Kubas raķešu krīze

Pamatinformācija

Amerikāņi baidījās, ka Padomju Savienība paplašinās komunismu jeb sociālismu. ASV un PSRS bija galvenās puses Aukstajā karā, kas sākās 1945. gadā. ASV nevēlējās, lai kāda Karību jūras reģiona valsts būtu atklāta sabiedrotā PSRS. Tas padarītu bezjēdzīgu arī Monro doktrīnu, kas neļāva Eiropas lielvalstīm iesaistīties Dienvidamerikā.

ASV bija publiski apkaunojusi neveiksmīgā Cūku līča invāzija 1961. gada aprīlī, ko prezidenta Džona F. Kenedija vadībā bija uzsākuši CIP apmācīti Kubas trimdinieku spēki. Pēc tam bijušais prezidents Dvaits D. Eizenhauers (Dwight D. Eisenhower) Kenedijam teica, ka "Cūku līča neveiksme iedrošinās Padomju Savienību darīt kaut ko tādu, ko tā citādi nedarītu".

Puslīdz neveiksmīgais iebrukums Cūku līcī radīja Padomju Savienības premjerministram Ņikitam Hruščovam un viņa padomdevējiem iespaidu, ka Kenedijs bija neizlēmīgs un, kā rakstīja viens padomju padomnieks, "pārāk jauns, intelektuāls, slikti sagatavots lēmumu pieņemšanai krīzes situācijās... pārāk inteliģents un pārāk vājš".

1961. gada beigās Kenedijs uzsāka vairākas slepenas operācijas pret Kastro valdību. Tās tika nodēvētas par operāciju "Mongoose", bet bija neveiksmīgas. 1962. gada februārī ASV uzsāka ekonomisko embargo pret Kubu.

1961. gada septembrī Kubas valdība uzskatīja, ka ASV iebruks, jo ASV Kongress pieņēma rezolūciju, kas paredzēja atļaut militāru spēku, ja tiktu apdraudētas ASV intereses Kubā. ASV arī paziņoja par militārajām mācībām Karību jūras reģionā, kas notiks nākamajā mēnesī.

Prezidenta Kenedija tikšanās ar izlūkošanas pilotiem un ģenerāli Kērtisu Lemeju

Krīze

Kastro un Padomju Savienības premjerministrs Ņikita Hruščovs vienojās izvietot Kubā slepenas stratēģiskās kodolraķetes ASV iebrukuma gadījumā. Tāpat kā Kastro, arī Hruščovs uzskatīja, ka ASV drīz iebruks Kubā. Ja Kuba pārstātu būt komunistiska valsts, tas kaitētu Hruščova reputācijai visā pasaulē, jo īpaši Latīņamerikā. Viņš teica, ka vēlas amerikāņiem stāties pretī "ne tikai ar vārdiem.... loģiskā atbilde bija raķetes".

Vislielākā spriedze bija vērojama no 1962. gada 8. oktobra. 14. oktobrī ASV izlūkdienesti pamanīja Kubā būvēto raķešu bāzi. Krīze beidzās divas nedēļas vēlāk, 1962. gada 28. oktobrī, kad ASV prezidents Džons F. Kenedijs un ANO ģenerālsekretārs U Tants panāca vienošanos ar PSRS par raķešu iznīcināšanu Kubā, ja ASV piekritīs izvairīties no iebrukuma Kubā. Hruščovs vēlējās, lai tiktu likvidētas Jupiter un Thor raķetes Turcijā. ASV tās likvidēja, bet piespieda Hruščovu to paturēt slepenībā.

Cēloņi

Fidels Kastro

Kubā Fidels Kastro 1959. gada 1. janvārī pārņēma varu no ģenerāļa Batistas. No 1952. līdz 1959. gadam Batista bija Kubas militārais diktators, ļoti labēji noskaņots, saistīts ar mafiju un guvis Eizenhauera administrācijas atbalstu. Amerikas Savienotās Valstis bija ieinteresētas Kubā, jo tām tur bija daudz uzņēmumu, lai gan valstī valdīja diktatūra. Valstis bija arī militāras draudzenes. Par to liecināja ASV bāze Gvantanamo līcī.

Kad Kastro nāca pie varas Kubā, viņš nacionalizēja amerikāņu uzņēmumus Kubā, tas nozīmē, ka viņš atņēma šo uzņēmumu privāto īpašumu un padarīja to par Kubas īpašumu, lai to izmantotu pēc Kastro ieskatiem. Amerikas Savienotās Valstis nolēma pārtraukt ekonomiskās attiecības ar Kubu (tas nozīmē, ka tās pārtrauca pirkt preces no Kubas). Tās pārtrauca Amerikas ārējās palīdzības sniegšanu Kubai un pārtrauca pirkt Kubas cukuru (kas bija Kubas galvenais eksporta produkts). Tā bija katastrofa Kastro, jo Amerika pirka visvairāk Kubas cukura. Tomēr Krievija glāba Kubas ekonomiku, pērkot Kubas cukuru par augstām cenām.

