Japānas imperators (tennō): vēsture, loma un simboliskā nozīme
Uzzini Japānas imperatora (tennō) vēsturi, politisko lomu un simbolisko nozīmi — no dievišķajām saknēm līdz mūsdienu konstitucionālajai funkcijai.
Japānas imperators jeb imperators (天皇, tennō, burtiski "debesu valdnieks") ir Japānas valsts galva, monarhs un Japānas nācijas un tās tautas vienotības simbols. Tenno titulam un institūcijai ir gan vēsturiskas, gan reliģiskas saknes, un tā joprojām ieņem svarīgu vietu japāņu sabiedrības dzīvē.
Vēsture īsumā
Japānas imperatora vara un statuss ir laika gaitā ievērojami mainījušies. Pirmatnēji imperatoram tika piedēvēta dievišķa izcelsme — saskaņā ar tradicionālo mitoloģiju viņš cēlies no saules dievietes Amaterasu. Viduslaikos un līdz 19. gadsimtam imperatoru politiskā vara bieži bija ierobežota, kamēr reālās pasaulīgās varas nēsātāji bija dižciltīgās ģimenes un šoguni.
1868. gada Meidži restaurācijas rezultātā imperatora loma tika nostiprināta kā centralizētas modernās valsts simbols, un rezidence formāli pārcēlās no Kioto uz Edo (mūsdienu Tokijas) teritoriju. Kopš tā laika galvenā rezidence atrodas Imperatora pils （江戸城）vietā Tokijas centrā, uzbūvētā uz bijušās Edo pils pamatiem.
Konstitucionālā un ceremoniālā loma
Kopš Otrā pasaules kara beigām un 1947. gada Japānas konstitūcijas pieņemšanas imperatoram nav politiskās varas. Konstitūcijā imperators tiek definēts kā valsts simbols — viņš nerīkojas neatkarīgi, bet veic tikai ceremonialas darbības, kuras izpilda ar Kabineta padomu un apstiprinājumu. Tipiski pienākumi ir:
- likumu un saistīto normatīvo aktu promulgācija (publiskošana);
- parlamenta (Dieta) sasaukšanas un, saskaņā ar Kabineta ieteikumu, izslēgšanas formalitātes;
- premjera un Augstākās tiesas priekšsēdētāja apstiprināšana (attestācija);
- oficiālo ārvalstu vēstnieku pieņemšana un valsts vizītes ceremonijas;
- valsts svētku un reliģisko ceremoniju vadīšana, kas saglabā kultūrvēsturiskos elementus.
Reālpolitiski lēmumi pieder Kabinetam un parlamentam; imperatora rīcība valsts lietās ir formāla un atkarīga no valdības ieteikumiem.
Ceremonijas, simboli un svētie priekšmeti
Imperatora institūcijai ir daudz sena paražu un rituaļu. Svarīgākie simboliski elementi ir Trīs svētie regāļi (三種の神器): zobens Kusanagi, dārgakmens Yasakani no Magatama un spogulis Yata no Kagami, kuri tradicionāli tiek saistīti ar tronēšanas rituāliem. Tronēšanas ceremonija (Sokui no rei) un īpašās pateicības ceremonijas (Daijō-sai) saglabā rituālu nozīmi, kas saistīta ar imperatora garīgo un kultūras lomu.
Mūsdienu imperatori un pēdējās izmaiņas
Pašreizējais imperators ir Viņa Majestāte imperators Naruhito, kurš sēdās uz Krizantēmastronī 2019. gada 1. maijā, kad viņa tēvs Akihito atteicās no amata. Akihito bija pirmais modernajā Japānā imperators, kurš oficiāli atkāpās no troņa — viņa lēmums un īpašs likums, kas to atļāva, bija izņēmums, ko veicināja veselības un vecuma apsvērumi.
