Slepkavība
Slepkavība ir tad, ja viena persona tīši nogalina citu personu. Ja persona dara kaut ko tādu, kas izraisa kāda cita cilvēka nāvi, bet bez nolūka nogalināt, tā ir slepkavība un var būt arī netīša slepkavība. Nelaimes gadījums, ko izraisījusi neuzmanība, var būt slepkavība aiz neuzmanības. Dažreiz kāda cita cilvēka izraisīta nāve var nebūt noziegums, piemēram, nogalināšana pašaizsardzības nolūkā.
Personu, kas izdara slepkavību, sauc par slepkavu. Dažādās valstīs "slepkavības" un "slepkavības" juridiskā definīcija var būt atšķirīga, un par to ir ļoti daudz strīdu: piemēram, nogalināšanu kara laikā parasti par "slepkavību" nesauc tie, kas karā cīnās. Nogalināšanu pašaizsardzības nolūkos (ja cilvēki, kuriem uzbrūk, šķietami draudot nāvei, nogalina uzbrucēju vai kāds nogalina iebrucēju, kurš ielauzies viņa mājoklī) parasti neuzskata par "slepkavību", bet dažkārt par neuzmanības slepkavību. Daudzās valstīs slepkavība pat nav juridisks jēdziens, bet ir tikai slepkavība; valstīs, kurās nav slepkavības, tā vietā tiek apsūdzēta slepkavība. Patiesībā Amerikas Savienotajās Valstīs līdz pat 20. gadsimtam nebija nebrīvprātīgas slepkavības. Anglija bija pirmā valsts, kas ieviesa slepkavību, un ASV bija otrā.
"Slepkavība mājā" ir Jakuba Šikanēdera glezna, kas tapusi 1890. gadā.
Visbiežāk sastopamie slepkavības apstākļi ASV (1999)
1999. gadā ASV tika reģistrētas 12 658 slepkavības, tostarp 1903 slepkavības bez norādīta iemesla un 3779 slepkavības, kuru iemesli nebija zināmi.
- Arguments (neprecizēts) (3 391)
- Laupīšanas (1 010)
- Nepilngadīgo bandu slepkavības (579)
- Narkotisko vielu likumu pārkāpšana (564)
- Strīds par naudu vai īpašumu (211)
- Kautiņš alkohola reibumā (187)
- Romantiskais trīsstūris (133)
- Ganglandes slepkavības (116)
- Kautiņš narkotisko vielu ietekmē (111)
- Krāpšanas zādzības (79)
ASV pilsētas, kurās ir vislielākais slepkavību skaits (1999)
Ņujorkas kā pasaules slepkavību galvaspilsētas statuss 90. gados uzlabojās. Tālāk ir sniegti dati par slepkavību skaitu 1999. gadā:
- Ņujorka, Ņujorka (671)
- Čikāga, Ilinoisa (642)
- Losandželosa, Kalifornija (425)
- Detroita, Mičigana (415)
- Filadelfija, Pensilvānija (292)
- Hjūstona, Teksasa (241)
- Vašingtona, D.C. (241)
- Dalasa, Teksasa (191)
- Ņūorleāna, Luiziāna (158)
- Atlanta, Džordžija (143)
Mēģinājums izdarīt slepkavību
Mēģinājums izdarīt slepkavību ir noziegums. Slepkavības mēģinājums jeb "slepkavības mēģinājums", ko vispārējās tiesības valstīs dažkārt dēvē arī par "slepkavības mēģinājumu", ir gadījums, kad kāds mēģina nogalināt citu personu. Ar slepkavības plānošanu vien nepietiek. Šai darbībai ir jābūt tuvu, bet ne reāli atņemot dzīvību otrai personai.
Par to draudēja nāvessods, un nāvessods tika izpildīts Senajā Ēģiptē, Senajā Mezopotāmijā, Indas upes ielejā, Senajā Grieķijā, Romas impērijā un, protams, Ķīnā, kas līdz pat šai dienai ir visvairāk apdzīvotā valsts pasaulē. Tāpat kā slepkavība, arī slepkavības mēģinājums Katoļu baznīcai ir nāves grēks.