Ņikita Hruščovs

Kastro vērsās pie PSRS - lielvalsts. Viņš parakstīja līgumu ar toreizējo Krievijas prezidentu Ņikitu Hruščovu. Līgumā bija noteikts, ka PSRS iepirks 1 miljonu tonnu Kubas cukura gadā apmaiņā pret Kastro komunistu atbalstu; 1961. gada 2. decembrī viņš pasludināja sevi par marksistu-ļeņinistu.

Iemesli, kāpēc Hruščovs vēlējās palīdzēt Kubai, bija šādi:

• Viņš vēlējās izveidot komunistisku valsti ASV tuvumā;
• Viņš vēlējās pārbaudīt jauno ASV prezidentu Džonu Kenediju;
• Viņš vēlējās iegūt iespēju izvest amerikāņu raķešu bāzes no Turcijas, kas atradās tuvu Krievijai.

Cūku līcis

Kastro vēlējās justies drošībā no ASV. Viņš zināja, ka gadījumā, ja no Amerikas Savienotajām Valstīm tiktu veikts otrs uzbrukums, Kuba varētu zaudēt un viņš tiktu atstādināts no varas. Kastro lūdza Hruščovu, lai Kubā tiktu uzbūvētas raķešu bāzes, lai viņš varētu aizsargāties pret jebkādiem ASV draudiem. PSRS tam piekrita un sāka būvēt raķešu bāzes Kubā. Šīs raķetes varēja trāpīt jebkurā lielākajā ASV pilsētā.

Kad Kenedijs 16. oktobrī uzzināja par raķešu izvietošanas vietām, nosūtot ASV Jūras spēku spiegu lidmašīnu U-2, lai nofotografētu Kubu, viņš ieraudzīja raķešu izvietošanas vietas un nodomāja ļaunāko - ka Kuba gatavojas uzbrukt ASV.

Fidels Kastro

Kenedija iespējas

ASV bija dusmīgas, kad uzzināja par raķešu atrašanās vietām. Kenedija padomnieki nedomāja, ka raķetes ir gatavas, kad viņi pirmo reizi ieraudzīja attēlus, bet domāja, ka tās būs gatavas mazāk nekā divu nedēļu laikā (no tā radās filmas un grāmatas nosaukums - 13 dienas).

Kenedijam bija jārīkojas ātri. Sākumā viņš nezināja, ko varētu darīt. Iespējas nebija skaidras, tāpēc viņš izveidoja EXCOMM (Nacionālās drošības padomes izpildkomiteju), lai dotu viņam dažas iespējas:

Iespējas	Plusi	Mīnusi
Nedariet neko	Izvairās no tūlītēja kara	Kenedijs izskatītos vājš PSRS un pārējās pasaules acīs. Atstāj aktīvas kodolraķetes ļoti tuvu ASV.
Uzbrukums	Iznīcinātu lielāko daļu raķešu atrašanās vietu.	Zustu daudz karavīru, un Kuba varētu raidīt kodolraķetes uz ASV, nogalinot miljoniem cilvēku un tādējādi izraisot karu starp ASV un PSRS.
Diplomātiskais spiediens	Izvairītos no kara un varētu pārliecināt PSRS izņemt raķetes.	PSRS, visticamāk, nepadosies un varētu beigties ar to, ka tā izskatīsies spēcīgāka par ASV un tās sabiedrotajiem.
Blokāde	Bojāgājušo nav. Tas apgrūtinātu PSRS militārā aprīkojuma (piemēram, raķešu) un citu preču sūtīšanu.	Raķešu bāzes, kas jau atradās Kubā, joprojām tur atradīsies. Blokāde arī ir kara akts, un tā varētu sākt īstu karu pret PSRS.

20. oktobrī Kenedijs izvēlējās bloķēt Kubu, lai apturētu visus kuģus, kas turp dodas, nevis ieklausīties savos padomdevējos, kuri vēlējās uzbrukt.

Hruščova iespējas

Pirmie PSRS kuģi blokādē ieradās 25. oktobrī, un ASV jūras kara flote neļāva tiem sasniegt Kubu.