Imperators Hirohito (Ļoti bieži saukts par imperatoru Shōwa) Otrā pasaules kara laikā līdz miera deklarācijai 1945. gadā un pēc tam radīja ilgstošas debates par imperatora lomu un atbildību. 1946. gadā imperators publiski atteicās no dievišķā statusa (t.s. "Declaration of Humanity"), kas bija solis ceļā uz konstitucionālo pārveidi pēc kara.
Nākotnes jautājumi un tronēšanas kārtība
Pēc pašreizējā Ģimenes imperatora likuma (Imperial Household Law) tronis tiek nodots tikai pa vīriešu līniju; tas nozīmē, ka tikai vīriešu pēcnācēji var mantot troņa tiesības. Šī noteikuma dēļ pastāv regulāras diskusijas par mantojuma jautājumiem, jo imperatora ģimenes locekļu skaits ir samazinājies. Pašlaik troņa pirmā rindā ir Ķēniņa princis — Naruhito brālis, kroņprincis Fumihito (Akishino) — un viņa dēls Hisahito, kurš nodrošina vīriešu pēctecību nākotnē.
Institucionālā pārvaldība
Imperatora birokrātisko un saimniecisko lietu pārvaldi veic Imperatora namu aģentūra (Imperial Household Agency), kas rūpējas par ceremonijām, rezidencēm, drošību un kultūras mantojuma saglabāšanu. Imperatora ģimene mūsdienās ir krietni mazāka un primāri pilda reprezentatīvas un kultūras lomas, iesaistoties labdarībā, kultūras pasākumos un diplomātiskajās ceremonijās.
Secinājums: Japānas imperators saglabā spēcīgu simbolisku nozīmi gan vēsturiskā, gan kultūras kontekstā. Lai gan viņam nav politiskas valdības, viņa klātbūtne un rituāli veicina valsts identitātes un tradīciju uzturēšanu, turklāt institūcija regulāri nonāk sabiedrības diskusiju epicentrā par tās nākotni un mantojuma kārtību.
Pašreizējais Japānas imperators Naruhito kopš 2019. gada.
Izcelsme
Agrākais monarhs, kas minēts kā imperators un par kuru vēsturnieki uzskata, ka tas ir eksistējis vēsturē, bija imperators Ojins.
Imperatora dinastija, kas šodien valda Japānā, sākās kā vietēja karaļvalsts Centrālajā Japānā 500. gados. Tā lēnām palielināja savu varu pār kaimiņvalstīm. Tā rezultātā izveidojās centralizētāka valsts, kurā ietilpa gandrīz visas tagadējās Japānas centrālās teritorijas. Attālie apgabali atradās ārpus tās robežām.
Pašreizējā imperatora loma
Imperatora loma ir definēta 1947. gada Japānas Konstitūcijas I nodaļā.
- 1. pantā imperators definēts kā valsts un tautas vienotības simbols.
- Saskaņā ar 3. pantu valsts jautājumos imperatoram ir jāsaņem kabineta piekrišana.
- 4. pantā noteikts, ka imperatoram nav pilnvaru, kas saistītas ar valsts pārvaldi.
- Saskaņā ar 6. pantu imperatoram ir tiesības iecelt premjerministru un Augstākās tiesas galveno tiesnesi.
- 7. pants piešķir imperatoram pilnvaras darīt lietas, kas ir raksturīgas valsts vadītājam.
Japānas imperatoram nav rezerves pilnvaru.
Lai gan imperators ir valsts galva, daudzi cilvēki apšauba, vai imperators ir īsts monarhs politiskā nozīmē. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados konservatīvo spēku centieni mainīt konstitūciju, lai imperators patiešām būtu valsts galva, tika noraidīti. Neatkarīgi no tā imperators pilda visas valsts galvas diplomātiskās funkcijas, un ārvalstis viņu atzīst par valsts galvu.
Imperatora pēctecība
Mantošanu tagad kontrolē Japānas parlamenta pieņemtie likumi. Pašreizējais likums neļauj sievietēm ieņemt troni. Šā likuma izmaiņas tika apsvērtas līdz brīdim, kad princesei Kiko piedzima dēls.
