Pašnāvība: definīcija, cēloņi, riska faktori un palīdzība

Pašnāvību riska faktori ir dažādi. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka riska faktori nav tas pats, kas cēloņi. Riska faktori neizraisa pašnāvību vai pašnāvības domas. Tie tikai palielina iespējamību, ka daži cilvēki ar šiem riska faktoriem var kļūt pašnāvnieciski noskaņoti. Ja cilvēkam ir riska faktors, tas nenozīmē, ka viņš kļūs pašnāvnieks.

Garīgie traucējumi

Lielākajai daļai cilvēku, kuri mirst pašnāvībā, ir garīga rakstura traucējumi. Dažādos pētījumos konstatēts atšķirīgs rādītājs - 85-95 %. ^[] Depresijas traucējumi veido aptuveni 80 % no šiem rādītājiem, šizofrēnija - 10 %, demence un delīrijs - aptuveni 5 %. ^[]

25 % cilvēku, kuriem ir garīga rakstura traucējumi, ir arī alkohola atkarības problēmas. Cilvēkiem, kuri ļaunprātīgi lieto alkoholu, ir par 50 % lielāks pašnāvības risks nekā tiem, kuri alkoholu nelieto.

Lai gan pašsakropļošanās netiek uzskatīta par pašnāvības mēģinājumu, tomēr pašsakropļošanās gadījumā ir lielāka iespējamība, ka cilvēks mirs no pašnāvības.

Emocijas

• Bezcerība: Bezcerība: sajūta, ka nav izredžu, ka situācija uzlabosies. Bezcerība ir ļoti izplatīta pašnāvnieku vidū.
• Uztvertais apgrūtinājums: Ja cilvēks jūtas kā apgrūtinājums citiem (piemēram, ja viņš rada problēmas citiem cilvēkiem). Pašnāvnieki bieži vien vienlaikus jūtas bezcerīgi.
• Vientulība: Vienatnes sajūta. Dažreiz cilvēki patiešām ir vientuļi; dažreiz viņi vienkārši jūtas vientuļi. Cilvēki biežāk jūtas pašnāvnieciski, ja:

• Viņiem nav cilvēku, kas viņus atbalstītu, piemēram, ģimenes un draugu.
• Viņi jūtas tā, it kā nepiederētu vai nepiemērotos citiem cilvēkiem.
• Viņi dzīvo vieni

Psihotropo vielu lietošana

Narkomānijas vielu lietošana ir otrs visbiežāk sastopamais pašnāvības un pašnāvības sajūtas iemesls. Tikai divas nopietnas garīgās slimības - depresija un bipolārie traucējumi - rada lielāku kaitējumu. Cilvēks ir pakļauts lielākam pašnāvības riskam neatkarīgi no tā, vai viņš ir lietojis narkotikas ilgu laiku vai pavisam neilgu laiku. Ja narkotiku lietotājs cieš arī no lielām skumjām vai bēdām, pašnāvība ir vēl izplatītāka.

Vairāk nekā pusi pašnāvību vismaz daļēji izraisa alkohola vai narkotiku lietošana. ^[] Aptuveni vienai ceturtdaļai no cilvēkiem, kuri mirst pašnāvības rezultātā, ir vielu lietošanas traucējumi (slimo ar narkomāniju vai alkoholismu). ^[] Pusaudžiem un jauniešiem šis rādītājs ir vēl lielāks.

Azartspēļu problēmas

Salīdzinot ar vispārējo populāciju, problemātiskajiem spēlmaņiem ir vairāk pašnāvības domu un pašnāvības mēģinājumu. (Problemātiskas azartspēles ir azartspēles, kas rada lielas problēmas cilvēka dzīvē.)

Ja cilvēks kļūst par azartspēļu spēlētāju agrīnā vecumā, viņam ir lielāks pašnāvības risks līdz mūža beigām. Ar azartspēlēm saistītos pašnāvības mēģinājumus parasti izdara gados vecāki cilvēki, kuriem ir problēmas ar azartspēlēm. Vielu lietošana un psihiski traucējumi^[] vēl vairāk palielina pašnāvības risku cilvēkiem ar azartspēļu problēmām.