Romas impērijas laikā tika izpildīti aptuveni desmit tūkstoši nāvessodu, no kuriem lielākā daļa, ja ne visi, bija galvas nociršana, un nav šaubu, ka daudzi no tiem bija notiesātie par slepkavības mēģinājumu.
Slepkavība
"Atentāts" ir vārds, kas nozīmē kādas ievērojamas personas nogalināšanu kāda iemesla dēļ. Šo vārdu visbiežāk lieto, ja nogalinātā persona bija slavenība vai politikā iesaistīta persona. Cilvēkus, kuri veic slepkavības, sauc par "slepkavām" vai "slepkavām". Uzbrucējs var nogalināt kādu cilvēku politisku iemeslu dēļ, naudas dēļ vai citu iemeslu dēļ, piemēram, par parādītiem pakalpojumiem un atriebību. Atentāts ir tas pats, kas slepkavība, un Katoļu baznīcā tas ir nāves grēks.
Vārds "asasīns" cēlies no hašišīnu vārda - musulmaņu grupējuma, kas darbojās Tuvajos Austrumos no 8. līdz 14. gadsimtam. Šī slepenā biedrība nogalināja cilvēkus politisku un reliģisku iemeslu dēļ. Tiek uzskatīts, ka slepkavas slepkavību laikā vai apmācības laikā atradās hašiša un opija ietekmē. Vārds assassin (slepkava) cēlies vai nu no hashashim - narkotiku ietekme, vai hassansin - pēc viņu līdera Hassan-i Sabbah vārda.
Slepkavība un pašnāvība
Slepkavība un pašnāvība ir tad, kad persona nogalina kādu citu (slepkavība) un pēc tam nogalina sevi (pašnāvība).
Neviens neseko līdzi slepkavību un pašnāvību skaitam Amerikas Savienotajās Valstīs. Tomēr medicīniskos pētījumos lēsts, ka ASV gadā no 1000 līdz 1500 nāves gadījumu ir slepkavības un pašnāvības.
Saistītās lapas
- Džons Vilkss Būts
- Džons Lenons
- Lī Hārvijs Osvalds
- Gavrilo Princip
- Džeimss Ērls Rejs (James Earl Ray)
- Nathuram Godse
- Otoja Jamaguči
Inejiro Asanumas slepkavības neskaidrs nospiedums, ko 1960. gada oktobrī izdarījis Otoja Jamaguči.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir slepkavības juridiskā definīcija?
A: Slepkavība ir citas personas nelikumīga nogalināšana ar ļaunu nolūku.
J: Kas ir slepkavība?
A: Nāvība ir tīša vai netīša citas personas nāves izraisīšana.
J: Kas ir netīša slepkavība?
A: Neuzmanības slepkavība ir slepkavības veids, kad persona nogalina citu personu bez iepriekšēja nodoma.
J: Kas ir slepkavība aiz neuzmanības?
A: Nozieguma izraisīta slepkavība aiz neuzmanības ir slepkavības veids, ko izraisījis nelaimes gadījums, kas noticis neuzmanības vai nolaidības dēļ.
J: Kad citas personas izraisīta nāve netiek uzskatīta par noziegumu?
A: Citas personas izraisīta nāve var nebūt noziegums, ja tā ir notikusi pašaizsardzības nolūkos vai ja slepkava varēja pārtraukt vardarbību, nenogalinot upuri.
J: Kāda ir juridiskā apsūdzība par slepkavību valstīs, kurās slepkavība nav juridisks jēdziens?
A: Valstīs, kurās nav juridiska jēdziena "netīša slepkavība", par slepkavību tiek izvirzīta apsūdzība kā par slepkavību.
J: Kad Amerikas Savienotās Valstis pirmo reizi ieviesa slepkavību kā juridisku jēdzienu?
A.: Amerikas Savienotās Valstis 20. gadsimtā pirmo reizi ieviesa slepkavību kā juridisku jēdzienu.
