Lī Hārvijs Osvalds
Lī Hārvijs Osvalds (Lee Harvey Oswald, 1939. gada 18. oktobris - 1963. gada 24. novembris) bija snaiperis, kurš 1963. gada 22. novembrī Dalasā, Teksasas štatā, nogalināja ASV prezidentu Džonu F. Kenediju, kā liecina piecas valdības veiktās izmeklēšanas.
Bijušais ASV jūras kājnieks, kurš gandrīz trīs gadus nodzīvoja Padomju Savienībā, Osvalds pirmo reizi tika arestēts par policista J. D. Tipita (1924-1963) slepkavību, kurš tika nošauts uz Dalasas ielas neilgi pēc Kenedija nogalināšanas. Drīz vien viņš tika turēts aizdomās arī par Kenedija nāvi.
Drīz pēc aresta Osvalds sarunājās ar žurnālistiem gaitenī. Osvalds iesaucās: "Es nevienu nešautu," un: "Viņi mani ir aizturējuši tāpēc, ka es dzīvoju Padomju Savienībā. Es esmu tikai bandīts!" (grēkāžs jeb persona, kuru vaino par to, ko patiesībā izdarījis kāds cits). Vēlāk preses sanāksmē kāds žurnālists jautāja: "Vai jūs nogalinājāt prezidentu?", un Osvalds atbildēja: "Nē, man par to nav izvirzītas apsūdzības. Patiesībā neviens man to vēl nav teicis. Pirmo reizi es par to dzirdēju, kad laikraksta žurnālisti zālē man uzdeva šo jautājumu." Kad viņu izveda no zāles, izskanēja jautājums: "Ko jūs darījāt Krievijā?" un "Kā jūs savainojāt aci?"; Osvalds atbildēja: "Policists mani trāpīja." "Ko jūs darījāt Krievijā?" - atbildēja Osvalds.
Divas dienas vēlāk, kad Osvaldu pārveda no policijas galvenās mītnes uz apgabala cietumu, naktskluba īpašnieks Džeks Rubijs tiešraides televīzijas kameru priekšā Osvaldu nošāva un nāvīgi ievainoja.
Vorena komisijas pētījums
1964. gadā Vorena komisija secināja, ka Osvalds, nogalinot Kenediju, rīkojās viens pats, un šo secinājumu jau iepriekš bija izdarījusi FIB un Dalasas policija. 1979. gadā ASV Pārstāvju palātas Īpašā komiteja slepkavību jautājumos piekrita, ka Kenediju nogalināja Osvalds, taču arī secināja, ka Kenedija nāve, iespējams, bija sazvērestības rezultāts. Šīs iespējamās sazvērestības dalībnieki netika identificēti.
Ģimenes vēsture
Osvalds bija dzimis Ņūorleānā, divus mēnešus pēc tēva nāves, un viņa māte pārcēla viņu un divus brāļus uz vairākām pilsētām, kamēr bija precējusies ar trešo vīru uz trim gadiem (1945-48). Apmeklējis 12 skolas Fort Vorta, Ņujorkā un Ņūorleānā, 16 gadu vecumā Osvalds pārtrauca mācības 10. klasē un strādāja par biroja pārzini/kurjeru. Pārceļoties atpakaļ uz Teksasu 1956. gada jūlijā, Osvalds iestājās 10. klasē Fortvortā, bet 17 gadu vecumā oktobrī atkal pameta skolu, lai iestātos ASV jūras kājniekos, tāpat kā viņa brālis Roberts pēc tam, kad viņu pusbrālis Džons Piks iestājās ASV krasta apsardzē. 1959. gadā Osvalds saņēma atlūgumu par grūtībām (mātes veselības dēļ), lai aizietu no jūras kājniekiem, bet pārbēga uz Padomju Savienību, kur pavadīja gandrīz 3 gadus. apprecējies ar padomju drošības dienesta darbinieka meitu Marinu, viņš 1962. gada jūnijā kopā ar viņu un viņu meitu pārbēga atpakaļ uz ASV.
