Delikttiesības
Delikttiesības ir tiesību daļa, kas attiecas uz lielāko daļu kaitējuma, kas nav ne kriminālsodāms, ne arī balstīts uz līgumu. Delikttiesības palīdz cilvēkiem iesniegt prasības par kompensāciju (atlīdzību), ja kāds viņiem nodarījis kaitējumu vai nodarījis kaitējumu viņu īpašumam. Piemēram, ceļu satiksmes negadījums, kurā viens autovadītājs nodara kaitējumu citam autovadītājam, jo viņš vai viņa nav pievērsis uzmanību, var būt delikts. Ja kādam cilvēkam ir nodarīts kaitējums, viņš vai viņa var iesniegt prasību tiesā.
Daudzi delikti ir nelaimes gadījumi, piemēram, autoavārijas vai slidenas grīdas, kuru dēļ cilvēki nokrīt un gūst traumas. Tos sauc par nolaidības deliktiem. Taču daži delikti tiek izdarīti tīši. Tos sauc par tīšiem deliktiem. Piemēram, ja viena persona iesita citai personai pa degunu, tas varētu būt tīšs delikts, ko sauc par miesas bojājumu.
Daudzi delikti cilvēkiem nodara fizisku kaitējumu. Daži delikti rada kaitējumu īpašumam, piemēram, izsists logs. Daži delikti var nodarīt kaitējumu citām lietām, piemēram, kāda cilvēka reputācijai vai uzņēmumam.
Šajā rakstā aplūkotie deliktu veidi ir daļa no vispārējām tiesībām. Vispārējās tiesības ir sastopamas Anglijā un bijušajās Lielbritānijas kolonijās, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs. Citādi likumi ir civiltiesību valstīs, piemēram, Francijā vai Vācijā. Šajās valstīs cilvēki delikta vietā parasti lieto vārdu delikts, taču tie nozīmē ļoti līdzīgas lietas.
Kopumā
Delikti ir gadījumi, kad viena persona (vai organizācija) nodara kaitējumu citai personai (vai organizācijai). Personu vai organizāciju, kas nodara kaitējumu, sauc par delikti izdarījušo personu. Cietušo personu bieži sauc par cietušo.
Cietušais var iesūdzēt civiltiesisko atbildētāju tiesā. Personas vai organizācijas, kas ir abās tiesvedības pusēs, sauc par pusēm. Tiesvedībā cietušo sauc par prasītāju. Atbildētājs tiek saukts par atbildētāju.
Parasti prasītājs prasībā lūdz tiesu piespriest atbildētājam samaksāt naudu, lai atlīdzinātu atbildētāja nodarīto kaitējumu. Piemēram, ar prasītāja pieprasīto naudu var apmaksāt prasītāja medicīniskos izdevumus, ja viņš vai viņa ir cietis negadījumā. Naudu, ko tiesa piespriež atbildētājam samaksāt, sauc par zaudējumu atlīdzību. Dažu deliktu gadījumā, jo īpaši tādu, kas izdarīti tīši (tīši delikti), prasītājs var arī lūgt tiesu sodīt atbildētāju, liekot viņam vai viņai samaksāt papildu naudu. Šo papildu naudu dažkārt sauc par soda zaudējumu atlīdzību.
Dažkārt prasītājs arī lūdz tiesu piespriest atbildētājam pārtraukt kādu darbību, piemēram, gaisa vai ūdens piesārņošanu. Rīkojumu pārtraukt kaut ko darīt sauc par aizliegumu (ASV to dažkārt sauc par aizlieguma rīkojumu).
Civiltiesisko deliktu tiesības jeb "deliktu tiesības" ir tiesību aktu kopums, ko piemēro civiltiesvedībā, lai atlīdzinātu kaitējumu cilvēkiem, kuri cietuši zaudējumus citas personas prettiesiskas rīcības dēļ.
Dažkārt viena un tā pati darbība var būt gan delikts, gan noziegums. Piemēram, svešas mantas zādzība var būt noziedzīgs nodarījums, bet tas ir arī delikts pret personu, kurai pieder īpašums. Līdzīgi arī sitiens kādam pa degunu var būt gan noziedzīgs nodarījums, gan civiltiesību pārkāpums.
Deliktu veidi
Apzināti delikti
Ja atbildētājs tīši nodara kaitējumu, šis kaitējums ir tīšs civiltiesību pārkāpums. Dažreiz kaitējums var būt tīšs delikts, ja atbildētājs zina, ka tas notiks, pat ja atbildētājs nevēlas, lai tas notiktu. Pie tīšiem deliktiem pieskaitāma arī cilvēku sišana un izteikumi par viņiem, kas neatbilst patiesībai.
