Edo periods

Edo periods (江戸時代, Edo-jidai), saukts arī par Tokugavas periodu (徳川時代 Tokugawa-jidai), ir laiks no 1600. līdz 1868. gadam Japānas vēsturē. Šajā ilgajā laikā Japānas sabiedrību pārvaldīja Tokugavas shogunāts un 300 valsts reģionālie feodāli.

Šie gadi seko pēc Ažuči-Momoijamas perioda un pirms Meidži restaurācijas un modernās Japānas attīstības.

Tokugavas shogunātu 1603. gadā Edo nodibināja shoguns Tokugava Iejasu. Šo periodu raksturoja neokonfucianisma un sintoisma ietekme. 15. un pēdējais šoguns bija Tokugava Jošinobu.

Šis periods beidzās ar Meidži restaurāciju, kas bija imperatora varas atjaunošana. Edo periodu dēvē arī par Japānas agrīnā modernisma perioda sākumu.

Laika grafiks

1600. gadā Sekigahāras kauja veido kontekstu nākamajiem diviem gadsimtiem. Tokugava Iejasu sakauj daimjo koalīciju un nodibina hegemoniju pār lielāko daļu Japānas.

1603 ( Keichō 8): Imperators ieceļ Iejašu par šogunu.
1605 ( Keichō 10): Iejašu atkāpjas no šoguna amata, un viņa vietā stājas viņa dēls Tokugava Hidetada.
1607 ( Keichō 12): Korejas Čosonas dinastija nosūta vēstniecību uz Tokugavas shogunātu.
1611 ( Keichō 16): Rjūkjū salas kļūst par Satsumas domēna vasaļvalsti.
1613 ( Keichō 16): "Keichō vēstniecība" (慶長使節) uz Ameriku un Eiropu.
1614 ( Keichō 17): Šogunāts aizliedz kristietību Japānā.
1615 ( Keichō 18): Osakas kauja; Iejašu iznīcina Osakas pili un Tojotomi klanu.
1616. gada 1. jūnijs (1616. gada 4. mēneša 17. diena, Genna 2): Iejašu nomira Surugas pilī.
1623. gadā (Žanna 9): Tokugava Iemicu kļūst par trešo šogunu.
1633. gads (Kan'ei 12) Šogunāts aizliedz ceļot uz ārzemēm un lasīt ārvalstu grāmatas.
1635 (Kan'ei 12): Šogunāts oficiāli ievieš obligātās alternatīvās dzīvesvietas (sankin kotai) sistēmu Edo.
1637 (Kan'ei 14): Šimabaras sacelšanās (1637-38), ko sarīkoja pārmaksātie zemnieki.
1638 (Kan'ei 15): Šogunāts aizliedz kuģu būvi.
1639 (Kan'ei 16): Ediktos tiek ieviesta nacionālās norobežošanās (Sakoku) politika.
1641 (Kan'ei 18): Šogunāts aizliedz visiem ārzemniekiem, izņemot ķīniešus un holandiešus, kuri drīkst dzīvot tikai Nagasaki.
1650 (Kei'an 3): Līdz ar miera iestāšanos radās jauna veida cēls, izglītots karavīrs, kas vadījās pēc bušido ("karavīra ceļa").
1657 (Meireki 3): Lielais Meireki ugunsgrēks iznīcina lielāko daļu Edo pilsētas.
1700 (Genroku 13): Kabuki un ukiyo-e kļūst populāri.
1707. gada 16. decembris (Hōei 4, 11. mēneša 23. diena): Fudzi kalna izvirdums,
1774 (An'ei 3): Sugita Gempaku un Maeno Ryotaku publicē pirmo pilnīgo Rietumu medicīnas darba tulkojumu japāņu valodā - Kaitai shinsho.
1787 (Tenmei 7): Matsudaira Sadanobu kļūst par shogunāta augstāko amatpersonu (rōjū).
1792 (Kansei 4): Krievijas sūtnis Ādams Laksmans ierodas Nemuro, austrumu Ezo (tagad Hokkaidō).
1804 (Kyōwa 4): Krievijas sūtnis Nikolajs Rezanovs sasniedz Nagasaki un nesekmīgi cenšas nodibināt tirdzniecības attiecības ar Japānu.
1837 (Tenpō 8): Ōshio Heihachirō un Ikuta Yorozu vadītā sacelšanās bija pazīstama kā Tempo Jiken
1841 (Tenpō 12): Tempa reformas
1854 (Kaei 7): Komodors Perijs piespiež japāņus piekrist Kanagavas līgumam. Galvenais japāņu sarunu vedējs bija Hajaši Akira.
1855 (Kaei 8): Krievija un Japāna nodibina diplomātiskās attiecības.
1864. gada 5.-6. septembris (Genji 1, 8. mēneša 5.-6. diena): Lielbritānijas, Francijas, Nīderlandes un ASV karakuģi bombardē Šimonoseki.

