Tokija: Japānas galvaspilsēta un Āzijas metropole
Atklāj Tokiju — Japānas galvaspilsētu un Āzijas metropoli: dinamisku biznesa, kultūras un vēstures centru ar debesskrāpjiem, tradīcijām un neaizmirstamu atmosfēru.
Tokija (東京, Tōkyō, "Austrumu galvaspilsēta") ir Japānas galvaspilsēta un lielākā pilsēta Honšu salā. Tokija ir Japānas valdības centrs. Tokijā atrodas Imperatora pils.
Tokija ir Japānas un arī Āzijas biznesa, tirdzniecības un rūpniecības centrs. Šī pilsēta ir lielākās metropoles centrs pasaulē. Tā atrodas pret Tokijas līci.
Par Japānas galvaspilsētu tā kļuva 19. gadsimta vidū, kad tās nosaukums no "Edo" tika mainīts uz "Tokija". Pirms tam Japānas galvaspilsēta bija Kioto. Japānas imperators jeb Tenno dzīvoja Kioto. Edo bija vieta, kur dzīvoja Tokugavas šogunu valdība. Pilsēta izauga šogunu pakļautībā. Pirms tam tā bija maza pilsētiņa pie jūras. Edo japāņu valodā nozīmē "upes grīva".
Tokiju nopostīja 1923. gadā Kantō zemestrīces izraisītie ugunsgrēki. To smagi sabojāja arī Otrā pasaules kara laikā. Pēc tam, kad Japāna zaudēja karu, pilsēta tika atjaunota.
Ģeogrāfija un administrācija
Tokijas metropole (Tokyo-to) aptver gan blīvi apdzīvotos 23 speciālos apgabalus (special wards), gan rietumu piepilsētas, mazākas pilsētas, ciemus un arī attālās salas Japānas dienvidos (piemēram, Ogasawara salas). 23 speciālie apgabali veido to daļu, ko bieži dēvē par "centrālo Tokiju" — šajās teritorijās atrodas daudzi biznesa, administratīvie un kultūras centri.
Iedzīvotāji un metropole
Tokijas metropoles lielākā pilsēta pasaulē nozīmē plašu aglomerāciju. Pašas Tokijas prefektūrā dzīvo aptuveni 14 miljoni iedzīvotāju, bet lielākajā Tokijas metropoles zonā (Greater Tokyo) — vairāk nekā 35–38 miljoni, padarot to par vienu no pasaules blīvāk apdzīvotajām un lielākajām konurbācijām.
Ekonomika un nozaru centri
Tokija ir svarīgs globāls finanšu centrs — šeit atrodas Tokijas Fondu birža un daudzu starptautisku uzņēmumu galvenās mītnes. Pilsēta ir līderis arī tehnoloģiju, elektronikas, automobiļu, farmācijas un mediju nozarēs. Tirdzniecība, pakalpojumu sektors un tūrisms ir nozīmīgi ieņēmumu avoti.
Transporta tīkls
Tokijas satiksme balstās uz ļoti kapilāru dzelzceļa un metro tīklu — to pārvalda gan valsts uzņēmumi (JR grupas līnijas), gan privātie operatori un pilsētas metro sistēmas (Tokyo Metro un Toei). Pazīstama ir arī Yamanote loka līnija, kas savieno centrālākās zonas. Starptautiskā lidosta Narita un tuvākā Haneda apkalpo starptautiskos un vietējos reisus. No Tokijas stacijas izbrauc Shinkansen (ātrvilcieni) uz citām Japānas galvenajām pilsētām.