Ņikita Hruščovs 26. oktobrī nosūtīja vēstuli Kenedijam. Kenedija padomnieki sacīja, ka vēstule izskatās tā, it kā to būtu rakstījis pats Hruščovs, nevis viņa oficiālie rakstnieki, kas parasti to rakstītu. Viņi arī teica, ka šķiet, ka to rakstījis cilvēks, kurš bijis stresā. Savā rakstā "Četrdesmit gadi pēc 13 dienām" Roberts Maknamara (Robert McNamara) citēja daļu no Hruščova vēstules:

“	Miers ir vajadzīgs visiem - gan kapitālistiem, ja viņi nav zaudējuši saprātu, gan vēl jo vairāk komunistiem. Karš ir mūsu ienaidnieks un nelaime visiem cilvēkiem. Ja tiešām sāksies karš, tad mūsu spēkos nebūs to apturēt, jo tāda ir kara loģika. Es esmu piedalījies divos karos un zinu, ka karš beidzas tikai tad, kad tas ir izskrējis cauri pilsētām un ciemiem, visur sējot nāvi un postu. Es gribētu, lai jūs piekristu, ka nedrīkst pakļauties spiedienam; ir nepieciešams to kontrolēt. Ja cilvēki neizrāda gudrību, tad galu galā viņi nonāks līdz sadursmei, līdzīgi akliem krtiem, un tad sāksies savstarpēja iznīcināšana. Ja jūs neesat zaudējis paškontroli, tad, priekšsēdētāja kungs, mums un jums tagad nevajadzētu vilkt virves  galu, kurā esat sasējis kara mezglu, jo jo vairāk mēs abi vilksimies, jo ciešāk mezgls būs sasiets. Un var pienākt brīdis, kad šis mezgls būs sasiets tik cieši, ka pat tam, kas to sasējis, nebūs spēka to atšķetināt. Un tad būs nepieciešams šo mezglu pārgriezt. Un ko tas nozīmēs, man jums nav jāskaidro, jo jūs paši lieliski saprotat, kādi briesmīgi spēki piemīt mūsu valstīm. Ne tikai atslābināsim spēkus, kas velk virves galu, bet arī izmantosim līdzekļus, lai mezglu atšķetinātu. Mēs esam tam gatavi.	”
-Nikita Hruščovs

Hruščovs apgalvoja, ka likvidēs raķešu bāzes, ja prezidents Kenedijs apsolīs neinvazēt Kubu. Iebrukums Kubā liktu Hruščovam izskatīties slikti un varētu izraisīt arī kodolkaru. Kenedijs vēlējās šādu reakciju.

Jau nākamajā dienā no Krievijas Kenedijam tika nosūtīta otra vēstule. Šī vēstule izskatījās oficiālāka nekā pirmā. Tajā arī bija teikts, ka ASV jāizved savas kodolraķetes no Turcijas, ja tās vēlas, lai Krievija izvestu savas raķetes no Kubas. Tā būtu bijusi godīga apmaiņa, jo ASV raķetes Turcijā atradās pietiekami tuvu Krievijai, lai tās varētu sasniegt lielāko daļu svarīgu pilsētu, bet Kuba atradās pietiekami tuvu ASV, lai Krievijas raķetes varētu sasniegt lielāko daļu svarīgu ASV pilsētu. Kenedija problēma bija tā, ka viņš nevarēja publiski piekrist ASV raķešu izvešanai no Turcijas, jo tad Turcija nebūtu aizsargāta un nebūtu apmierināta.

Vēl viena problēma bija tā, ka Kenedijs un viņa padomnieki nezināja, vai Hruščovs joprojām ir pie varas. Viņi domāja, ka kāds no Krievijas valdības varētu būt gāzis Hruščovu. Viņi tā domāja tāpēc, ka otrā vēstule ļoti atšķīrās no pirmās. Kenedijs nolēma nosūtīt Hruščovam slepenu ziņu, kurā teikts, ka raķetes no Turcijas tiks izvestas pēc dažiem mēnešiem, ja vien viņi par to nestāstīs sabiedrībai. Pēc tam Kenedijs nosūtīja oficiālu vēstuli Hruščovam, kurā piekrita pirmās vēstules nosacījumiem un neminēja otro vēstuli.

Hruščovs piekrita slepenajam ziņojumam.

1. novembrī raķešu novietnes tika demontētas, un problēmas bija beigušās.

Hruščova krīzes mērķiem bija dažādi rezultāti:

1. Komunistiskā valsts bija tuvāk ASV. Kuba izkļuva no krīzes, joprojām paliekot komunistiska valsts.
2. Kenedijs tika iestumts krīzes laikā. Galu galā viņa vēlme panākt mieru bija svarīga, lai izbeigtu krīzi.
3. Raķešu bāzes Turcijā tika likvidētas, taču ne tā, kā to vēlējās Hruščovs.

Amerikas Savienotās Valstis uzskatīja Kenediju par varoni, kurš cīnījās pret komunismu un uzvarēja.