Slepkavība — juridiskā definīcija, veidi un starptautiskās atšķirības

Slepkavība — juridiskā definīcija, veidi, netīšas un pašaizsardzības nianses; starptautiskās atšķirības un tiesību prakses salīdzinājums.

Autors: Leandro Alegsa

Slepkavība parasti tiek saprasta kā situācija, kad viena persona tīši nogalina citu personu. Juridiski tomēr svarīgi atšķirt nodomu (nolūku) un rīcību: ja kāda darbība izraisa cita cilvēka nāvi, bet nav pierādāms nodoms nogalināt, tā var tikt kvalificēta kā netīša slepkavība vai kā cits tiesību nozieguma veids. Arī Nelaimes gadījums, ko izraisījusi neuzmanība, var būt traktēts kā slepkavība aiz neuzmanības. Tomēr ne katra citas personas nāve ir noziegums, piemēram, gadījumos, kad tiek atzīts pašaizsardzības tiesiskais attaisnojums.

Galvenie veidi un kvalifikācijas

  • Ar nodomu izdarīta slepkavība (mērķtiecīga): persona apzināti plāno un izpilda darbību, lai nogalinātu citu.
  • Priekšlaicīgi plānota slepkavība (premeditācija): slepkavība, kurā ir skaidrs plāns vai sagatavošanās, parasti tiek sodīta stingrāk.
  • Netīša slepkavība (manslaughter): nāve notiek bez priekšlaicīga nodoma nogalināt, bet rīcība bija bīstama vai vieglprātīga.
  • Slepkavība aiz neuzmanības (negligent homicide): nāve, kas rodas no nopietnas neuzmanības vai rūpību trūkuma (piem., bīstama braukšana vai darba drošības prasību neievērošana).
  • Fēlikta (noziedzuma laikā izraisīta) slepkavība: dažās tiesību sistēmās noziedzīga nodarījuma laikā nodarīta slepkavība var tikt kvalificēta īpaši (piem., "felony murder" ASV jurisprudencē).

Nodoms un atbildība (mens rea un actus reus)

Lielākajā daļā tiesību sistēmu slepkavības kvalifikācijai nepieciešamas divas sastāvdaļas: rīcība vai bezdarbība (actus reus), kas izraisīja nāvi, un pietiekams psiholoģiskais elements (mens rea) — nodoms nogalināt, zināšana par iespējamu nāvi vai nopietna neuzmanība. Tieši atšķirība starp tīšu nodomu, apzinātu saistību un neuzmanību nosaka, kāds nosaukums un kāds sods tiks piemērots.

Pašaizsardzība un attaisnojumi

Pašaizsardzības situācijas var attaisnot darbību, kuras rezultātā ir izraisīta kādas personas nāve, ja tiek pierādīts, ka rīkošanās bija nepieciešama, proporcionāla un taisnīga pretim draudam. Tāpēc dažkārt nogalināšana pašaizsardzības nolūkos netiek uzskatīta par "slepkavību". Tomēr attaisnojuma piemērošana ir atkarīga no konkrētās valsts likumiem un pierādījumiem (piem., vai uzbrucējam tiešām draudēja nāve vai smags savainojums).

Starptautiskās atšķirības un terminoloģija

Dažādās valstīs juridiskā definīcija var atšķirties. Piemēram:

  • Kopienās ar anglosakšu tiesību sistēmu (common law) bieži ir izteiktas kategorijas kā "murder" un "manslaughter" ar pakāpēm atbilstoši nodoma smagumam un plānošanai.
  • Citur (piem., daudzās kontinenta Eiropas valstu civiltiesībās) tiek lietoti citi termini un klasifikācijas, un reizēm nav striktas atšķirības starp slepkavību un citiem nāves izraisīšanas noziegumiem — var tikt piemērota plašāka nogalināšanas kategorija.
  • Kara laikā notikuša nogalināšana parasti netiek saukta par slepkavību, ja tā ir likumīga kaujas darbība, taču kara noziegumi (piem., apzināta civiliedzīvotāju nogalināšana) ir starptautiski sodāmi.