Kultūra, izklaide un apskates vietas
Tokija apvieno tradicionālo un moderno kultūru. Starp ievērojamākajām vietām un tūrisma objektiem ir:
- Imperatora pils — rezidence imperatoram un plaša dārzu teritorija;
- Asakusa un Sensō-ji — vēsturiskais templis un tradicionālās ielas;
- Shibuya — slavenais pārejas laukums (Shibuya Crossing) un tirdzniecības rajons;
- Shinjuku — finanšu centrs, augstceltņu rajons un lielākā dzelzceļa stacija pēc pasažieru skaita;
- Akihabara — elektronikas un otaku kultūras centrs;
- Ueno parks — muzeji, zooloģiskais dārzs un pavasara ziedēšanas vieta;
- Meiji Jingu — nozīmīgs sintoistu svētnīca pie Harajuku.
Pilsētā ir daudz muzeju (piemēram, Tokijas Nacionālais muzejs), teātru, koncertzāļu un restorānu, kur var izmēģināt gan tradicionālo japāņu virtuvi, gan modernos kulinārijas trendus.
Vēsture īsumā
Tokijas vēsture ietver pāreju no nelielas zvejnieku pilsētiņas Edo par spēcīgu šogunu varas centru 17. līdz 19. gadsimtā. 1868. gadā, pēc Meidži atjaunošanas perioda sākuma, Edo kļuva par valsts politisko centru un tika pārdēvēta par Tokiju. 1923. gada Kantō zemestrīce un Otrā pasaules kara gaisa reidi būtiski iznīcināja pilsētu, taču pēc kara Tokija tika pārplānota un intensīvi atjaunota, kļūstot par mūsdienīgu megapolisu.
Klima un dabas draudi
Tokijā valda mērena, mitra subtropu klima: karstas un mitras vasaras, mēreni aukstas ziemas. Jūnijā parasti ir musonu (lietus) sezona, bet vasaras otrajā pusē Tokiju var ietekmēt taifūni. Dēļ ģeogrāfiskās atrašanās, reģionā pastāv arī risks no zemestrīcēm.
Sporta notikumi un starptautiskas lomas
Tokija ir rīkojusi vairākus pasaules mēroga pasākumus, tostarp Vasaras Olimpiskās spēles 1964. gadā un 2020. gada spēles (rīkotas 2021. gadā sakarā ar COVID-19 pandēmiju). Pilsēta regulāri uzņem starptautiskas konferences, izstādes un biznesa forumus.
Praktiski padomi viesiem
- Sabiedriskais transports ir visefektīvākais veids, kā pārvietoties — uzmanieties ar pīķa stundām, kad vilcieni ir ļoti sastrēgti.
- Daudzviet budžeta ēstuves un konbini (24h veikali) piedāvā ērtu un lētu pārtiku.
- Etiķete: cieņa pret sabiedrisko telpu — klusums sabiedriskajā transportā, kā arī godājiet vietējos parašus un norādījumus.
Tokija ir dinamiska pilsēta, kur vēsture satiekas ar modernitāti — liela nozīme ekonomikā, kultūrā un inovācijās padara to par vienu no pasaules nozīmīgākajām metropolēm.

Tokija
Vēsture
1457-1869
Tokija sākās kā neliels zvejnieku ciemats ar nosaukumu Edo. Edo atradās vecajā Musaši provincē.
12. gadsimta beigās Edo klans uzcēla mūrus pilsētas aizsardzībai. 1457. gadā Ōta Dōkan uzcēla Edo pili. 1590. gadā Tokugava Iejašu (Tokugawa Ieyasu) Edo kļuva par savu bāzi. Viņš 1603. gadā kļuva par shogunu, un pilsēta kļuva par viņa militārās pārvaldes centru. Tas iezīmēja Edo perioda sākumu. Šajā laikā Edo izauga par vienu no lielākajām pilsētām pasaulē. Līdz 18. gadsimtam tajā dzīvoja vairāk nekā miljons cilvēku.