Veselības stāvokļi

Pastāv saikne starp pašnāvnieciskumu un veselības stāvokļiem, tostarp hroniskām sāpēm, viegliem smadzeņu ievainojumiem (MBI) vai smadzeņu traumām (TBI). Cilvēkiem ar šīm slimībām bija augstāks pašnāvību skaits, ko neizraisīja depresija vai alkohola lietošana. Cilvēkiem ar vairāk nekā vienu veselības stāvokli bija vēl lielāks pašnāvības risks.

Problēmas ar miegu, piemēram, bezmiegs un miega apnoja, var būt depresijas un pašnāvības riska faktori. Dažiem cilvēkiem depresijas risku var palielināt nevis depresija, bet gan pati miega problēma.

Cilvēkiem, kuri ārstējas no garastāvokļa traucējumiem, jāveic ārsta pārbaude. Tajā jāiekļauj fiziskā izmeklēšana un asins analīzes. Tādējādi var pārliecināties, ka cilvēka garastāvokļa traucējumus nav izraisījusi kāda medicīniska problēma. Daudzi medicīniskie traucējumi var izraisīt garastāvokļa un domāšanas problēmas. Ārsta apmeklējums arī palīdzēs pārliecināties, vai ir droši izrakstīt zāles personas garastāvokļa traucējumu ārstēšanai.

Bioloģija

Dažus garīgos traucējumus, kas ir pašnāvības riska faktori, daļēji var izraisīt smadzeņu un ķermeņa problēmas.

• Serotonīns ir svarīgs smadzeņu neirotransmiters (ķīmiskais vēstnesis). Dažos pētījumos ir konstatēts, ka cilvēkiem, kuri mēģināja izdarīt pašnāvību, smadzenēs bija zems serotonīna līmenis. Cilvēkiem, kuri nomira, izdarot pašnāvību, serotonīna līmenis bija viszemākais. Zems serotonīna līmenis ir pašnāvības riska faktors pat tad, ja cilvēkam nekad nav bijusi depresija.
• Smadzeņu neirotrofiskais faktors (BDNF): Tas ir proteīns, kas palīdz nerviem augt. Problēmas ar BDNF darbību var palīdzēt izraisīt vairākus garastāvokļa traucējumus, kas saistīti ar pašnāvniecisku uzvedību, tostarp lielos depresīvos traucējumus. Pašnāvību upuru pētījumos ir konstatēts ļoti zems BDNF līmenis hipokampā un prefrontālajā garozā pat cilvēkiem, kuriem nebija garīgās slimības.

Pat ja riska faktori ir vienādi, dažiem cilvēkiem pašnāvības risks ir lielāks nekā citiem. Daļēji tas ir saistīts ar ģenētisko iedzimtību. Ģenētika nosaka aptuveni 30-50 % atšķirību pašnāvības riska starp dažādiem cilvēkiem. Piemēram, cilvēkam, kura vecāki ir miruši pašnāvībā, ir daudz lielāka iespēja mēģināt izdarīt pašnāvību. Pašnāvības risku var ietekmēt arī epiģenētika.

Reportāžas plašsaziņas līdzekļos

Tas, kā plašsaziņas līdzekļos tiek atspoguļotas ziņas par pašnāvībām, var negatīvi ietekmēt un veicināt pašnāvību atdarināšanas iespēju (to sauc par Vertera efektu). Šis risks ir lielāks pusaudžiem un jauniešiem.

Pretējs Vertera efektam ir Papageno efekts. Tas nozīmē, ka plašsaziņas līdzekļi var palīdzēt samazināt pašnāvību iespējamību, ja tie atspoguļo labus veidus, kā tikt galā ar stresu un grūtām dzīves situācijām.

Citi

Lielāka iespēja, ka cilvēks mirs pašnāvības dēļ, ir arī tad, ja:

• Viņiem ir priekšmets, ko viņi var izmantot, lai sevi nogalinātu.
• kāds no ģimenes locekļiem ir miris pašnāvības dēļ.
• Viņi ir guvuši galvas traumu
• Viņiem nav darba
• Viņi ir nabadzīgi vai bezpajumtnieki
• Viņiem nākas saskarties ar diskrimināciju
• Bērnībā viņi ir cietuši no fiziskas vai seksuālas vardarbības.
• Viņi pavadīja laiku audžuģimenēs
• Viņi ir stresa situācijā, piemēram, saistībā ar kādu uzdevumu skolā vai darbu.
• Viņi cieš no dzimumu disforijas.