1868. gadā Tokugava Jošinobu atkāpjas no amata, Tokugavas shogunāts beidzas. Tas iezīmē Edo perioda beigas. Imperators Meidži nodibina savu impērijas galvaspilsētu Edo, ko pārdēvē par Tokiju ("austrumu galvaspilsēta").

Attēlu galerija

Tokugava Iejašu, pirmais Tokugavas shogunāta shogunāts

Jagura jeb tornis Edo pilī Tokijā.

Hasekura Tsunenaga, samurajs un Japānas pirmais oficiālais vēstnieks Amerikā un Eiropā, 1613-1620. gadā.

Matsumoto pils Nagano prefektūrā

Terakoya, privāta izglītības skola meitenēm

Wadokei, Japānā ražots pulksteņrādis, 18. gadsimts.

Kaitai Shinsho - Japānas pirmais Rietumu anatomijas traktāts, kas publicēts 1774. gadā.

Katsushika Hokusai (1760-1849) "Lielais vilnis pie Kanagavas".

Ekonomika Tirdzniecība Diplomātija

Edo periodā Japāna ekonomiski ļoti attīstījās, un kapitāla uzkrāšana kļuva par ekonomiskās attīstības virzītājspēku pēc Meidži restaurācijas.

Tā kā daudzi daimjoji apmetās viesnīcā pie lielceļa, kas atradās pie daimjoju maiņas gada rezidences Tokijā, ekonomikas aprite kļuva aktīva.

Pateicoties stabilajai ekonomikai, ļoti labi attīstījās arī Japānas īpašā kultūra, piemēram, Nou, Kabuki vai Ukiyoe.

Šogunāts uzsāka ārpolitiku, kas bija vērsta uz izolāciju.

Tāpēc tirdzniecības attiecības, ko veic Shogunate ir tikai Shin (清, Shin) Nagasaki, un Nīderlandes Dejima.

Saistītās lapas

Japānas laikmetu saraksts

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir Edo periods?

A: Edo periods ir Japānas vēstures periods no 1600. līdz 1868. gadam, kura laikā Japānas sabiedrību pārvaldīja Tokugavas shogunāts un 300 reģionālie feodāļi.

J: Kāds ir cits Edo perioda nosaukums?

A: Cits Edo perioda nosaukums ir Tokugavas periods.

J: Kad Tokugavas shogunāts nodibināja savu varu pār Japānu?

A: Tokugavas shogunāts sāka valdīt Japānā 1603. gadā Edo.

J: Kādas bija galvenās ietekmes Edo periodā?

A.: Edo periodā galvenās ietekmes bija neokonfucianisms un sintoisms.

J: Kas bija pēdējais šoguns Edo periodā?

A: Pēdējais Edo perioda šoguns bija Tokugawa Yoshinobu.

J: Kad beidzās Edo periods?

A: Edo periods beidzās ar Meidži restaurāciju, kas bija imperatora varas atjaunošana.

J: Kāda ir Edo perioda nozīme Japānas vēsturē?

A: Edo periods ir nozīmīgs Japānas vēsturē, jo tas iezīmē Japānas agrīnā modernisma perioda sākumu.