Edo nebija Japānas galvaspilsēta. Imperators dzīvoja galvaspilsētā Kioto. Tomēr, tā kā Japānas vēsturē šoguns bija varenāks par imperatoru, Edo bija lielāka vara. Pēc aptuveni 263 gadiem Meidžirestaurācija atcēla šogunu no varas. 1869. gadā 17 gadus vecais imperators Meidži pārcēlās uz Edo. Vecā Edo pils kļuva par imperatora pili.
1869-1943
Tika izveidota Tokijas prefektūra un Tokijas pilsēta. Līdz 1943. gadam tā bija galvaspilsēta.
no 1943. gada līdz mūsdienām
1943. gadā Tokijas pilsēta un "agrākās Tokijas prefektūras (東京府, Tōkyō-fu) (1869-1943) saistītās pašvaldības" apvienojās vienā.
Tokijas centrs ir apbūvēts ap lielākajām dzelzceļa stacijām. Piepilsētas dzelzceļi tika uzbūvēti salīdzinoši lēti ielu līmenī. Ir daži ātrgaitas ceļi.
20. gadsimtā Tokiju piemeklēja divas lielas katastrofas. 1923. gada Lielajā Kantō zemestrīcē gāja bojā vai pazuda bez vēsts 140 000 cilvēku. Otra katastrofa pilsētai bija Otrais pasaules karš. Tokijas bombardēšanā no 1944. līdz 1945. gadam gāja bojā no 75 000 līdz 200 000 cilvēku un tika iznīcināta puse pilsētas. Tas bija gandrīz tikpat liels postījums kā Hirosimas un Nagasaki atombumbas kopā.
Pēc kara Tokija tika pilnībā atjaunota. 1964. gada vasaras olimpiskās spēles bija nozīmīgs pasaules mēroga notikums. Septiņdesmitajos gados sākās jaunas daudzstāvu celtnes, piemēram, Sunshine 60.
Klimats
Tokijā ir četru gadalaiku klimats ar lietainām vasarām un sausām ziemām.
| Klimata dati par Ōtemachi, Chiyoda ward, Tokyo (1981-2010) | |||||||||||||
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Maijs | Jun | Jūlijs | Aug | Sep | Oktobris | Novembris | Dec | Gads |
| Rekordlielais augstums °C (°F) | 22.6 | 24.9 | 25.3 | 29.2 | 31.9 | 36.2 | 39.5 | 39.1 | 38.1 | 32.6 | 27.3 | 24.8 | 39.5 |
| Vidējais augstākais °C (°F) | 9.6 | 10.4 | 13.6 | 19.0 | 22.9 | 25.5 | 29.2 | 30.8 | 26.9 | 21.5 | 16.3 | 11.9 | 19.8 |
| Dienas vidējais °C (°F) | 5.2 | 5.7 | 8.7 | 13.9 | 18.2 | 21.4 | 25.0 | 26.4 | 22.8 | 17.5 | 12.1 | 7.6 | 15.4 |
| Vidējais zemākais °C (°F) | 0.9 | 1.7 | 4.4 | 9.4 | 14.0 | 18.0 | 21.8 | 23.0 | 19.7 | 14.2 | 8.3 | 3.5 | 11.6 |
| Rekordlielais zemākais °C (°F) | -9.2 | -7.9 | -5.6 | -3.1 | 2.2 | 8.5 | 13.0 | 15.4 | 10.5 | -0.5 | -3.1 | -6.8 | -9.3 |
| Vidējais nokrišņu daudzums mm (collas) | 52.3 | 56.1 | 117.5 | 124.5 | 137.8 | 167.7 | 153.5 | 168.2 | 209.9 | 197.8 | 92.5 | 51.0 | 1,528.8 |
| Vidējais sniega daudzums cm (collas) | 5 | 5 | 1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 11 |
| Vidējais nokrišņu daudzums dienās (≥ 0,5 mm) | 5.3 | 6.2 | 11.0 | 11.0 | 11.4 | 12.7 | 11.8 | 9.0 | 12.2 | 10.8 | 7.6 | 4.9 | 114.0 |
