Kas ir bakalaura grāds — definīcija, ilgums un veidi
Uzzini, kas ir bakalaura grāds — definīcija, studiju ilgums, BA/BSc un goda grādu atšķirības, starptautiskās prakses un iespējas turpināt izglītību.
Bakalaura grāds ir universitātes vai augstākās izglītības iestādes piešķirta kvalifikācija, ko students iegūst pēc sekmīgas mācību programmas pabeigšanas. Sākotnējā teikumā ietvertā definīcija tiek bieži formulēta arī kā sertifikāts, ko universitātes studentam piešķir pēc tam, kad viņš ir sekmīgi nokārtojis kursa noslēguma eksāmenu.
Ilgums un struktūra
Ilgums atšķiras atkarībā no valsts, studiju programmas un izvēlētā kursa veida. Piemēram, kā norādīts tekstā, Anglijā un Velsā bakalaura grāds parasti tiek iegūts trīs gadu laikā; Ziemeļamerikā un dažās citās valstīs ir nepieciešami četri gadi. Skotijā ir citāda prakse — vienkāršais (vispārējais) bakalaurs parasti ir trīs gadu programma, bet goda grāds jeb īpašais (honours) var ilgt četrus gadus.
Modernās studiju programmas bieži ir strukturētas pēc kredītpunktu principa (piem., ECTS Eiropā), kur trīs gadu pilna laika bakalaurs var atbilst aptuveni 180 ECTS, bet četru gadu programmai — aptuveni 240 ECTS. Studenti apgūst pamatkursus, specializētās disciplīnas, obligātos seminārus un bieži izstrādā noslēguma darbu vai prakses projektu.
Veidi un apzīmējumi
Bakalaura grādi tiek apzīmēti pēc apgūtās jomas. No sākotnējā teksta:
- Mākslas fakultātē students iegūst mākslas bakalaara grādu (parasti saīsināts kā BA).
- Ja programmas saturs ir dabaszinātnēs — tā var būt BSc jeb dabaszinātņu bakalaurs.
- Medicīnas grādi tiek apzīmēti dažādi — piemēram, Londonas Universitāte piešķir MB, ChB (medicīnas un ķirurģijas bakalaura grāds) kā pamata grādu; Edinburgas Universitāte piešķir MD kā pamata kvalifikāciju.
Arī citas tradicionālas fakultātes ir inženierzinātnes, matemātika, humanitārās zinātnes u. c., un to grādi tiek apzīmēti atbilstoši (piem., BEng inženierzinātņu bakalaurs). Goda grādi (honours) britu tradīcijā bieži tiek klasificēti pēc sasniegtajiem vērtējumiem (First Class, Upper Second, Lower Second, Third).
Citas kvalifikācijas un profesionālās programmas
Daudzās valstīs pēc vidējās izglītības beigšanas ir pieejamas arī citas kvalifikācijas, kas nav pilntiesni bakalaura grādi. Daļa no tām ir zemākas par grādu un parasti orientētas uz praktiskām iemaņām — piemēram, diplomi, sertifikāti, asociētie grādi vai profesionālās kvalifikācijas. Tekstā iekļautā piezīme par to, ka "Daudzās valstīs pēc skolas apmeklēšanas beigām ir citas kvalifikācijas" — ir svarīga, jo mācību sistēmas starp valstīm var krasi atšķirties.
Ir arī speciālas programmas, piemēram, "sandwich" kursi ar praksēm darba vidē, kombinētās vai dubultās specializācijas, kā arī integrētie maģistra kursi, kuros bakalaura un maģistra līmenis tiek apvienots (piem., 4–5 gadu programmas dažās EMS vai inženierzinātņu jomās).
Kādas ir bakalaura studiju prasības un rezultāti
- Ieejas prasības: parasti vidējās izglītības diploms, valodas prasmes (piem., angļu valodas testi), dažreiz iepriekšējas specifiskas zināšanas vai portfolio mākslas programmām.
- Mācību saturs: lekcijas, semināri, laboratorijas darbi, grupu projekti, prakses, pētnieciskie darbi un noslēguma darbs.
- Izvēles ceļi pēc bakalaura: profesionāla darbība, papildu kvalifikācijas, maģistra grāds un beidzot doktora grāds — kā norādīts arī sākotnējā tekstā, šie divi soļi parasti turpina akadēmiskās karjeras kāpiens.
Starptautiskā atzīšana un nodarbinātība
Bakalaura grāds parasti nodrošina pamatkompetences un zināšanas, kas atvieglo iekļaušanos darba tirgū, tomēr profesionālajām nodaļām (piem., medicīnā, tiesībās, inženierzinātnēs) bieži nepieciešama papildu licencēšana vai sertifikācija. Starptautiskā atzīšana var prasīt ekvivalences novērtējumu vai papildu pārbaudes atkarībā no valsts un profesijas.
Dažas praktiskas piezīmes
- Studijas var būt pilna laika, nepilna laika vai attālinātas (online).
- Studiju izmaksas, stipendijas un finansiālais atbalsts atšķiras pēc valsts un iestādes.
- Ja plānojat studēt ārzemēs, pirms tam pārbaudiet uzņemšanas prasības, akreditāciju un to, kā grāds tiks atzīts jūsu mērķa valstī.
Noslēgumā — bakalaura grāds ir universāls pirmais akadēmiskais līmenis ar dažādām formām un ilgumiem, atkarībā no valsts un programmas. Tas var būt gan teorētiski orientēts, gan praktisks, un bieži kalpo kā pamats gan profesionālai karjerai, gan turpmākām akadēmiskajām studijām.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir bakalaura grāds?
A: Bakalaura grāds ir apliecība, ko universitātes studentam izsniedz pēc sekmīgi nokārtota kursa noslēguma eksāmena.
Q: Cik ilgā laikā Anglijā un Velsā tiek iegūts bakalaura grāds?
A: Anglijā un Velsā bakalaura grāds tiek iegūts trīs gadu laikā.
J: Vai pēc skolas beigšanas ir pieejamas citas kvalifikācijas?
A: Jā, daudzās valstīs pēc skolas beigšanas ir pieejamas arī citas kvalifikācijas. Lielākā daļa no tām ir zemākas par grādu un balstās uz praktiskām iemaņām, bet informācija par tām atšķiras atkarībā no valsts.
J: Vai ir atšķirība starp vispārējiem grādiem un goda grādiem vai īpašiem grādiem?
A: Jā, britu tradīcijās pastāv atšķirība starp vispārējiem grādiem un goda grādiem vai īpašajiem grādiem. Piemēram, Skotijā vispārējais grāds tiek iegūts trīs gadu laikā, bet goda grāds - četru gadu laikā.
J: Ko nozīmē apzīmējumi BSc, BA, MB un ChB?
A: BSc nozīmē dabaszinātņu bakalaura grādu, BA - mākslas bakalaura grādu, MB - medicīnas bakalaura grādu un ChB - medicīnas un ķirurģijas bakalaura grādu.
J: Vai ir iespējami augstāki grādi par bakalaura grādu?
A: Jā, ir iespējami augstāki grādi par bakalaura grādu. Noteikumi atšķiras, bet bieži nākamie divi pakāpieni parasti ir maģistra grāds un doktora grāds.
J: Kuras universitātes piešķir MB/ChB kā pamata medicīnisko kvalifikāciju?
A: Londonas Universitāte piešķir MB/ChB (medicīnas un ķirurģijas bakalaura grādu) kā pamata medicīnisko kvalifikāciju, savukārt Edinburgas Universitāte piešķir MD kā pamata medicīnisko kvalifikāciju.
Meklēt