāvošā civiltiesiskā persona — īpašuma pārvaldnieks, izpildītājs vai tuvi radinieki (piemēram, laulātais, bērni, vecāki). Konkretās personas, kas var iesniegt prasību, un to tiesības atšķiras atkarībā no jurisdikcijas.
  • Prasības iesniegšana: parasti tiek iesniegta civilprasība atbilstošajā tiesā; bieži vien nepieciešama arī prasītāja pilnvarošana kā personas pārstāvim.
  • Darbības posmi: iesniegšana, persona apkalpošana, pierādījumu vākšana (discovery), iespējama mediācija vai izlīgums, un, ja izlīgums netiek panākts, — tiesas prāva un spriedums.

Pierādīšanas standarts

Kā jau minēts, civiltiesisku prasību gadījumā parasti ir zemāks pierādīšanas standarts nekā krimināltiesībās. Civiltiesībās parasti tiek piemērots princips "vairāk ticams nekā ne" (preponderance of the evidence), kas nozīmē, ka ir jāparāda, ka notikumu versija ir ticamāka nekā alternatīvā versija. Tāpēc iespēja uzvarēt civilprasībā pastāv pat tad, ja kriminālprocess beidzies ar attaisnošanu.

Kādas atlīdzības var pieprasīt?

Atkarībā no likuma un gadījuma apstākļiem, prasītāji var pieprasīt dažādu veidu zaudējumu atlīdzību:

  • Ekonomiskie zaudējumi: zaudētie ienākumi (nākotnes atbalsts), medicīniskie izdevumi pirms nāves, bēru izdevumi, izdevumi, kas saistīti ar mirušā īpašumu u.c.
  • Neekonomiskie zaudējumi: sāpes un ciešanas, emocionālais kaitējums, zaudēta dzīves kvalitāte, zaudēta sabiedriskā un intīmā attiecība (loss of consortium).
  • Sodsoda (punitive) zaudējumi: dažās jurisdikcijās iespējams pieprasīt papildu sodu, ja atbildētāja rīcība bijusi īpaši ļaunprātīga vai saistīta ar briesmīgu neuzmanību.

Atšķirība: "wrongful death" un "survival action"

Daudzās jurisdikcijās pastāv divas atsevišķas civiltiesiskas iespējas:

  • Wrongful death (prasība par netaisnīgu nāvi) — ļauj tuviniekiem pieprasīt kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies mirušā radinieka nāves dēļ (piem., ienākumu zudums, emocionālais kaitējums).
  • Survival action (uzturēšanas prasība) — attiecas uz to, kas mirušajam bija pieprasāms pirms nāves (piem., sāpes un ciešanas, medicīniskie rēķini, zaudējumi, kas radušies pirms nāves). Šie divi pieejas veidi var tikt izmantoti vienlaikus, ja tiesību norma to atļauj.

Termiņi un noilgums

Statūti par noilgumu (laiks, kurā drīkst iesniegt prasību) ievērojami atšķiras starp jurisdikcijām. Dažviet tas var būt 1–3 gadi, citur garāks. Ir svarīgi pārbaudīt attiecīgā štata vai valsts likumus; laicīga prasības iesniegšana ir būtiska, jo, pārsniedzot termiņu, prasība var tikt noraidīta neatkarīgi no tās pamatotības.

Sadarbība ar kriminālprocesu un pierādījumi

Kā norādīts iepriekš, kriminālprāvā un civiltiesiskajā prāvā var izmantot tos pašus pierādījumus. Tomēr kriminālprocesā nepieciešams augstāks pierādījuma līmenis (parasti "bez jebkādas saprātīgas šaubas"), līdz ar to civiltiesībā pierādīšana var būt lietderīgāka. Savukārt kriminālvainas noteikšana vai attaisnošana var ietekmēt pierādījumu uztveri, bet parasti neizslēdz civiltiesisku prasību. Dažkārt kriminālā lieta var dot piekļuvi liecībām vai pierādījumiem, kas ir noderīgi civiltiesiskajam procesam.

Praktiski padomi prasītājiem

  • Sazinieties ar juristu, kas specializējas personu tiesībās vai nāves gadījumu lietās — vietējā prakse un likumi var būt ļoti atšķirīgi.
  • Krājiet medicīniskos dokumentus, nāves apliecību, ienākumu un izdevumu pierādījumus, liecinieku kontaktus.
  • Apsveriet iespēju mediācijai vai izlīgumam — daudzas lietas tiek atrisinātas ārpus tiesas.
  • Pārliecinieties par noilguma termiņiem un par to, kurai personai likums piešķir tiesības celt prasību.

Ja nepieciešama specifiska informācija par Amerikas Savienotajām Valstīm vai konkrētu štatu, ieteicams vērsties pie jurista attiecīgajā jurisdikcijā, jo štatu un federālie likumi var noteikt dažādus nosacījumus un termiņus.