Gvantanamo līcis ir līcis Kubas salas dienvidos. Daļu no tās kontrolē Amerikas SavienotāsValstis. Tā teritorija nonāca ASV kontrolē 1903. gadā saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu un Kubas līgumu. Pašreizējā Kubas valdība neuzskata šo līgumu par likumīgu un apgalvo, ka tas pārkāpj starptautiskās tiesības, tostarp 1969. gada Vīnes Konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām).

Bāzes vēsture un funkcijas

Ielejas dienvidu daļu ieskauj Amerikas Savienoto Valstu jūras kara flotes stacija. Šo staciju parasti sauc arī par GTMO vai neformāli — "Gitmo". Tradicionāli bāzes uzdevumos ietilpa militārā klātbūtne reģionā, jūras patrulēšana, palīdzība jūras nelaimju gadījumos un darbības, kas vērstas pret terorismu un narkotiku noziegumiem. Vēl bāze ir bijusi arī pārbāzes punkts, no kura ASV var organizēt humānās palīdzības un reaģēt uz krīzēm Karību reģionā.

Gvantanamo kā cietums — 2002. g. un pēc tam

Pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem ASV 2002. gadā Gvantanamo bāzē tika izveidots aizturēto nometnes komplekss, kurā tika nogādāti ierosinātie terorisma saistībās aizdomās turamie. Tagad bāzi izmanto arī kā vietu, kur tiek turēti Afganistānā un Irākā sagūstītie un nogādātie aizdomās turamie. Daži gūstekņi nonāca Gvantanamo pēc pārveduma no citām valstīm, piemēram, Lielbritānijas un Francijas.

Kopš 2002. gada Gvantanamo turēto personu skaits kopumā ir sasniedzis vairākus simtus; pīķa periodā tur vienlaikus atradās vairāki simti cilvēku. Pēdējos gados daudzi ieslodzītie tika atbrīvoti vai pārvietoti uz citām valstīm, taču joprojām pastāv daži desmiti cilvēku, kuri joprojām atrodas Gvantanamo vai kuru lietas joprojām ir nepabeigtas.

Tiesiskie jautājumi un starptautiskie spriedumi

Kritika pret Gvantanamo lielā mērā saistīta ar tiesību ierobežojumiem un procesuālo aizsardzību. Daži cilvēki apgalvo, ka šiem cilvēkiem netiek nodrošinātas tiesības, kas viņiem kā karagūstekņiem pienākas saskaņā ar Ženēvas konvencijām, kā arī ka viņiem neattiecas daļa ASV civilo tiesību. Vairāki ASV Augstākās tiesas spriedumi (piem., Rasul v. Bush, Hamdan v. Rumsfeld, Boumediene v. Bush) atzina, ka daļai aizturēto ir tiesības vērsties ASV tiesās ar sūdzību par nebrīva arestu un ka dažas procedūras, kuras izmanto ASV, neatbilst gan ASV tiesībām, gan starptautiskajiem standartiem.

Cilvēktiesību sūdzības un spīdzināšanas apgalvojumi

Cilvēktiesību organizācijas un daļa starptautiskās sabiedrības ir kritizējušas Gvantanamo par ilgstošu un daļēji nekontrolētu aizturēšanu bez formāliem apsūdzējumiem vai taisnīgas tiesas procesa. Saskaņā ar dažu pazīstamu organizāciju ziņojumiem daži gūstekņi ir piedzīvojuši spīdzināšanas, piespiedu izolāciju un citus nopietnus pārkāpumus; pret citiem, iespējams, ir slikti izturējušies ASV izlūkdienestu vai drošības iestāžu izmeklēšanas laikā. Vēl bija ziņojumi par to, ka daļa eiropieši, kuri tika aizvesti ar CIP tā sauktajiem "spīdzināšanas lidojumiem" (extraordinary rendition), piedzīvojuši pazeminātas cilvēktiesības un pēc atbrīvošanas stāstījuši par pārestībām.

Arī prakses, piemēram, bada streiki un spēka barošana apcietinātajiem, ir izpelnījušās plašu kritiku no starptautiskām medicīnas un cilvēktiesību organizācijām.

Militārās tiesas, apsūdzības un procesu attīstība

ASV valdība Gvantanamo ir rīkojusi īpašas militārās tribunālus (military commissions) lietu izskatīšanai pret dažiem aizturētajiem. Šīs tribunālu procedūras un to atbilstība starptautiskajiem standartiem ir bijis tiesisks un politisks strīdu objekts. Kongress, pretrunīgas tiesas prakses un vairāku prezidentu lēmumi ietekmēja, cik daudz cilvēku tiek tiesāti, kurš var tikt nogādāts mājās vai trešajās valstīs, kā arī centienus Gvantanamo slēgt.

Politiskā un starptautiskā reakcija

Gvantanamo jautājums ir viens no starptautiski visvairāk apspriestajiem ASV iekšpolitikas jautājumiem pēckara periodā. Daudzas valstis, ANO eksperti un cilvēktiesību organizācijas (piem., Amnesty International, Human Rights Watch) ir aicinājušas slēgt cietumu, nodrošināt taisnīgus procesus vai pārvietot ieslodzītos uz jurisdikciju, kur tie saņem pilnu tiesisko aizsardzību. No otras puses, ASV valdība ir uzsvērusi nacionālās drošības apsvērumus un apgalvojusi, ka daļa aizturēto ir pārbaudāmi draudi, kurus nepieciešams izolēt un iztaujāt.

Mēģinājumi slēgt un pašreizējā situācija

Dažādi ASV prezidenti izteikuši vēlmi samazināt vai slēgt Gvantanamo cietumu, taču politiskie un tiesiskie šķēršļi, kā arī jautājumi par to, kur nogādāt konkrētus aizturētos, padarījuši šo procesu sarežģītu. Pēdējos gados daudzi ieslodzītie ir pārvesti vai atbrīvoti, bet joprojām pastāv daži desmiti gadījumu, kuri gaida atrisinājumu, tiesu vai pārvietošanu.

Kopsavilkums

Gvantanamo līcis un tur izvietotā ASV militārā stacija ir gan stratēģisks militārs objekts, gan starptautiski strīdīgs apsardzes un cietuma komplekss. Tas raisa būtiskas diskusijas par drošību, tiesībām un starptautisko tiesiskumu, un jautājums par tā nākotni joprojām ir politiski un juridiski aktuāls.