Sods un kriminālprocesa praktiskie aspekti

Sodu diapazons atkarīgs no kvalifikācijas: no nosacītiem sodiem vai īsiem brīvības atņemšanas termiņiem neuzmanības gadījumos līdz mūža ieslodzījumam vai nāvessodam valstīs, kur tas ir atļauts, tīšas un priekšlaicīgi plānotas slepkavības gadījumā. Tiesvedībā būtiski loma ir ekspertīzēm (tiesu medicīna), liecībām, pierādījumiem par motīvu un izpētei par notikuma gaitu.

Praxis: pierādījumi un aizstāvība

Aizstāvība var balstīties uz dažādiem argumentiem: trūkst nodoma, rīcība bija aizsardzības pasākums, notika nelaimes gadījums (Nelaimes gadījums,) vai pierādījumu nepietiekamība. No otras puses, prokuratūra centīsies pierādīt nodomu, plānošanu vai īpaši bīstamu rīcību.

Secinājums

Slepkavība ir juridiski un morāli smags jēdziens, kura precīza definīcija un piemērotais sods ļoti atkarīgs no konkrētās valsts tiesību sistēmas, notikuma apstākļiem un pierādījumu kopuma. Saprotot atšķirību starp tīšu nodomu, apzinātu risku un neuzmanību, var skaidrāk orientēties, kādā gadījumā notikums tiks kvalificēts kā slepkavība vai kā cits krimināltiesisks nodarījums.

"Slepkavība mājā" ir Jakuba Šikanēdera glezna, kas tapusi 1890. gadā.Zoom
"Slepkavība mājā" ir Jakuba Šikanēdera glezna, kas tapusi 1890. gadā.

Visbiežāk sastopamie slepkavības apstākļi ASV (1999)

1999. gadā ASV tika reģistrētas 12 658 slepkavības, tostarp 1903 slepkavības bez norādīta iemesla un 3779 slepkavības, kuru iemesli nebija zināmi.

  1. Arguments (neprecizēts) (3 391)
  2. Laupīšanas (1 010)
  3. Nepilngadīgo bandu slepkavības (579)
  4. Narkotisko vielu likumu pārkāpšana (564)
  5. Strīds par naudu vai īpašumu (211)
  6. Kautiņš alkohola reibumā (187)
  7. Romantiskais trīsstūris (133)
  8. Ganglandes slepkavības (116)
  9. Kautiņš narkotisko vielu ietekmē (111)
  10. Krāpšanas zādzības (79)

ASV pilsētas, kurās ir vislielākais slepkavību skaits (1999)

Ņujorkas kā pasaules slepkavību galvaspilsētas statuss 90. gados uzlabojās. Tālāk ir sniegti dati par slepkavību skaitu 1999. gadā:

  1. Ņujorka, Ņujorka (671)
  2. Čikāga, Ilinoisa (642)
  3. Losandželosa, Kalifornija (425)
  4. Detroita, Mičigana (415)
  5. Filadelfija, Pensilvānija (292)
  6. Hjūstona, Teksasa (241)
  7. Vašingtona, D.C. (241)
  8. Dalasa, Teksasa (191)
  9. Ņūorleāna, Luiziāna (158)
  10. Atlanta, Džordžija (143)

Mēģinājums izdarīt slepkavību

Mēģinājums izdarīt slepkavību ir noziegums. Slepkavības mēģinājums jeb "slepkavības mēģinājums", ko vispārējās tiesības valstīs dažkārt dēvē arī par "slepkavības mēģinājumu", ir gadījums, kad kāds mēģina nogalināt citu personu. Ar slepkavības plānošanu vien nepietiek. Šai darbībai ir jābūt tuvu, bet ne reāli atņemot dzīvību otrai personai.

Par to draudēja nāvessods, un nāvessods tika izpildīts Senajā Ēģiptē, Senajā Mezopotāmijā, Indas upes ielejā, Senajā Grieķijā, Romas impērijā un, protams, Ķīnā, kas līdz pat šai dienai ir visvairāk apdzīvotā valsts pasaulē. Tāpat kā slepkavība, arī slepkavības mēģinājums Katoļu baznīcai ir nāves grēks.