Līdz 2006. gada 6. septembrī princim Akišino piedzima dēls, bija iespējama pēctecības problēma. Kopš 1965. gada prinča Akišino dzemdībām imperatora ģimenē nebija piedzimis neviens vīriešu kārtas bērns. Pēc princeses Aiko piedzimšanas daži uzskatīja, ka jāmaina pašreizējais Imperatora mājsaimniecības likums, lai ļautu sievietēm pārņemt troni. Premjerministrs Junichiro Koizumi 2005. gada janvārī izveidoja tiesnešu, universitātes profesoru un ierēdņu grupu, lai izpētītu šo problēmu.
2005. gada 25. oktobrī viņi ieteica mainīt likumu, lai Japānas tronī varētu kāpt imperatora ciltsvīra dzimtas sievietes. 2006. gada 20. janvārī premjerministrs Džuničiro Koizumi nāca klajā ar paziņojumu, ka likums tiks mainīts, lai ļautu sievietēm ieņemt troni. Tomēr pēc tam, kad uzzināja, ka princese Kiko gaida trešo bērnu, Koizumi nolēma pagaidīt. Viņas dēls, princis Hisahito, ir trešais rindā uz troni saskaņā ar pašreizējo mantošanas likumu.
Adresācija un nosaukumu piešķiršana
Nosaukt Japānas imperatorus ir sarežģīti, jo Japāna un Rietumu pasaule atšķiras. Japāņi lieto "{vārds} tennō". (pagātnes imperatoriem) vai "Kinjō Heika" (今上陛下） pašreizējam imperatoram). Problēmas rodas tāpēc, ka imperatori pēc nāves tiek nosaukti "{vārds} tennō".
Kādreiz daži japāņi uzskatīja, ka ir nepieklājīgi saukt dižciltīgu personu vārdā. Mūsdienās šis uzskats nav izplatīts, bet joprojām tiek lietots attiecībā uz imperatora ģimeni. Pašreizējo imperatoru, kas atrodas tronī, gandrīz vienmēr sauc vienkārši par Tennō Heika (天皇陛下, lit. "Viņa Majestāte imperators") vai oficiāli par Kinjō Heika (今上陛下).
Angļu valodā jaunākos imperatorus sauc ar personvārdiem.
Piemēram, iepriekšējo imperatoru angļu valodā parasti sauc par Hirohito, bet pēc viņa nāves viņš tika pārdēvēts par Šōva Tennō, un tagad japāņu valodā viņu sauc tikai ar šo vārdu. Tomēr, kad viņš bija pie varas, japāņu valodā viņš nekad netika saukts par Hirohito vai Shōwa Tennō. Drīzāk viņu sauca vienkārši Tennō Heika (kas nozīmē "Viņa Majestāte imperators").
Saistītās lapas
- Japānas vēsture
- Japānas imperatora dzimtas koks
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Japānas valsts vadītājs?
A: Japānas imperators ir Japānas valsts galva.
J: Kāda ir monarha loma Japānā?
A: Monarhs ir japāņu nācijas un tās tautas vienotības simbols.
J: Vai Japānas konstitucionālajā monarhijā imperatoram ir kāda politiska vara?
A: Nē, Japānas konstitucionālajā monarhijā imperatoram nav nekādas politiskās varas.
J: Vai Japānas imperators ir atzīts pasaules politikā?
A: Jā, Japānas imperators ir atzīts pasaules politikā, jo šobrīd viņš ir vienīgais imperators pasaulē.
J: Kas ir pašreizējais Japānas imperators?
A: Viņa Majestāte imperators Naruhito ir pašreizējais Japānas imperators.
J: Kad imperators Naruhito ieņēma troni?
A: Imperators Naruhito ieņēma krizantēmas troni pēc tam, kad 2019. gadā viņa tēvs Akihito atteicās no troņa.
J: Kur atrodas imperatora pils?
A: Kopš 19. gadsimta 18. gadsimta vidus Imperatora pils atrodas bijušās Edo pils vietā Tokijas centrā.
Meklēt