Viņi apmetās uz dzīvi Dalasā kopā ar māti un brāli Robertu. Trīs mēnešus Osvalds strādāja metināšanas uzņēmumā, pēc tam no oktobra līdz 1963. gada aprīlim strādāja tipogrāfijā. Osvaldu vēlāk turēja aizdomās par 10. aprīļa mēģinājumu nošaut ģenerāli Edvinu Vokeru, izmantojot šauteni (un pistoli), ko viņš martā saņēma pa pastu. Aprīlī Osvalds un Marina ātri pārcēlās uz Ņūorleānu, bet viņa atgriezās Dalasā 1963. gada septembra beigās, kad viņš devās uz Meksiku ar neveiksmīgiem plāniem doties uz Kubu un PSRS. Tā vietā viņš atgriezās Dalasā un 1963. gada 16. oktobrī sāka strādāt Teksasas skolu grāmatu krātuvē. FIB izmeklēja Marinu kā iespējamu padomju spiegu. Tas bija mēnesi pirms prezidenta Kenedija un virsnieka Tipita nošaušanas.
Osvalds nomira 1963. gada 24. novembrī, Džekam Rubijam iešaujot. Viņu pārdzīvoja sieva Marina, divus gadus vecā meita Džūnija un vienu mēnesi vecā meita Reičela.
Osvalda ciešanu kliedziens Osvalds nokrita uz betona bruģa, rokās saspiests uz vēdera, un, sāpēs saraustīts, viņš stenēja. Drīz pēc tam viņš zaudēja samaņu pūlis pie štāba izplūda aplausos, kad dzirdēja, ka Osvalds ir nošauts. policijas detektīvs Billijs Kombests pēkšņi atpazina Rubiju un iesaucās: "Džeki, tu, suņa dēls!"
Jautājumi un atbildes
J: Kas nogalināja ASV prezidentu Džonu F. Kenediju?
Atbilstoši pieciem valdības veiktajiem pētījumiem Lī Hārvijs Osvalds bija snaiperis, kurš 1963. gada 22. novembrī Dalasā, Teksasas štatā, nogalināja ASV prezidentu Džonu F. Kenediju.
J: Ko Lī Hārvijs Osvalds kliedza, kad viņu arestēja?
A: Kad viņu arestēja, Osvalds kliedza: "Es nevienu neesmu nošāvis" un "Viņi mani ir aizturējuši tāpēc, ka es dzīvoju Padomju Savienībā. Es esmu tikai bandīts!" (grēkāžs jeb persona, kuru vaino par kaut ko, ko patiesībā izdarījis kāds cits).
Jautājums: Kas nošāva un nāvīgi ievainoja Lī Hārviju Osvaldu?
A: Divas dienas vēlāk, kad Osvaldu pārveda no policijas iecirkņa uz apgabala cietumu, naktskluba īpašnieks Džeks Rubijs tiešraides televīzijas kameru acu priekšā nošāva un nāvīgi ievainoja.
Jautājums: Ko žurnālists jautāja Lī Hārvijam Osvaldam preses sanāksmē?
A: Preses sanāksmē žurnālists jautāja: "Vai jūs nogalinājāt prezidentu?", un Osvalds atbildēja: "Nē, man par to nav izvirzītas apsūdzības. Patiesībā neviens man to vēl nav teicis."
Kādi jautājumi tika uzdoti, kad Lī Hārviju Osvaldu izveda no telpas?
A: Kad viņu izveda no telpas, izskanēja jautājumi: "Ko jūs darījāt Krievijā?" un "Kā jūs savainojāt aci?";
J: Kā Lī Hārvijs Osvalds atbildēja uz šiem jautājumiem?
A.: Uz šiem jautājumiem viņš atbildēja: "Mani piekāva policists."
