Edo periods (Tokugavas laikmets) — Japānas vēsture 1603–1868
Iepazīstiet Edo periodu (Tokugavas laikmets) — Japānas vēsturi 1603–1868: shogunāts, feodāļi, kultūra, neokonfuciānisms un Meidži restaurācija.
Edo periods (江戸時代, Edo-jidai), saukts arī par Tokugavas periodu (徳川時代 Tokugawa-jidai), ir laiks no 1600. līdz 1868. gadam Japānas vēsturē. Šajā ilgajā laikā Japānas sabiedrību pārvaldīja Tokugavas shogunāts un 300 valsts reģionālie feodāli.
Šie gadi seko pēc Ažuči-Momoijamas perioda un pirms Meidži restaurācijas un modernās Japānas attīstības.
Tokugavas shogunātu 1603. gadā Edo nodibināja shoguns Tokugava Iejasu. Šo periodu raksturoja neokonfucianisma un sintoisma ietekme. 15. un pēdējais šoguns bija Tokugava Jošinobu.
Šis periods beidzās ar Meidži restaurāciju, kas bija imperatora varas atjaunošana. Edo periodu dēvē arī par Japānas agrīnā modernisma perioda sākumu.
Politiskā un administratīvā sistēma
Tokugavas shogunāts centās nodrošināt ilglaicīgu mieru un stingru kontroli pār feodālo šķirstu. Shoguns valdīja no Edo, kamēr imperators Palika Kjóto kā simboliskais galvenis. Lai ierobežotu daimjo (feodālo kungu) neatkarību, tika ieviesta sankin-kōtai sistēma — obligāta rotējoša uzturēšanās Edo, kas prasīja no daimjo uzturēt dārgas vizītes un atstāja viņu mājinieku kā ķīlu, tādējādi vājinot reģionālo varu un nostiprinot centrālo kontroli.
Sabiedrība, klase un ekonomika
Sabiedrība bija skaidri sadalīta pēc klasēm: shi (karavadoņi — samuraji), nō (zemnieki), kō (amatnieki) un shō (tirgotāji). Samuraji formāli bija augstākā klase, bet ilgstošā miera periodā daudzi samuraji saskārās ar finansiālām grūtībām, kamēr tirgotāju klase ar laiku kļuva ekonomiski spēcīgāka.
- Rīsu sistēma: rīss (koku) bija galvenais nodokļu mērs un bagātības vienība; feodālo domēnu ienākumi tika mērīti koku apjomā.
- Tirdzniecība un pilsētas: pilsētas kā Edo, Osaka un Kyoto attīstījās par tirdzniecības un amatniecības centriem. Edo kļuva par pasaulē lielāko pilsētu savā laikā.
- Monetārā ekonomika: laika gaitā pieauga monetārā apgrozība, izveidojās tirgus, ceļi un tirdzniecības korporācijas (gildes), kas veicināja komerciālu dinamiku.
Kultūra un ikdiena
Edo periods bija kultūras uzplaukuma laiks. Izcēlās pilsētas kultūra — ukiyo-e kokgriezumi, kabuki teātris, bunraku leļļu teātris un haiku dzeja. Literatūra, māksla un populārā izklaide kļuva pieejamāka plašākai sabiedrībai, pateicoties pieaugošai lasītprasmei un izdevniecībām.
- Ukiyo-e: mākslas žanrs, kas attēlo "plūstošo pasauli" — teātri, skaistules, ainavas un ikdienas dzīvi.
- Teātris un literatūra: kabuki un haiku (piem., Matsuo Bashō ietekme) attīstīja jaunas estētikas formas.
- Izglītība: neokonfuciānisms ietekmēja mācību programmas; paplašinājās skolotavu tīkls un lasītprasme.
Sociālās problēmas un reformu centieni
Ilgstošs miera periods radīja strukturālas spriedzes: samuraju finansiālās grūtības, zemnieku nodokļu slogs un vairāki bada gadi, kas izraisīja nemierus. Bija mēģinājumi īstenot reformas, piemēram, Kansei un Tenpō reformas, taču tās bieži bija ierobežotas un atbalsoja konservatīvas intereses.
