Japānas imperators

Izcelsme

Agrākais monarhs, kas minēts kā imperators un par kuru vēsturnieki uzskata, ka tas ir eksistējis vēsturē, bija imperators Ojins.

Imperatora dinastija, kas šodien valda Japānā, sākās kā vietēja karaļvalsts Centrālajā Japānā 500. gados. Tā lēnām palielināja savu varu pār kaimiņvalstīm. Tā rezultātā izveidojās centralizētāka valsts, kurā ietilpa gandrīz visas tagadējās Japānas centrālās teritorijas. Attālie apgabali atradās ārpus tās robežām.

Pašreizējā imperatora loma

Imperatora loma ir definēta 1947. gada Japānas Konstitūcijas I nodaļā.

• 1. pantā imperators definēts kā valsts un tautas vienotības simbols.
• Saskaņā ar 3. pantu valsts jautājumos imperatoram ir jāsaņem kabineta piekrišana.
• 4. pantā noteikts, ka imperatoram nav pilnvaru, kas saistītas ar valsts pārvaldi.
• Saskaņā ar 6. pantu imperatoram ir tiesības iecelt premjerministru un Augstākās tiesas galveno tiesnesi.
• 7. pants piešķir imperatoram pilnvaras darīt lietas, kas ir raksturīgas valsts vadītājam.

Japānas imperatoram nav rezerves pilnvaru.

Lai gan imperators ir valsts galva, daudzi cilvēki apšauba, vai imperators ir īsts monarhs politiskā nozīmē. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados konservatīvo spēku centieni mainīt konstitūciju, lai imperators patiešām būtu valsts galva, tika noraidīti. Neatkarīgi no tā imperators pilda visas valsts galvas diplomātiskās funkcijas, un ārvalstis viņu atzīst par valsts galvu.

Imperatora pēctecība

Mantošanu tagad kontrolē Japānas parlamenta pieņemtie likumi. Pašreizējais likums neļauj sievietēm ieņemt troni. Šā likuma izmaiņas tika apsvērtas līdz brīdim, kad princesei Kiko piedzima dēls.

Līdz 2006. gada 6. septembrī princim Akišino piedzima dēls, bija iespējama pēctecības problēma. Kopš 1965. gada prinča Akišino dzemdībām imperatora ģimenē nebija piedzimis neviens vīriešu kārtas bērns. Pēc princeses Aiko piedzimšanas daži uzskatīja, ka jāmaina pašreizējais Imperatora mājsaimniecības likums, lai ļautu sievietēm pārņemt troni. Premjerministrs Junichiro Koizumi 2005. gada janvārī izveidoja tiesnešu, universitātes profesoru un ierēdņu grupu, lai izpētītu šo problēmu.

2005. gada 25. oktobrī viņi ieteica mainīt likumu, lai Japānas tronī varētu kāpt imperatora ciltsvīra dzimtas sievietes. 2006. gada 20. janvārī premjerministrs Džuničiro Koizumi nāca klajā ar paziņojumu, ka likums tiks mainīts, lai ļautu sievietēm ieņemt troni. Tomēr pēc tam, kad uzzināja, ka princese Kiko gaida trešo bērnu, Koizumi nolēma pagaidīt. Viņas dēls, princis Hisahito, ir trešais rindā uz troni saskaņā ar pašreizējo mantošanas likumu.

Adresācija un nosaukumu piešķiršana

Nosaukt Japānas imperatorus ir sarežģīti, jo Japāna un Rietumu pasaule atšķiras. Japāņi lieto "{vārds} tennō". (pagātnes imperatoriem) vai "Kinjō Heika" (今上陛下） pašreizējam imperatoram). Problēmas rodas tāpēc, ka imperatori pēc nāves tiek nosaukti "{vārds} tennō".

Kādreiz daži japāņi uzskatīja, ka ir nepieklājīgi saukt dižciltīgu personu vārdā. Mūsdienās šis uzskats nav izplatīts, bet joprojām tiek lietots attiecībā uz imperatora ģimeni. Pašreizējo imperatoru, kas atrodas tronī, gandrīz vienmēr sauc vienkārši par Tennō Heika (天皇陛下, lit. "Viņa Majestāte imperators") vai oficiāli par Kinjō Heika (今上陛下).

Angļu valodā jaunākos imperatorus sauc ar personvārdiem.

Piemēram, iepriekšējo imperatoru angļu valodā parasti sauc par Hirohito, bet pēc viņa nāves viņš tika pārdēvēts par Šōva Tennō, un tagad japāņu valodā viņu sauc tikai ar šo vārdu. Tomēr, kad viņš bija pie varas, japāņu valodā viņš nekad netika saukts par Hirohito vai Shōwa Tennō. Drīzāk viņu sauca vienkārši Tennō Heika (kas nozīmē "Viņa Majestāte imperators").

Saistītās lapas

• Japānas vēsture
• Japānas imperatora dzimtas koks