Aizsargājošie faktori samazina iespējamību, ka cilvēks mirs pašnāvības dēļ. Tie palīdz pasargāt cilvēku no pašnāvības riska. Tie var arī palīdzēt pasargāt pašnāvnieku no pašnāvnieciskas domāšanas sekām.

Aizsardzības faktori var būt iekšēji, piemēram, personas personīgās stiprās puses un pārliecība. Piemēram:

• Prasmes, piemēram, kā tikt galā ar stresu un risināt problēmas.
• reliģiskie vai kultūras uzskati, kas nosaka, ka dzīvība ir svarīga.
• Iemesli dzīvot

Aizsargājošie faktori var būt arī ārēji, piemēram, cilvēka attiecības un dzīves situācija. Šie faktori var būt šādi:

• ciešas saiknes ar ģimeni un draugiem, kas atbalsta.
• nav iespējams iegūt priekšmetus, kas ir ļoti nāvējoši, ja tos izmanto pašnāvības mēģinājumam (piemēram, ieroci).
• kāds, kas palīdz personai saņemt nepieciešamo ārstēšanu un palīdzību.
• Iespēja viegli saņemt labu aprūpi un ārstēšanu saistībā ar garīgās, fiziskās un narkotisko vielu atkarības traucējumiem.

Aizsargājošie faktori ir tikpat svarīgi kā riska faktori. Tāpat kā riska faktorus var samazināt, var palielināt aizsargājošos faktorus.

Pašnāvību profilakses mērķis ir samazināt pašnāvību skaitu, izmantojot aizsardzības pasākumus. Dažas profilakses stratēģijas apgrūtina cilvēku piekļuvi visbiežāk pašnāvību izdarīšanai izmantotajām lietām. Tas ietver ieroču, indes un narkotiku atņemšanu.

Pētījumi liecina, ka laba depresijas, alkohola un narkotiku atkarības ārstēšana var samazināt pašnāvību skaitu. Tāpat arī turpmāka kontakta veidošana ar tiem, kuri ir mēģinājuši izdarīt pašnāvību.

Daudzās valstīs cilvēki, kuriem ir augsts risks savainoties, var ierasties slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā. Dažās valstīs vai pavalstīs ārsts, tiesnesis vai policists var piespiest personu doties uz slimnīcu, ja tā šķiet pašnāvnieciski noskaņota, pat ja persona pati nevēlas doties uz slimnīcu. ^[] Slimnīcā persona tiks rūpīgi novērota, lai pārliecinātos, ka tā sevi nesavaino. Ārsts vai garīgās veselības speciālists izlems, vai personai ir jādodas uz psihiatrisko slimnīcu.

"SOS pašnāvību pazīmes" ir pašnāvību profilakses programma, ko izmanto vidusskolās skolēniem vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Programma izglīto skolēnus par pašnāvību un pārbauda pašnāvības risku. Skolēni, kuri ir piedalījušies šajā programmā, veic mazāk pašnāvības mēģinājumu nekā skolēni, kuri nav piedalījušies šajā programmā.

Pašnāvību palīdzības tālruņi un krīzes intervences centri palīdz skolēniem, kuriem ir augsts risks. Tie palīdz cilvēkiem, kuriem ir domas par pašnāvību.

Pašnāvības riska novērtējumā tiek izvērtēts, cik liela ir iespēja, ka persona varētu mēģināt izdarīt pašnāvību. Labs novērtējums var palīdzēt novērst pašnāvību. Tas ir arī pirmais solis, lai izstrādātu ārstēšanas plānu. Lai gan pašnāvības riska novērtējums ir ļoti svarīgs, parasti tas netiek veikts. Daudzi garīgās veselības aprūpes darbinieki ir maz apmācīti vai nemaz nav apmācīti, kā veikt pašnāvības riska novērtējumu.

Pašnāvību skaits pasaulē pēdējo 45 gadu laikā ir palielinājies par 60 %, galvenokārt jaunattīstības valstīs. No 2006. gada:

• Pašnāvība bija desmitais galvenais nāves cēlonis pasaulē
• Katru gadu no pašnāvības mirst aptuveni miljons cilvēku (tas nozīmē, ka 16 no katriem 100 000 pasaules iedzīvotājiem katru gadu mirst no pašnāvības).
• Ik pēc 40 sekundēm kāds cilvēks pabeidz pašnāvību

Saskaņā ar 2007. gada informāciju pašnāvības ASV notiek divreiz biežāk nekā slepkavības. Pašnāvība ir 11. galvenais nāves cēlonis valstī, apsteidzot aknu slimības un Parkinsona slimību.