| Vidēji sniegotas dienas | 2.8 | 3.7 | 2.2 | 0.2 | 0.0 | 0.0 | 0.0 | 0.0 | 0.0 | 0.0 | 0.0 | 0.8 | 9.7 |
| Vidējais relatīvais mitrums (%) | 52 | 53 | 56 | 62 | 69 | 75 | 77 | 73 | 75 | 68 | 65 | 56 | 62 |
| Mēneša vidējais saules spīdēšanas stundu skaits | 184.5 | 165.8 | 163.1 | 176.9 | 167.8 | 125.4 | 146.4 | 169.0 | 120.9 | 131.0 | 147.9 | 178.0 | 1,876.7 |
| Avots: Japānas Meteoroloģijas aģentūra (dati no 1872. gada līdz mūsdienām) | |||||||||||||
Iedzīvotāju skaits
| Tokijas iedzīvotāji | ||||
| Pēc apgabala 1 | Tokija | 12,79 miljoni | ||
| Pēc vecuma² | Jaunieši (0-14 gadu vecumā) | 1,461 miljons (11,8%) | ||
| Pēc stundām³ | DayNight | 14,978 miljoni12, | ||
| Pēc valstspiederības | Starptautiskie iedzīvotāji | 364,653 4 | ||
| ||||
2007. gada oktobrī Tokijas 23 īpašajos rajonos dzīvoja aptuveni 8,7 miljoni iedzīvotāju. Dienas laikā Tokijā cilvēku skaits palielinās līdz vairāk nekā 15 miljoniem. Katru dienu pilsētā ierodas aptuveni 2,5 miljoni strādnieku un studentu. Lielākais pieaugums ir trīs centrālajos rajonos - Čijodā, Čūō un Minato. Kopš 2005. gada šajos trijos rajonos naktī bija tikai 326 000 pastāvīgo iedzīvotāju, bet dienā šajos rajonos dzīvo 2,4 miljoni.
Tokijā dzīvo daudz ārzemju iedzīvotāju. No 2005. gada Tokijā visbiežāk sastopamās iedzīvotāju grupas ir ķīnieši (123 661), korejieši (106 697) un filipīnieši (31 077). Mazāk izplatīti ir amerikāņi (18 848), briti (7696), brazīlieši (5300) un franči (3000).
Īpašie palātas
Tokijas 23 īpašie administratīvie rajoni ir tā pati teritorija, kas agrāk tika dēvēta par Tokijas pilsētu. 1943. gada 1. jūlijā Tokijas pilsēta tika apvienota ar Tokijas prefektūru (東京府, Tōkyō-fu), kļūstot par īpašu valdības apgabalu. Tas padarīja apgabalus atšķirīgus no citiem apgabaliem Japānā. Citu pilsētu administratīvie rajoni ir daļa no lielākas pilsētas pašvaldības, bet šie nav. Katrs iecirknis ir pašvaldība ar savu mēru un sapulci, līdzīgi kā citās Japānas pilsētās. Īpašie administratīvie rajoni savā oficiālajā nosaukumā angļu valodā bieži izmanto vārdu city, piemēram, Chiyoda City.
Apgabaliem ir unikālas administratīvās attiecības ar prefektūras valdību. Tokijas metropoles valdība pārvalda dažus sabiedriskos darbus, piemēram, ūdens, kanalizācijas un ugunsdzēsības pakalpojumus. Lai samaksātu par šīm lietām, prefektūra iekasē komunālos nodokļus, ko parasti iekasē pilsēta.
Tokijas īpašie administratīvie rajoni ir šādi:
|
|
|
Trīs Tokijas rajoni veido pilsētas centrālo daļu. Tie ir Čijoda, Čūdo un Minato.

