Kanclers ir universitātes vai koledžas vadītājs. Šo amatu galvenokārt izmanto Britu Sadraudzības valstīs. Citās valstīs, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, viņu biežāk dēvē par universitātes prezidentu.

Kanclers bieži vien ir tikai ceremoniāla figūra. Tas nozīmē, ka viņš vai viņa nepieņem daudzus lēmumus universitātes iekšienē. Viņš/viņa ir tikai persona, kas ir izvēlēta pārstāvēt universitāti oficiālos pasākumos un attiecībās ar citām organizācijām. Šādā gadījumā kanclers var pat nedzīvot tuvu universitātei un nepiedalīties tās sanāksmēs. Piemēram, Kembridžas universitātē kanclers ir cilvēks, kurš savā dzīvē ir paveicis kaut ko nozīmīgu un ir kaut kādā veidā saistīts ar universitāti. Edinburgas hercogs princis Filips bija Kembridžas kanclers 36 gadus.

Kanclera loma un pienākumi

Kanclera funkcijas var būt ļoti atšķirīgas atkarībā no valsts un konkrētās universitātes. Visbiežāk sastopamie pienākumi ir:

  • Oficiālā reprezentācija — pārstāv universitāti izlaidumos, valsts ceremonijās, starptautiskās vizītēs un attiecībās ar valdību vai uzņēmumiem.
  • Goda un ceremoniju vadīšana — piešķir grādus, piedalās izlaidumos un citos svinīgos pasākumos.
  • Stratēģiskā atbalsta sniegšana — bieži piedalās universitātes stratēģiju veidošanā un palīdz piesaistīt ziedojumus un partnerus.
  • Uzraudzība — dažās universitātēs kanclers ir daļa no augstākās valdes vai padomes, kas uzrauga rektora vai vicekanclera darbu.

Atšķirības starp ceremonālo un izpildvaras kancleri

  • Ceremoniālais kanclers — galvenokārt simboliska figūra; uzsvars uz publisko pārstāvību un goda pienākumiem. Parasti ikdienas vadību veic rektors vai vice‑kanclers.
  • Izpildvaras kanclers — faktiska universitātes vadība: budžeta pārvaldība, darbinieku un akadēmisko procesu vadība. Šo lomu dažviet sauc par "prezidentu", "rektor" vai "galveno izpilddirektoru".

Kā atšķiras amats pa valstīm

  • Lielbritānija un Sadraudzība — parasti kanclers ir ceremonāls, bet universitātes ikdienas vadību veic vice‑chancellor (bieži latviski — rektors vai vicekanclers).
  • ASV — terminoloģija svārstās: daļai universitāšu vadītājs ir presidents, citviet — chancellor, īpaši ja runa par universitāšu sistēmu (piem., valsts sistēmas vadītājs).
  • Vācija, Austrija, Šveice — vārds Kanzler (kanclers) bieži apzīmē administratīvo vadītāju, kamēr akadēmisko vadību veic rektors vai prezidents.
  • Indija, Pakistāna u. c. — kanclers bieži ir ceremonāla figūra (piem., štata gubernators vai ievērojama persona), bet rektors/vvicekanclers vada universitāti ikdienā.

Kā kanclers tiek iecelts

Iecelšanas kārtība var atšķirties:

  • ievēlēšana universitātes padomē vai sēdē;
  • iecelšana ar valsts augstākās amatpersonas lēmumu (piem., gubernatora vai monarha akts);
  • parasti izvēlas ievērojamu sabiedrības, zinātnes vai kultūras pārstāvi — piemiņas, atpazīstamības un ziedojumu piesaistes nolūkā.

Vēsturiska piezīme un izcelsme

Vārds kanclers nāk no latīņu cancellarius — sākotnēji tas nozīmēja ierēdni vai sargu tiesu ieejai. Laika gaitā amats attīstījās, un mūsdienās tā nozīme universitātēs var būt gan simboliska, gan administratīva.

Piemēri

  • Daudzās Lielbritānijas un Rietumu universitātēs kancleri ir labi zināmi sabiedrības vai valsts pārstāvji — mākslinieki, politiķi, uzņēmēji vai karaliskās ģimenes locekļi.
  • Kembridžas universitāte ir klasisks piemērs, kur kanclers ir ceremoniāla figūra, ko nereti ieņem ievērojama personība. Kā minēts, Edinburgas hercogs princis Filips bija Kembridžas kanclers daudzus gadus.

Kopsavilkums

Kanclers var būt gan ceremonāla, gan reāla universitātes vadītāja loma. Precīza funkcija, pienākumi un iecelšanas kārtība atkarīga no valsts un konkrētās izglītības iestādes tradīcijām. Ja svarīgi ir ikdienas darbības vadīt, parasti šo funkciju pilda rektors vai vice‑chancellor; ja svarīga ir reprezentācija un prestižs, to bieži uzņemas kanclers.