Lī Hārvijs Osvalds (Lee Harvey Oswald, 1939. gada 18. oktobris - 1963. gada 24. novembris) bija snaiperis, kurš 1963. gada 22. novembrī Dalasā, Teksasas štatā, nogalināja ASV prezidentu Džonu F. Kenediju, kā liecina piecas valdības veiktās izmeklēšanas.
Bijušais ASV jūras kājnieks, kurš gandrīz trīs gadus nodzīvoja Padomju Savienībā, Osvalds pirmo reizi tika arestēts par policista J. D. Tipita (1924-1963) slepkavību, kurš tika nošauts uz Dalasas ielas neilgi pēc Kenedija nogalināšanas. Drīz vien viņš tika turēts aizdomās arī par Kenedija nāvi.
Drīz pēc aresta Osvalds sarunājās ar žurnālistiem gaitenī. Osvalds iesaucās: "Es nevienu nešautu," un: "Viņi mani ir aizturējuši tāpēc, ka es dzīvoju Padomju Savienībā. Es esmu tikai bandīts!" (grēkāžs jeb persona, kuru vaino par to, ko patiesībā izdarījis kāds cits). Vēlāk preses sanāksmē kāds žurnālists jautāja: "Vai jūs nogalinājāt prezidentu?", un Osvalds atbildēja: "Nē, man par to nav izvirzītas apsūdzības. Patiesībā neviens man to vēl nav teicis. Pirmo reizi es par to dzirdēju, kad laikraksta žurnālisti zālē man uzdeva šo jautājumu." Kad viņu izveda no zāles, izskanēja jautājums: "Ko jūs darījāt Krievijā?" un "Kā jūs savainojāt aci?"; Osvalds atbildēja: "Policists mani trāpīja." "Ko jūs darījāt Krievijā?" - atbildēja Osvalds.
Divas dienas vēlāk, kad Osvaldu pārveda no policijas galvenās mītnes uz apgabala cietumu, naktskluba īpašnieks Džeks Rubijs tiešraides televīzijas kameru priekšā Osvaldu nošāva un nāvīgi ievainoja.
Agrīnās dzīves un militārā karjera
Lī H. Osvalds piedzima 1939. gada 18. oktobrī Ņūorleānā, Luiziānā. Viņa bērnība bija trausla — ģimenes dzīve bieži mainījās, un viņš pavadīja daļu laika pie dažādiem radiniekiem. 1956. gadā viņš iestājās ASV Jūras kājniekos (Marines), kur guva pamatapmācību un apguva šaušanas iemaņas. Militārās dienesta laikā viņam tika piešķirts profesionālais slēgums un arī saskarsme ar politiskām idejām, kas vēlāk ietekmēja viņa rīcību.
Defektācija uz Padomju Savienību un dzīve Minskā
1959. gada oktobrī Osvalds bez atļaujas pameta ASV militāro dienestu un devās uz Padomju Savienību, kur pieteicās PSRS varas iestādēm ar nodomu atteikties no ASV pilsonības. Viņš vairākus mēnešus pavadīja Maskavā un vēlāk pārcēlās uz Minsku, Baltkrievijā, kur strādāja rūpnīcā un mācījās strādāt ar iekārtām. 1961. gadā Minskas reģistrā viņš apprecējās ar Marinu Nikolajevenu Prusakovu. 1962. gada sākumā viņu meita Džūna piedzima. 1962. gada vasarā Osvalds kopā ar ģimeni atgriezās ASV. Lai gan viņš bija mēģinājis mesties Pavēlniecībā, vēlāk viņš centās atgriezties un normalizēt dzīvi ASV.