Tokijas 23 īpašo rajonu karte
Pieminekļi
Tokijā ir daudz apskates vietu, bet tikai dažas no tām ir vecas. Tokijā ir ļoti maz ēku, kas ir vecākas par 50 gadiem. Apmeklētāju iecienītas vietas ir no Tokijas torņa pilsētas centrā līdz Takao kalnam rietumu laukos. Tokijas Debesu koks ir jauns tornis, un tas ir augstākais Japānā. Daudz tūristu piesaista tādi tradicionāli reliģiski objekti kā Meidži svētnīca un Sensō-ji. Pilsētas centrā atrodas Imperatora pils, kas nav atvērta apmeklētājiem.
Tokijas Debesu koks un Austrumu tornis 10. februāris, 2012
Transports
Tokija ir valsts kultūras, uzņēmējdarbības un politiskais centrs. Tā ir arī daudzu transporta sistēmu centrs. No pilsētas un uz pilsētu ir daudz gaisa, dzelzceļa, jūras un autoceļu savienojumu. Vietējās metro un autobusu sistēmas apkalpo visas pilsētas daļas.
Tokiju apkalpo divas komerciālās lidostas. Hanedas lidosta atrodas pilsētas robežās, blakus Tokijas līcim. Šī lidosta galvenokārt paredzēta iekšzemes ceļojumiem. Lielākā daļa starptautisko lidojumu uz Tokiju un no tās notiek caur Naritas lidostu Čibas prefektūrā.
No Tokijas stacijas sākas vairākas Šinkansena superekspresa dzelzceļa līnijas, tostarp Tōkaidō Shinkansen, kas kursē uz rietumiem, un Tōhoku Shinkansen, kas kursē uz ziemeļaustrumiem. Tokijas metro ir galvenā pilsētas metro sistēma.
Tokijā ir liela starptautiska un iekšzemes osta, taču vairāk satiksmes notiek caur netālu esošo Jokohamas ostu. No tās kursē vietējie prāmji uz Tokijas salām, kā arī uz citām valsts daļām, piemēram, Hokaido.
Tokijā satiekas daudzas automaģistrāles, tostarp Chūō, Kan-Etsu, Tōhoku un Tōmei ātrgaitas maģistrāles. Visi šoseju attālumi Japānā sākas no nulles punktā Nihonbaši, Tokijā.
Saistītās lapas
- F.C. Tokyo
- Tokijas metropole
- Tokija Verdy
- 2020. gada vasaras olimpiskās spēles
Universitātes Tokijā
Valsts universitātes
- Hitotsubashi universitāte
- Tokijas Medicīnas un zobārstniecības universitāte
- Tokijas Universitāte
Privātās universitātes
- Keio Universitāte
- Waseda University
- Waseda Jitsugyo (Privātā skola pie Waseda Univ.)
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir Tokija?
A: Tokija ir Japānas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, kas atrodas Honšu salā, Kanto reģionā.
J: Kas ir Imperatora pils?
A: Imperatora pils atrodas Tokijā, un tā faktiski nav publiski pieejama tūristiem.
J: Kas ir Japānas uzņēmējdarbības, tirdzniecības un rūpniecības centrs?
A: Tokija ir Japānas uzņēmējdarbības, tirdzniecības un rūpniecības centrs.
J: Kur atrodas Tokija?
A: Tokija atrodas Honšu salā Japānas Kanto reģionā.
J: Kas bija Japānas galvaspilsēta pirms Tokijas?
A: Pirms Tokijas Japānas galvaspilsēta bija Kioto.
J: Kāpēc Edo pilsētas nosaukums mainījās uz Tokiju?
A: Edo nosaukums mainījās uz Tokiju 19. gadsimta vidū, kad tā kļuva par Japānas galvaspilsētu.
J: Kas notika ar Tokiju Otrā pasaules kara laikā?
A: Otrā pasaules kara laikā Tokiju smagi izpostīja bumbas, un pēc tam, kad Japāna zaudēja karu, pilsēta tika atjaunota.
Meklēt