Delikttiesības: definīcija, deliktu veidi un atlīdzības iespējas
Delikttiesības: saprotams ceļvedis par deliktu veidiem, atbildību un atlīdzības iespējām — no nolaidības autoavārijām līdz tīšiem miesas bojājumiem un prasībām tiesā.
Delikttiesības ir tiesību daļa, kas regulē situācijas, kad kāds nodara kaitējumu citai personai vai viņas īpašumam, bet šis kaitējums nav kriminālsodāms un nav balstīts uz līgumu. Delikttiesības sniedz iespēju prasīt kompensāciju (atlīdzību) par nodarīto kaitējumu. Piemēram, ceļu satiksmes negadījums, kurā viens autovadītājs neievēro drošības prasības un rada zaudējumus citam, var būt delikts. Kad kādam ir nodarīts kaitējums, viņš vai viņa parasti var iesniegt prasību tiesā vai mēģināt panākt izlīgumu ar atbildīgo personu vai tās apdrošinātāju.
Kas ir delikta būtiskās sastāvdaļas?
Lai prasība delikta lietā būtu pamatota, parasti jābūt izpildītām vairākām sastāvdaļām. Visbiežāk minētās sastāvdaļas:
- piesardzības pienākums (duty of care) — vai atbildīgajai personai bija pienākums rīkoties tā, lai nesabojātu citu personu drošību vai īpašumu;
- pienākuma pārkāpums — vai šis pienākums tika pārkāpts (piem., rīkošanās, kas ir nolaidīga vai tīši kaitinoša);
- cēloniskā saikne (causation) — vai pārkāpums tiešā veidā izraisīja zaudējumus;
- kaitējums — faktiski radīti zaudējumi (fiziski, materiāli, morāli vai reputācijas zaudējumi).
Katrs no šiem elementiem parasti ir jāpierāda, lai tiesa piešķirtu atlīdzību.
Deliktu galvenie veidi
- Nolaidības delikti — visbiežāk sastopamais tips. Tie ir nelaimes gadījumi (piem., autoavārijas, slidenas grīdas, būvdarbu drošības neievērošana), kuros nebija nodomu nodarīt kaitējumu, bet rīcība vai bezdarbība bija neadekvāta.
- Tīšie delikti — rīcība, kas veikta ar nodomu (piem., uzbrukums un miesas bojājumi, apzināta īpašuma bojāšana).
- Atbildība bez vainas (strict liability) — situācijas, kur atbildība tiek piemērota pat bez pierādāmas vainas, ja darbība pēc savas būtības ir bīstama (piem., darbs ar bīstamām vielām, noteikti produktu bojājumi).
- Apmelošana un reputācijas aizskaršana — kaitējums personiskai godai vai reputācijai neatkarīgi no fiziska bojājuma.
- Īpašuma bojājumi — lietas bojāšana vai iznīcināšana (piemēram, izsists logs).
Atlīdzības veidi un praktiskas iespējas
Ja delikts ir pierādīts, iespējamas vairākas atlīdzības formas:
- zaudējumu atlīdzība — segst tiešos materiālos zaudējumus (medicīnas izdevumi, remonts, ienākumu zaudējumi);
- nemateriālā (morālā) atlīdzība — par sāpēm, ciešanām vai reputācijas bojājumu;
- nāves gadījuma kompensācija — atlīdzība tuviniekiem, ja delikts izraisījis nāvi;
- injonkcijas (tiesas rīkojumi) — aizliegumi vai pienākumi darīt vai nedarīt kādu rīcību (piem., pārtraukt aizskarošu darbību);
- restaurācija un atgriešana — atjaunot sākotnējo stāvokli vai atdot īpašumu;
- punitive/exemplary damages — sods atlīdzība, kas izlīdzināta pret īpaši ļaunprātīgu rīcību (biežāk sastopama kopējā tiesību sistēmā, ne visās valstīs).
Atlīdzības izmērs tiek noteikts pēc zaudējumu apmēra un citiem faktoriem, piemēram, vainas smaguma un iespējamās nākotnes sekas.
Aizstāvības un ierobežojumi
Pret atbildību var tikt celtas arī aizstāvības vai ierobežojumi, piemēram:
- līdzdalība (contributory/negligence) — ja cietušais pats daļēji veicinājis kaitējumu, atlīdzība var tikt samazināta;
- piekrišana (consent) — kad persona brīvprātīgi piekrīt riskam (piem., sporta sacensībās);
- pašaizsardzība vai nepieciešamība — rīcība, kas bija nepieciešama steidzamā situācijā;
- tiesiska atļauja — darbība veikta saskaņā ar likumu vai pienākumu.
Ir arī termiņi (noilgums), pēc kuriem prasību iesniegt vairs nevar — tie atšķiras jurisdikcijās un ir svarīgi zināt laikus.