Netīši delikti
Netīši delikti ir nelaimes gadījumi. Tie parasti notiek tāpēc, ka kāds nav bijis uzmanīgs. Ja kāds nav bijis uzmanīgs, to sauc par nolaidību vai neuzmanību.
Nevērības piemērs ir automašīnas vadīšana, nepievēršot uzmanību ceļam. Neuzmanības gadījumā tiesa noskaidro, kas notika, un lemj, vai atbildētājs bija pietiekami uzmanīgs. Tā piespriež atbildētājam samaksāt naudu tikai tad, ja atbildētājs nav bijis pietiekami uzmanīgs.
Neuzmanība ir tad, ja kāds apzinās, ka viņa darbības rezultātā var tikt būtiski apdraudēta citu cilvēku dzīvība un drošība, bet rīkojas vienaldzīgi pret citu cilvēku drošību. Neapdomīgas rīcības piemērs ir nejaušs šāviens ar ieroci uz apdzīvotu ēku. Lai gan nav nodoma nodarīt kaitējumu ēkā esošajām personām, šāda rīcība rada ievērojamu risku, ka kāds var tikt ievainots vai nogalināts.
Stingrā atbildība
Dažos gadījumos nav nozīmes tam, vai atbildētājs ir bijis uzmanīgs vai nē. To sauc par stingro atbildību vai absolūto atbildību. Piemēram, ASV, ja kāds nopērk sodas dzēriena skārda bundžu un tā sprāgst, jo ir slikti izgatavota, ražotājam, visticamāk, būs jāmaksā cietušajam nauda pat tad, ja tiesa konstatēs, ka atbildētājs bija tik uzmanīgs, cik vien tas varēja būt.
Fiziski delikti
Fiziski delikti ir miesas bojājumi, piemēram, cilvēka miesas bojājumi, piemēram, sitiens vai saslimšana.
Abstraktie delikti
Abstraktie delikti ir kaitējums personas prātam, reputācijai vai īpašumam. Personas prātu vai reputāciju var aizskart, sakot par viņu nepatiesas lietas. Personas īpašumu var aizskart, atņemot to bez atļaujas vai sakot, ka tas pieder kādam citam.
Delikti, kas saistīti ar cilvēkiem
Delikti, kas saistīti ar cilvēkiem, ietver arī viņu sišanu, nepatiesu izteikumus par viņiem un piespiešanu palikt vienā vietā, lai gan viņi vēlas doties prom. Kāda cilvēka sišana tiek saukta par miesas bojājumu. Par apmelošanu sauc nepatiesu izteikumu izteikšanu par kādu personu, bet par apmelošanu - nepatiesu rakstīšanu, un abas šīs darbības ir neslavas celšanas veidi. Ja policijas darbinieks nogādā personu cietumā, lai gan tas nav paredzēts, to sauc par nepatiesu apcietināšanu vai nepatiesu arestu.
Ar īpašumu saistīti delikti
Ar īpašumu saistītie delikti ietver iešanu svešā īpašumā bez atļaujas, sveša īpašuma aizņemšanu bez atļaujas vai sveša īpašuma bojāšanu. Staigāšanu pa svešu īpašumu bez atļaujas sauc par nelikumīgu iekļūšanu. Svešas mantas aizņemšanu bez atļaujas sauc par zādzību vai pārveidošanu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir deformācijas tiesības?
A: Delikttiesības ir tiesību daļa, kas ļauj indivīdiem iesniegt prasības par zaudējumu atlīdzināšanu, ja viņiem ir nodarīts kaitējums vai viņu īpašumam ir nodarīts kaitējums un ja kaitējums nav noziedzīgs vai nav pamatots ar līgumu.
J: Kāds ir delikta piemērs?
A: Viens no delikta piemēriem varētu būt ceļu satiksmes negadījums, kurā autovadītājs nodara kaitējumu citam autovadītājam, jo viņš nav pievērsis uzmanību.
J: Kas ir nolaidības delikti?
A.: Nolaidīgi delikti ir nelaimes gadījumi, kas rada kaitējumu, piemēram, autoavārija vai paslīdēšana uz slapjas grīdas.
J: Kas ir tīši delikti?
A: Tīši delikti ir kaitējums, ko kāds nodarījis tīši, piemēram, iesitis kādam pa degunu.
J: Kādi ir dažādi kaitējuma veidi, ko var izraisīt delikts?
A: Dažādi kaitējuma veidi, kas var rasties delikta rezultātā, ir fizisks kaitējums, kaitējums īpašumam, kaitējums reputācijai un kaitējums uzņēmumiem.
J: Kur ir atrodamas vispārējās tiesības?
A.: Vispārējās tiesības ir Anglijā un bijušajās britu kolonijās, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs.
J: Kā civiltiesību valstīs apzīmē civiltiesību pārkāpumu tiesības?
A: Civiltiesību valstīs deliktu tiesības parasti dēvē par deliktu.