Notikumi 1963. gada 22. novembrī — pierādījumi un aizdomas
1963. gada 22. novembrī prezidents Džons F. Kenedijs devās cauri Dalasas centrālajai daļai ar atklātu automašīnu. Apšaude notika Dealey Plaza rajonā; filmsloņi, it īpaši Ābrahama (Zaprudera) filma, iemūžināja svarīgus notikumus. Pēc notikuma policija atrada 6. stāvā Texas School Book Depository ēkā garāžu maisu ar šauteni — 6,5 mm Mannlicher–Carcano —, ko, pēc izmeklētāju atzinuma, bija iegādājies ar pseidonīmu "A. Hidell". Uz šā ieroča un tam pievienotā maisa tika konstatētas Osvalda pirkstu nospiedumu un citi saistīti pierādījumi. Uz ielas neilgi vēlāk tika nošauts arī policists J. D. Tippits; pēc tam Osvalds tika aizturēts kinoteātrī (Texas Theatre) un viņam tika atrasts revolveris, kas, pēc policijas apgalvojuma, bija saistīts ar Tippita nāvi.
Izmeklēšanas un oficiālie secinājumi
Osvalda vainu Džona Kenedija slepkavībā oficiāli piedēvē vairākas izmeklēšanas. Vērā ņemamākās ir:
- Dallasas policijas izmeklēšana (1963) — pirmās izmeklēšanas, kas noveda pie Osvalda aresta un apsūdzībām.
- FBI izmeklēšana (1963) — Federālais izmeklēšanas birojs savā ziņojumā atzina, ka pierādījumi saista Osvaldu ar nošaušanu.
- Warrenas komisija (1964) — prezidents Lyndon B. Johnson izveidotā komisija secināja, ka Osvalds darbojās viens ("vienīgais šāvējs").
- House Select Committee on Assassinations (HSCA) (1979) — Atsevišķs Pārstāvju palātas komitejas ziņojums apgalvoja, ka pastāvacionālas iespējamības par sazvērestību un ka, iespējams, bija vairāk nekā viens šāviens; tomēr arī šī komisija piekrita, ka Osvalds ir viens no šāvējiem.
- Assassination Records Review Board (ARRB) (1990. gadi) — šī institūcija organizēja un publicēja liela apjoma dokumentus, kas papildināja pieejamo informācijas lauku un veicināja publisku pārbaužu procesu.
Kopš notikumiem pastāv plašas diskusijas un konspirācijas teorijas par to, vai Osvalds patiešām darbojās vienatnē vai arī pastāvēja plašāka sazvērestība. Daļa pierādījumu, interpretāciju un tehnisko ekspertīžu ir pārrunātas un kritizētas, tāpēc jautājums sabiedrībā joprojām izraisa strīdus.
Osvalda nāve, Rubija nodarījums un tā sekas
1963. gada 24. novembrī, kad Osvaldu permeta no policijas galvenās mītnes uz apgabala cietumu, naktskluba īpašnieks Džeks Rubijs tiešraides televīzijas kameru priekšā Osvaldu nošāva. Osvalds mira netālu slimnīcā. Rubijs tika arestēts uz vietas; viņu vēlāk tiesāja, atzina par vainīgu un piesprieda nāves sodu, taču spriedums vēlāk tika pārsūdzēts. Rubijs 1967. gadā mira no plaušu vēža, kamēr viņa apelācija vēl bija procesā.
Osvalda kapavieta atrodas Fortvortā, Teksasā (Rose Hill Cemetery), un viņa nāve noveda pie vēl lielāka sabiedriskā satraukuma un spekulācijām par to, kas patiesībā notika un kāpēc galvenais aizdomās turētais tika nogalināts pirms tiesas.
Mantojums un sabiedriskā uztvere
Lī H. Osvalds ir viena no 20. gadsimta pretrunīgākajām figūrām. Oficiālie izmeklējumi vairākos posmos viņu saistīja ar Kenedija slepkavību, taču domstarpības par interpretāciju, tehniskajiem pierādījumiem un iespējamām sazvērestībām ir saglabājušās. Arvien tiek publicēti un pārskatīti jauni dokumenti, un notikums — kā arī Osvalda dzīvesstāsts — joprojām piesaista vēsturniekus, pētniekus un plašāku sabiedrību.