Fidels Alehandro Kastro Rūzs ( audio) (1926. gada 13. augusts - 2016. gada 25. novembris) bija Kubas revolucionārs un politiķis. Viņš bija Kubas premjerministrs no 1959. līdz 1976. gadam un prezidents no 1976. līdz 2008. gadam. Viņš uz laiku nodeva varu savam brālim Raulam Kastro, kamēr 2006. gada vasarā atveseļojās pēc operācijas. 2008. gada 19. februārī viņš paziņoja, ka vairs neatgriezīsies pie varas. Viņš bija pie varas 49 gadus.

Agrīnās dzīves un politiskā veidošanās

Fidels Kastro dzimis zemnieku ģimenē Austrumkubā. Studējis tiesību zinātni Havanā, viņa agrīnās politiskās aktivitātes vērās pret korumpēto un autoritāro prezidentūru un ASV ietekmi Kubā. 1953. gada 26. jūlijā viņš vadīja uzbrukumu Monkadas kareivju pulkam, kas gan bija neveiksmīgs, bet kļuva par simbolisku punkta sākumu viņa revolūcijai.

Revolūcija un varas sagrābšana

Pēc aresta un izdošanas no cietuma Kastro bēga uz Meksiku, kur sadarbojās ar Ernesto "Če" Geveru un citiem trimdiniekiem, izveidojot 26. jūlija kustību. 1956. gadā viņi izkāpa pie Kubas krastiem un vadīja geriljas karu pret diktatoru Fulgencio Batista. 1959. gada sākumā Batista režīms sabruka un Kastro grupas ienāca Havanā, pēc tam Kastro kļuva par faktisko Kubas varas vadītāju.

Pārvalde, reformas un ekonomika

Kastro valdība īstenoja plašas reformas, tostarp zemes reformas un rūpniecības nacionalizāciju. Tika nodrošinātas valsts programmas veselības aprūpē un izglītībā, izsludināta vispārēja bezmaksas izglītība un īstenota liela lasītprasmes kampaņa. Tajā pašā laikā valsts kontrolēja plašu ekonomikas daļu, un 1970. gados Kuba nostiprināja saites ar Padomju Savienību, kas deva ekonomisku un militāru atbalstu.

Starptautiskās attiecības un konflikti

Fidela Kastro valdīšana izraisīja saspīlējumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm. 1961. gada Lidojums uz Zivju līci (Bay of Pigs) — ASV atbalstīta kubiešu antirevolucionāru invāzija — neizdevās, kas nostiprināja Kastro pozīcijas. 1962. gadā Kubas raķešu krīze bija viens no aukstā kara bīstamākajiem brīžiem, kad PSRS izvietoja ballistiskās raķetes Kubā. Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā Kuba piedzīvoja smagu ekonomisko krīzi — tā dēvēto "Īsto periodu". Vēlāk, 2014.–2016. gados, sāka mazināties spriedze ar ASV, kad tika atjaunotas diplomātiskās attiecības un vēstniecības abās valstīs (procesi, kas notika neilgi pirms Kastro nāves).

Kritika, cilvēktiesību jautājumi un iekšpolitika

Kastro režīmu piesauc par autoritāru. Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas un politiskie emigranti kritizēja kubiešu valdību par vārda brīvības ierobežošanu, politisko oponentu arestiem, cenzūru un ierobežotu daudzpartiju sistēmas trūkumu. Režīms savukārt uzsvēra sociālās tiesības — veselības aprūpi, izglītību un mājokļa nodrošinājumu — kā savas politikas galveno laimests.

Atkāpšanās, nāve un mantojums

2006. gada jūlijā, pēc operācijas un ilgstošas atveseļošanās, Fidels Kastro uz laiku nodoza vadību savam brālim Raulam Kastro, kurš 2008. gadā oficiāli kļuva par prezidentu pēc Fidela atteikuma atgriezties amatā. Fidels Kastro oficiāli atkāpās 2008. gada 19. februārī. Viņš nomira 2016. gada 25. novembrī Havanā; pēc kremācijas viņa pelni tika apglabāti Santjago de Kubas (Santiago de Cuba) kapos 2016. gada decembrī.

Vērtējums un ietekme

Fidels Kastro paliek polarizējoša figūra pasaules vēsturē. Viņu daudzi uzskata par revolucionāru un antiimperiālisma simbolu, kas cīnījās par sociālajām reformām savā valstī. Citi kritizē viņu par autoritārisma nostiprināšanu, ekonomisko stagnāciju un cilvēktiesību pārkāpumiem. Kastro laika garumā Kuba kļuva par simbolu aukstajā karā un trešās pasaules pretestībai Rietumu hegemonijai. Viņa politiskā un ideoloģiskā ietekme joprojām ietekmē Kubas politiku un reģiona attīstību.