Praktiski soļi, ja ir nodarīts kaitējums
- nodrošiniet drošību un saņemiet medicīnisko palīdzību;
- apkopoiet pierādījumus — fotogrāfijas, liecinieku kontaktus, dokumentus, policejas izziņas;
- ziņojiet apdrošinātājam, ja tas attiecas (piem., OCTA autotransporta gadījumā);
- uzglabājiet rēķinus un izdevumu apliecinājumus;
- apsveriet juridiskās konsultācijas, lai novērtētu prasības izredzes un termiņus;
- mēģiniet rast izlīgumu ar atbildīgo pusi vai tās apdrošinātāju, bet ziniet savas tiesības vērsties tiesā.
Starptautiskas atšķirības un terminoloģija
Šajā rakstā aplūkotie deliktu veidi pieder pie vispārējām tiesībām (common law), kas ir biežāk sastopamas Anglijā un bijušajās Lielbritānijas kolonijās, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs. Citās valstīs, kur valda civilās tiesības (kodificētas sistēmas), piemēram, Francijā vai Vācijā, tiek lietoti citi termini un pieejas, tomēr būtība — atbildība par nepamatotu kaitējumu — ir līdzīga. Dažkārt angliskajā terminoloģijā lieto vārdu tort, kam latviski atbilst jēdziens delikts.
Kad vērsties pie jurista?
Ja esat cietis vai pret jums iesniegta prasība delikta lietā, ir vērts konsultēties ar juristu, lai:
- novērtētu, vai ir izpildītas prasības par deliktu;
- noskaidrotu iespējamo atlīdzības apmēru un riskus;
- saņemtu palīdzību pierādījumu vākšanā, sarunās ar apdrošinātāju un prasības iesniegšanā tiesā.
Šis materiāls sniedz vispārīgu informāciju un nevar aizstāt profesionālu juridisku konsultāciju. Ja nepieciešama konkrēta palīdzība, meklējiet kvalificētu jurista palīdzību savā jurisdikcijā.
Kopumā
Delikti ir gadījumi, kad viena persona (vai organizācija) nodara kaitējumu citai personai (vai organizācijai). Personu vai organizāciju, kas nodara kaitējumu, sauc par delikti izdarījušo personu. Cietušo personu bieži sauc par cietušo.
Cietušais var iesūdzēt civiltiesisko atbildētāju tiesā. Personas vai organizācijas, kas ir abās tiesvedības pusēs, sauc par pusēm. Tiesvedībā cietušo sauc par prasītāju. Atbildētājs tiek saukts par atbildētāju.
Parasti prasītājs prasībā lūdz tiesu piespriest atbildētājam samaksāt naudu, lai atlīdzinātu atbildētāja nodarīto kaitējumu. Piemēram, ar prasītāja pieprasīto naudu var apmaksāt prasītāja medicīniskos izdevumus, ja viņš vai viņa ir cietis negadījumā. Naudu, ko tiesa piespriež atbildētājam samaksāt, sauc par zaudējumu atlīdzību. Dažu deliktu gadījumā, jo īpaši tādu, kas izdarīti tīši (tīši delikti), prasītājs var arī lūgt tiesu sodīt atbildētāju, liekot viņam vai viņai samaksāt papildu naudu. Šo papildu naudu dažkārt sauc par soda zaudējumu atlīdzību.
Dažkārt prasītājs arī lūdz tiesu piespriest atbildētājam pārtraukt kādu darbību, piemēram, gaisa vai ūdens piesārņošanu. Rīkojumu pārtraukt kaut ko darīt sauc par aizliegumu (ASV to dažkārt sauc par aizlieguma rīkojumu).
Civiltiesisko deliktu tiesības jeb "deliktu tiesības" ir tiesību aktu kopums, ko piemēro civiltiesvedībā, lai atlīdzinātu kaitējumu cilvēkiem, kuri cietuši zaudējumus citas personas prettiesiskas rīcības dēļ.
Dažkārt viena un tā pati darbība var būt gan delikts, gan noziegums. Piemēram, svešas mantas zādzība var būt noziedzīgs nodarījums, bet tas ir arī delikts pret personu, kurai pieder īpašums. Līdzīgi arī sitiens kādam pa degunu var būt gan noziedzīgs nodarījums, gan civiltiesību pārkāpums.
Deliktu veidi
Apzināti delikti
Ja atbildētājs tīši nodara kaitējumu, šis kaitējums ir tīšs civiltiesību pārkāpums. Dažreiz kaitējums var būt tīšs delikts, ja atbildētājs zina, ka tas notiks, pat ja atbildētājs nevēlas, lai tas notiktu. Pie tīšiem deliktiem pieskaitāma arī cilvēku sišana un izteikumi par viņiem, kas neatbilst patiesībai.
