Kamikaze (japāņu: 神風; burtiski: "dievišķais vējš"; ierastais tulkojums: "dievišķais vējš") ir japāņu izcelsmes vārds. Tas cēlies no nosaukuma, ko japāņi deva taifūnam, kas 13. gadsimtā iznīcināja mongoļu kuģus un izglāba valsti no iebrukuma. Rietumu kultūrā vārds kamikadzes tiek lietots, lai apzīmētu Japānas impērijas pašnāvnieku pilotus. Šie piloti uzbruka sabiedroto spēku kuģiem Otrā pasaules kara pēdējos gados, kuru laikā viņi ar savām lidmašīnām ietriecās ienaidnieka kuģos. Ar to apzīmē arī citus pašnāvnieku uzbrukumu veidus.

Lielākā daļa Rietumu kultūras cilvēku uzskata, ka vārds "kamikadzes" bija japāņu armijas pilotu apzīmējums, taču tā nav taisnība. Pareizais nosaukums bija tokubetsu kōgeki tai (特別攻撃隊), kas burtiski nozīmē "īpaša uzbrukuma komanda". To parasti saīsināti sauc tokkōtai (特攻隊). Pašnāvnieku uzbrukumus, ko veica jūras kara flotes piloti, sauca par shinpū tokubetsu kōgeki tai (神風特別攻撃隊, "dievišķā vēja speciālā uzbrukuma komanda"). Amerikāņu tulkotāji kļūdas pēc izmantoja citu japāņu valodas izrunas stilu un vārdu shinpū ("dievišķais vējš") lasīja kā kamikaze, jo šos japāņu rakstu zīmes var lasīt abējādi. Nosaukums kļuva plaši pazīstams, tāpēc pēc kara to sāka lietot arī japāņi.

Vēsturisks fons

Termins kamikaze sakņojas vēsturiskā notikumā — 13. gadsimta taifūnā, kas it kā atsvabināja Japānu no mongoļu iebrukuma. Šī metafora tika pārnesta uz Otrā pasaules kara situāciju, kad Japānas vadība 1944.–1945. gadā, sastopoties ar arvien pieaugošiem zaudējumiem un stratēģisku izmisumu, sāka izmantot pašnāvnieciski vērstas misijas kā līdzekli pret sabiedroto bruņoto floti.

Tokkōtai — organizācija, ieroči un taktika

Tokkōtai bija plašs jēdziens, kas aptvēra ne tikai lidmašīnu pilotus, bet arī citus pašnāvnieku ierakstus. Tika izveidotas dažādas vienības un izmēģinātas vairākas tehnikas:

  • Pašnāvnieku aviācijas uzbrukumi: pilotētas lidmašīnas tika vadītas tieši pret kuģiem, lai ar triecienu un bieži arī papildu sprādziena lādiņu nogremdētu vai nopietni sabojātu pretinieka kuģi.
  • Ohka (桜花): īpaša reaktivā lidojoša bumba, ko nesa līdz mērķim bumbvedējs; pilots vadīja šo ierīci tieši pret kuģa tiltu vai citām svarīgām daļām.
  • Kaiten: cilvēka vadītas torpētas, kas izmantojās pret konvojiem un ostām (ne vienmēr iekļautas kā daļa no tokkōtai, bet saistītā pašnāvnieku taktika).
  • Shin'yō un citas ātrās sprāgstvielu laivas: mazākas pašnāvnieku laivas, kurās iebūvēja spridzekļus un triecās pret virsbūvēm kuģiem.

Taktika balstījās uz ātru, pārsteiguma triecienu un lielu precizitāti pie mērķa. Lai gan daudzas misijas bija brīvprātīgas, daļa pilotu tika spiestā kārtā vai pakļauta spiedienam no vienības vadības un sabiedrības gaidām.

Motiivi un mobilizācija

Motivācija bija daudzslāņaina. To ietekmēja:

  • ideoloģija un propaganda: valdības un militārā propagandas mašīna cēla šīs misijas par augstu pašaizliedzību par imperatoru un dzimteni;
  • kultūras faktori: daļa jauno vīru ticēja bushidō ideāliem (diezin vai vienkāršā, tieša “pašnāvniecība” pēc mūsdienu izpratnes);
  • stratēģiska nepieciešamība: kad parastās kaujas metodes vairs nedeva pietiekamu rezultātu, komandieri meklēja ekstrēmākus risinājumus;
  • sociālais spiediens: vadoņu sagaidāmā pašaizliedzība, kā arī apziņa, ka atteikšanās var tikt uztverta kā kauns, radīja spiedienu piebiedroties.

Ietekme un sekas kaujas laukā

Kamikaze uzbrukumi radīja ievērojamu psiholoģisku spiedienu uz sabiedroto jūras spēkiem un nodarīja reālus materiālus zaudējumus — tika nogremdēti un smagi bojāti vairāki kuģi, kā arī gūti simtiem cilvēku upuru. Tomēr šī taktika nespēja mainīt kara iznākumu: sabiedroto spēku materiālā pārsvara, rūpnieciskās ražošanas un loģistikas dēļ Japāna tomēr zaudēja karu. Pašnāvnieku uzbrukumi palielināja jūras drošības izmaksas, radīja nepieciešamību pēc stingrākas aviācijas pretvēju un mainīja kuģu izvietojumu un manevrus, taču stratēģiskā līmenī atteicās no uzvaras potenciāla.

Pēckara atceres un mantojums

Kamikaze tēma turpina izraisīt strīdus un dziļas emocijas gan Japānā, gan ārpus tās. Daži to uzskata par traģisku pašaizliedzības piemēru kara apstākļos, citi — par kara zvērībām un cilvēku upurēšanu stratēģisku mērķu vārdā. Japānā ir piemiņas vietas, piemēram, muzeji un memoriāli (piem., Chiran un citas vietas), kur atceras gan pilotus, gan kara upurus. Starptautiskā leksikā vārds kamikaze ieguva plašāku nozīmi, apzīmējot jebkādus pašnāvnieciski riskantus vai izšķērdējošus rīcības veidus.

Noslēgums

Kamikaze — vai precīzāk tokkōtai — bija gan taktiska reakcija uz kritisku situāciju, gan dziļi kulturāls fenomens, kuru ietekmēja ideoloģija, spiediens un kara realitātes. Tās sekas bija gan okamīgas un postošas kaujas laukā, gan ilgtermiņa morāles, vēsturiskas un atmiņas problēmas, kas joprojām tiek analizētas un pārrunātas.