Īpašā ārpolitika — sakoku un ārvalstu kontakti
Vairumā Edo perioda shogunāts īstenoja sakoku politiku — salīdzinošu izolacionismu no 1630. gadu sākuma līdz 1853. gadam. Ārējie kontakti bija stingri reglamentēti: tirdzniecība ar Rietumiem bija ierobežota līdz nedaudzām tirdzniecības stacijām, piemēram, holandiešu tirdzniecībai Dešimā (Nagasaki).
1853. gadā amerikāņu komandieris Perejs (Commodore Perry) ieradās ar melnajām kuģu flotēm, spiežot Japānu atvērt ostas un beigt izolāciju. Pēkšņās atklāšanas un nevienlīdzīgie līgumi izraisīja politisku krīzi un zaimoja shogunāta autoritāti.
Beigas un pāreja uz Meidži
19. gadsimta vidū pieaugošā ārvalstu spiediena, ekonomiskie satricinājumi un iekšējā opozīcija pret shogunātu radīja apstākļus, kas beidzot noveda pie Tokugavas varas krišanas. 1867–1868. gadā Tokugava Jošinobu atteicās no varas, un tika īstenota Meidži restaurācija, kas atjaunoja imperatora politisko varu un sāka stingru modernizācijas politiku, pārvēršot Japānu par moderna valsti.
Ilgmūžība un mantojums
Edo periods atstāja būtisku ietekmi uz Japānas politisko organizāciju, kultūru, mākslu un pilsētu struktūru. Daudzas institūcijas, ceļu tīkli (piem., Tōkaidō), pilsētas apbūve un kultūras tradīcijas no šī laika turpina veidot mūsdienu Japānas seju.
Laika grafiks
1600. gadā Sekigahāras kauja veido kontekstu nākamajiem diviem gadsimtiem. Tokugava Iejasu sakauj daimjo koalīciju un nodibina hegemoniju pār lielāko daļu Japānas.
- 1603 ( Keichō 8): Imperators ieceļ Iejašu par šogunu.
- 1605 ( Keichō 10): Iejašu atkāpjas no šoguna amata, un viņa vietā stājas viņa dēls Tokugava Hidetada.
- 1607 ( Keichō 12): Korejas Čosonas dinastija nosūta vēstniecību uz Tokugavas shogunātu.
- 1611 ( Keichō 16): Rjūkjū salas kļūst par Satsumas domēna vasaļvalsti.
- 1613 ( Keichō 16): "Keichō vēstniecība" (慶長使節) uz Ameriku un Eiropu.
- 1614 ( Keichō 17): Šogunāts aizliedz kristietību Japānā.
- 1615 ( Keichō 18): Osakas kauja; Iejašu iznīcina Osakas pili un Tojotomi klanu.
- 1616. gada 1. jūnijs (1616. gada 4. mēneša 17. diena, Genna 2): Iejašu nomira Surugas pilī.
- 1623. gadā (Žanna 9): Tokugava Iemicu kļūst par trešo šogunu.
- 1633. gads (Kan'ei 12) Šogunāts aizliedz ceļot uz ārzemēm un lasīt ārvalstu grāmatas.
- 1635 (Kan'ei 12): Šogunāts oficiāli ievieš obligātās alternatīvās dzīvesvietas (sankin kotai) sistēmu Edo.
- 1637 (Kan'ei 14): Šimabaras sacelšanās (1637-38), ko sarīkoja pārmaksātie zemnieki.
- 1638 (Kan'ei 15): Šogunāts aizliedz kuģu būvi.
- 1639 (Kan'ei 16): Ediktos tiek ieviesta nacionālās norobežošanās (Sakoku) politika.
- 1641 (Kan'ei 18): Šogunāts aizliedz visiem ārzemniekiem, izņemot ķīniešus un holandiešus, kuri drīkst dzīvot tikai Nagasaki.
- 1650 (Kei'an 3): Līdz ar miera iestāšanos radās jauna veida cēls, izglītots karavīrs, kas vadījās pēc bušido ("karavīra ceļa").
- 1657 (Meireki 3): Lielais Meireki ugunsgrēks iznīcina lielāko daļu Edo pilsētas.
- 1700 (Genroku 13): Kabuki un ukiyo-e kļūst populāri.
- 1707. gada 16. decembris (Hōei 4, 11. mēneša 23. diena): Fudzi kalna izvirdums,
- 1774 (An'ei 3): Sugita Gempaku un Maeno Ryotaku publicē pirmo pilnīgo Rietumu medicīnas darba tulkojumu japāņu valodā - Kaitai shinsho.
