John F. Kennedy

Agrīnā dzīve

Kenedijs dzimis 1917. gada 29. maijā Bruklinā, Masačūsetsas štatā. Viņš bija otrais no deviņiem Džozefa P. Kenedija (1888-1969) bērniem. Viņa tēvs bija uzņēmējs un vēlāk ASV vēstnieks Apvienotajā Karalistē no 1938. līdz 1940. gadam. Viņa māte bija Roza Ficdžeralda (Rose Fitzgerald, 1890-1995).

Kenedijs ir ieguvis Hārvarda universitātes bakalaura grādu starptautiskajās attiecībās. Pirms Otrā pasaules kara sākuma viņš mēģināja iestāties ASV armijā, bet viņam atteica, jo viņam bija problēmas ar muguru; tā vietā viņš iestājās Jūras kara flotē. Kad 1943. gadā japāņu iznīcinātājs nogremdēja viņa PT laivu, viņš nopietni savainoja muguru. Viņš tomēr izglāba savu izdzīvojušo apkalpi, par ko vēlāk tika apbalvots ar medaļu par drosmi.

1946. gadā viņš tika ievēlēts ASV Kongresā, bet 1952. gadā - ASV Senātā. 1953. gada 12. septembrī viņš apprecējās ar Žaklīnu Buvjē. Pārim bija četri bērni: nedzīvi dzimusi meita (dz. 1956. gadā), Karolīna (dz. 1957. gadā), Džons (1960-1999) un Patriks, kurš piedzima priekšlaicīgi 1963. gada augustā un nodzīvoja tikai divas dienas.

Prezidentūra

Kenedijs bija ASV Demokrātu partijas biedrs. 1960. gada prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja savu pretinieku no Republikāņu partijas Ričardu Niksonu. Kenedijs bija jaunākais prezidents, kāds jebkad ievēlēts. Viņš bija arī pirmais Romas katoļu prezidents un pirmais prezidents, kurš ieguva Pulicera balvu. Kenedijs bija ļoti labs runātājs un iedvesmoja jauno amerikāņu jauno paaudzi.

Savas darbības sākumā viņš apstiprināja CIP plānu iebrukt Kubā. Pēc tam, kad iebrukums izrādījās neveiksmīgs, sākās Kubas raķešu krīze. Krīzes laikā Kuba no Padomju Savienības pasūtīja daudz kodolraķešu. Tas bija vistuvākais brīdis, kad pasaule bija tuvu kodolkaram. Kenedijs pavēlēja ASV jūras kara flotes kuģiem ielenkt Kubu. Viņš krīzi izbeidza miermīlīgi, noslēdzot vienošanos ar Padomju Savienību. Viņi vienojās, ka Padomju Savienība pārtrauks pārdot Kubai kodolieročus. Savukārt ASV apmaiņā izvestu savas raķetes no Turcijas un apsolītu nekad vairs neuzbrukt Kubai.

Viņš arī izveidoja plānu "Jaunā robeža". Tā bija virkne valdības programmu, piemēram, pilsētu atjaunošana, lai palīdzētu nabadzīgajiem un strādnieku šķiras cilvēkiem. Viņš izveidoja Miera korpusu, lai palīdzētu nabadzīgām valstīm visā pasaulē. Viņš piekrita ievērojami samazināt nodokļus, lai palīdzētu ekonomikai. Viņš arī aicināja pieņemt 1964. gada Likumu par pilsoniskajām tiesībām, kas diskrimināciju un segregāciju padarītu nelikumīgu. Kenedijs iecerēja panākt vienošanos ar Kubas premjerministru Fidelu Kastro un izvest visus ASV militāros padomniekus no Vjetnamas.

Atentāts

Kenedijs tika nogalināts 1963. gada 22. novembrī Dalasā, Teksasas štatā. Viņu veda cauri pilsētai automašīnā ar atklātu jumtu kopā ar Teksasas štata gubernatoru Džonu Konnaliju (John Connally). Automašīnai iebraucot Deilija laukumā, atskanēja šāvieni. Kenedijs tika nošauts vienu reizi kaklā un vienu reizi galvā. Viņu nogādāja Parklenda memoriālajā slimnīcā 4 jūdžu (6,4 km) attālumā. Pulksten 13:00 Kenedijs tika atzīts par mirušu.

Galvenais aizdomās turamais slepkavībā bija Lī Hārvijs Osvalds, bijušais ASV jūras kājnieks, kurš tajā pašā dienā tika arestēts par policista Dž.D. Tipita slepkavību. Osvalds noliedza, ka būtu kādu nošāvis, un divas dienas vēlāk, 24. novembrī, viņu nogalināja Džeks Rubijs.

Trīs dienas pēc Kenedija slepkavības, 25. novembrī, netālu no Baltā nama notika valsts bēres. Viņš tika apglabāts Arlingtonas Nacionālajā kapsētā Arlingtonā, Virdžīnijas štatā.

Mantojums

Pēc Kenedija nāves viņa viceprezidents Lindons Džonsons (Lyndon Johnson) pārņēma varu un daudzas Kenedija idejas ieviesa likumos (sk. "Lielā sabiedrība").

Kenedijs bija ļoti populārs prezidents, un tāds viņš ir vēl šodien. Viņš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem prezidentiem, ieņemot augstas vietas sabiedrības aptaujās un sabiedriskās domas aptaujās.