Pašnāvību rādītāji dažādās pasaules valstīs ir ļoti atšķirīgi. Lietuvā ir visaugstākais pašnāvību skaits.

30 % nāves gadījumu pašnāvību rezultātā ir izdarījuši cilvēki, kas ir reibumā (Avots: SAMSHA). (Avots: SAMSHA)

Visbiežāk sastopamie pašnāvības nāves veidi visās valstīs nav vienādi. Dažādos reģionos tie ir pakāršanās, saindēšanās ar pesticīdiem un šaujamieroči.

2008. gada ziņojumā, izmantojot Pasaules Veselības organizācijas informāciju, salīdzinātas 56 valstis. Tajā konstatēts, ka:

• Lielākajā daļā valstu visizplatītākā metode bija pakāršana. 53 % vīriešu un 39 % sieviešu, kas izdarīja pašnāvību, izmantoja pakaroties.
• Visā pasaulē 30 % no cilvēkiem, kas mirst pašnāvībā, lieto pesticīdus. Šī metode visizplatītākā bija Klusā okeāna reģionā, kur pesticīdus lietoja vairāk nekā puse no pašnāvībā mirušajiem. Vismazāk izplatīta tā bija Eiropā, kur šo metodi izmantoja tikai 4 % iedzīvotāju.
• Amerikas Savienotajās Valstīs 52% pašnāvību ir saistīti ar šaujamieroču izmantošanu.
• Amerikas Savienotajās Valstīs bieži sastopama arī nosmakšana un saindēšanās. Aptuveni 40 % pašnāvību ASV ir izdarītas, izmantojot kādu no šīm metodēm.

Citi cilvēki pasaulē mirst no pašnāvības:

• Traumas, kas gūtas ar strupu spēku (piemēram, lecot no ēkas).
• Griežas un asiņo līdz nāvei
• Noslīkstot
• Aizdedzināšana
• Elektriskā strāva sevi
• Badošanās ar badu

Dažreiz pašnāvnieki dara kaut ko tādu, kas liktu citam cilvēkam viņus nogalināt. Piemēram, pašnāvnieks var vērst pistoli pret policistu, lai policists pašaizsardzības nolūkos viņu nošautu. To parasti sauc par "pašnāvību, ko izdarījis policists".

Mūsdienu medicīna pašnāvību uzskata par garīgās veselības problēmu. Ja cilvēkam sāk daudz domāt par pašnāvību, to uzskata par neatliekamu medicīnisku situāciju.

Ābrahāma reliģijas (piemēram, kristietība, jūdaisms un islāms) uzskata, ka dzīvība ir svēta. Tās uzskata, ka, nogalinot sevi, cilvēks nogalina to, ko Dievs ir radījis. ^[] Šī iemesla dēļ daudzi Ābrahāma reliģiju sekotāji uzskata, ka, ja cilvēks nomirst, izdarījis pašnāvību, viņš nonāks ellē.

Dharmas un daoisma reliģijas (piemēram, budisms, hinduisms, džainisms, daoisms, konfūcisms un sintoisms) uzskata, ka cilvēks, kurš izdarījis pašnāvību, nākamajā dzīvē reinkarnējas ar mazāk apgaismotu dvēseli. Tomēr daudzi šo reliģiju piekritēji biežāk mirst, izdarījuši pašnāvību, jo viņi tic, ka būs nākamā dzīve. ^[] Viņi domā, ka, nomirstot pašnāvībā, viņiem nākamajā dzīvē var būt lielākas iespējas. ^[]

Vēsturē ir vairāki slaveni pašnāvnieku uzbrukumu piemēri. Viens no tiem bija kamikadzes. Otrā pasaules kara laikā tie bija japāņu iznīcinātāju piloti, kuri mēģināja nogalināt amerikāņu karavīrus, ar savām lidmašīnām ietriecoties amerikāņu kuģos. Sadursmēs ar lidmašīnām viņi nogalināja arī paši sevi.

Arī 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumus Amerikas Savienotajām Valstīm veica pašnāvnieki. Viņi ar lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra ēkās un Pentagonā.

• Eitanāzija
• Masveida pašnāvība
• Pašnāvības pakts
• Pašnāvības atdarināšana