- 1787 (Tenmei 7): Matsudaira Sadanobu kļūst par shogunāta augstāko amatpersonu (rōjū).
- 1792 (Kansei 4): Krievijas sūtnis Ādams Laksmans ierodas Nemuro, austrumu Ezo (tagad Hokkaidō).
- 1804 (Kyōwa 4): Krievijas sūtnis Nikolajs Rezanovs sasniedz Nagasaki un nesekmīgi cenšas nodibināt tirdzniecības attiecības ar Japānu.
- 1837 (Tenpō 8): Ōshio Heihachirō un Ikuta Yorozu vadītā sacelšanās bija pazīstama kā Tempo Jiken
- 1841 (Tenpō 12): Tempa reformas
- 1854 (Kaei 7): Komodors Perijs piespiež japāņus piekrist Kanagavas līgumam. Galvenais japāņu sarunu vedējs bija Hajaši Akira.
- 1855 (Kaei 8): Krievija un Japāna nodibina diplomātiskās attiecības.
- 1864. gada 5.-6. septembris (Genji 1, 8. mēneša 5.-6. diena): Lielbritānijas, Francijas, Nīderlandes un ASV karakuģi bombardē Šimonoseki.
1868. gadā Tokugava Jošinobu atkāpjas no amata, Tokugavas shogunāts beidzas. Tas iezīmē Edo perioda beigas. Imperators Meidži nodibina savu impērijas galvaspilsētu Edo, ko pārdēvē par Tokiju ("austrumu galvaspilsēta").
Attēlu galerija
· 
Tokugava Iejašu, pirmais Tokugavas shogunāta shogunāts
· 
Jagura jeb tornis Edo pilī Tokijā.
· 
Hasekura Tsunenaga, samurajs un Japānas pirmais oficiālais vēstnieks Amerikā un Eiropā, 1613-1620. gadā.
· 
Matsumoto pils Nagano prefektūrā
· 
Terakoya, privāta izglītības skola meitenēm
· _-_Période_Edo.jpg)
Wadokei, Japānā ražots pulksteņrādis, 18. gadsimts.
· 
Kaitai Shinsho - Japānas pirmais Rietumu anatomijas traktāts, kas publicēts 1774. gadā.
· 
Katsushika Hokusai (1760-1849) "Lielais vilnis pie Kanagavas".
Ekonomika Tirdzniecība Diplomātija
Edo periodā Japāna ekonomiski ļoti attīstījās, un kapitāla uzkrāšana kļuva par ekonomiskās attīstības virzītājspēku pēc Meidži restaurācijas.
Tā kā daudzi daimjoji apmetās viesnīcā pie lielceļa, kas atradās pie daimjoju maiņas gada rezidences Tokijā, ekonomikas aprite kļuva aktīva.
Pateicoties stabilajai ekonomikai, ļoti labi attīstījās arī Japānas īpašā kultūra, piemēram, Nou, Kabuki vai Ukiyoe.
Šogunāts uzsāka ārpolitiku, kas bija vērsta uz izolāciju.
Tāpēc tirdzniecības attiecības, ko veic Shogunate ir tikai Shin (清, Shin) Nagasaki, un Nīderlandes Dejima.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir Edo periods?
A: Edo periods ir Japānas vēstures periods no 1600. līdz 1868. gadam, kura laikā Japānas sabiedrību pārvaldīja Tokugavas shogunāts un 300 reģionālie feodāļi.
J: Kāds ir cits Edo perioda nosaukums?
A: Cits Edo perioda nosaukums ir Tokugavas periods.
J: Kad Tokugavas shogunāts nodibināja savu varu pār Japānu?
A: Tokugavas shogunāts sāka valdīt Japānā 1603. gadā Edo.
J: Kādas bija galvenās ietekmes Edo periodā?
A.: Edo periodā galvenās ietekmes bija neokonfucianisms un sintoisms.
J: Kas bija pēdējais šoguns Edo periodā?
A: Pēdējais Edo perioda šoguns bija Tokugawa Yoshinobu.
J: Kad beidzās Edo periods?
A: Edo periods beidzās ar Meidži restaurāciju, kas bija imperatora varas atjaunošana.
J: Kāda ir Edo perioda nozīme Japānas vēsturē?
A: Edo periods ir nozīmīgs Japānas vēsturē, jo tas iezīmē Japānas agrīnā modernisma perioda sākumu.
Meklēt