Netīši delikti
Netīši delikti ir nelaimes gadījumi. Tie parasti notiek tāpēc, ka kāds nav bijis uzmanīgs. Ja kāds nav bijis uzmanīgs, to sauc par nolaidību vai neuzmanību.
Nevērības piemērs ir automašīnas vadīšana, nepievēršot uzmanību ceļam. Neuzmanības gadījumā tiesa noskaidro, kas notika, un lemj, vai atbildētājs bija pietiekami uzmanīgs. Tā piespriež atbildētājam samaksāt naudu tikai tad, ja atbildētājs nav bijis pietiekami uzmanīgs.
Neuzmanība ir tad, ja kāds apzinās, ka viņa darbības rezultātā var tikt būtiski apdraudēta citu cilvēku dzīvība un drošība, bet rīkojas vienaldzīgi pret citu cilvēku drošību. Neapdomīgas rīcības piemērs ir nejaušs šāviens ar ieroci uz apdzīvotu ēku. Lai gan nav nodoma nodarīt kaitējumu ēkā esošajām personām, šāda rīcība rada ievērojamu risku, ka kāds var tikt ievainots vai nogalināts.
Stingrā atbildība
Dažos gadījumos nav nozīmes tam, vai atbildētājs ir bijis uzmanīgs vai nē. To sauc par stingro atbildību vai absolūto atbildību. Piemēram, ASV, ja kāds nopērk sodas dzēriena skārda bundžu un tā sprāgst, jo ir slikti izgatavota, ražotājam, visticamāk, būs jāmaksā cietušajam nauda pat tad, ja tiesa konstatēs, ka atbildētājs bija tik uzmanīgs, cik vien tas varēja būt.
Fiziski delikti
Fiziski delikti ir miesas bojājumi, piemēram, cilvēka miesas bojājumi, piemēram, sitiens vai saslimšana.
Abstraktie delikti
Abstraktie delikti ir kaitējums personas prātam, reputācijai vai īpašumam. Personas prātu vai reputāciju var aizskart, sakot par viņu nepatiesas lietas. Personas īpašumu var aizskart, atņemot to bez atļaujas vai sakot, ka tas pieder kādam citam.
Delikti, kas saistīti ar cilvēkiem
Delikti, kas saistīti ar cilvēkiem, ietver arī viņu sišanu, nepatiesu izteikumus par viņiem un piespiešanu palikt vienā vietā, lai gan viņi vēlas doties prom. Kāda cilvēka sišana tiek saukta par miesas bojājumu. Par apmelošanu sauc nepatiesu izteikumu izteikšanu par kādu personu, bet par apmelošanu - nepatiesu rakstīšanu, un abas šīs darbības ir neslavas celšanas veidi. Ja policijas darbinieks nogādā personu cietumā, lai gan tas nav paredzēts, to sauc par nepatiesu apcietināšanu vai nepatiesu arestu.
Ar īpašumu saistīti delikti
Ar īpašumu saistītie delikti ietver iešanu svešā īpašumā bez atļaujas, sveša īpašuma aizņemšanu bez atļaujas vai sveša īpašuma bojāšanu. Staigāšanu pa svešu īpašumu bez atļaujas sauc par nelikumīgu iekļūšanu. Svešas mantas aizņemšanu bez atļaujas sauc par zādzību vai pārveidošanu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir deformācijas tiesības?
A: Delikttiesības ir tiesību daļa, kas ļauj indivīdiem iesniegt prasības par zaudējumu atlīdzināšanu, ja viņiem ir nodarīts kaitējums vai viņu īpašumam ir nodarīts kaitējums un ja kaitējums nav noziedzīgs vai nav pamatots ar līgumu.
J: Kāds ir delikta piemērs?
A: Viens no delikta piemēriem varētu būt ceļu satiksmes negadījums, kurā autovadītājs nodara kaitējumu citam autovadītājam, jo viņš nav pievērsis uzmanību.
J: Kas ir nolaidības delikti?
A.: Nolaidīgi delikti ir nelaimes gadījumi, kas rada kaitējumu, piemēram, autoavārija vai paslīdēšana uz slapjas grīdas.
J: Kas ir tīši delikti?
A: Tīši delikti ir kaitējums, ko kāds nodarījis tīši, piemēram, iesitis kādam pa degunu.
J: Kādi ir dažādi kaitējuma veidi, ko var izraisīt delikts?
A: Dažādi kaitējuma veidi, kas var rasties delikta rezultātā, ir fizisks kaitējums, kaitējums īpašumam, kaitējums reputācijai un kaitējums uzņēmumiem.
J: Kur ir atrodamas vispārējās tiesības?
A.: Vispārējās tiesības ir Anglijā un bijušajās britu kolonijās, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs.
J: Kā civiltiesību valstīs apzīmē civiltiesību pārkāpumu tiesības?
A: Civiltiesību valstīs deliktu tiesības parasti dēvē par deliktu.
Meklēt