Romas impērijas laikā tika izpildīti aptuveni desmit tūkstoši nāvessodu, no kuriem lielākā daļa, ja ne visi, bija galvas nociršana, un nav šaubu, ka daudzi no tiem bija notiesātie par slepkavības mēģinājumu.

Slepkavība

"Atentāts" ir vārds, kas nozīmē kādas ievērojamas personas nogalināšanu kāda iemesla dēļ. Šo vārdu visbiežāk lieto, ja nogalinātā persona bija slavenība vai politikā iesaistīta persona. Cilvēkus, kuri veic slepkavības, sauc par "slepkavām" vai "slepkavām". Uzbrucējs var nogalināt kādu cilvēku politisku iemeslu dēļ, naudas dēļ vai citu iemeslu dēļ, piemēram, par parādītiem pakalpojumiem un atriebību. Atentāts ir tas pats, kas slepkavība, un Katoļu baznīcā tas ir nāves grēks.

Vārds "asasīns" cēlies no hašišīnu vārda - musulmaņu grupējuma, kas darbojās Tuvajos Austrumos no 8. līdz 14. gadsimtam. Šī slepenā biedrība nogalināja cilvēkus politisku un reliģisku iemeslu dēļ. Tiek uzskatīts, ka slepkavas slepkavību laikā vai apmācības laikā atradās hašiša un opija ietekmē. Vārds assassin (slepkava) cēlies vai nu no hashashim - narkotiku ietekme, vai hassansin - pēc viņu līdera Hassan-i Sabbah vārda.

Slepkavība un pašnāvība

Slepkavība un pašnāvība ir tad, kad persona nogalina kādu citu (slepkavība) un pēc tam nogalina sevi (pašnāvība).

Neviens neseko līdzi slepkavību un pašnāvību skaitam Amerikas Savienotajās Valstīs. Tomēr medicīniskos pētījumos lēsts, ka ASV gadā no 1000 līdz 1500 nāves gadījumu ir slepkavības un pašnāvības.

Saistītās lapas

Inejiro Asanumas slepkavības neskaidrs nospiedums, ko 1960. gada oktobrī izdarījis Otoja Jamaguči.Zoom
Inejiro Asanumas slepkavības neskaidrs nospiedums, ko 1960. gada oktobrī izdarījis Otoja Jamaguči.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir slepkavības juridiskā definīcija?


A: Slepkavība ir citas personas nelikumīga nogalināšana ar ļaunu nolūku.

J: Kas ir slepkavība?


A: Nāvība ir tīša vai netīša citas personas nāves izraisīšana.

J: Kas ir netīša slepkavība?


A: Neuzmanības slepkavība ir slepkavības veids, kad persona nogalina citu personu bez iepriekšēja nodoma.

J: Kas ir slepkavība aiz neuzmanības?


A: Nozieguma izraisīta slepkavība aiz neuzmanības ir slepkavības veids, ko izraisījis nelaimes gadījums, kas noticis neuzmanības vai nolaidības dēļ.

J: Kad citas personas izraisīta nāve netiek uzskatīta par noziegumu?


A: Citas personas izraisīta nāve var nebūt noziegums, ja tā ir notikusi pašaizsardzības nolūkos vai ja slepkava varēja pārtraukt vardarbību, nenogalinot upuri.

J: Kāda ir juridiskā apsūdzība par slepkavību valstīs, kurās slepkavība nav juridisks jēdziens?


A: Valstīs, kurās nav juridiska jēdziena "netīša slepkavība", par slepkavību tiek izvirzīta apsūdzība kā par slepkavību.

J: Kad Amerikas Savienotās Valstis pirmo reizi ieviesa slepkavību kā juridisku jēdzienu?


A.: Amerikas Savienotās Valstis 20. gadsimtā pirmo reizi ieviesa slepkavību kā juridisku jēdzienu.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3