Japānas laikmetu nosaukumi (nengō/gengō): definīcija, vēsture un nozīme

Japānas laikmetu nosaukumi (nengō/gengō): definīcija, vēsture un kultūras nozīme — pilnīgs pārskats par tradicionālo japāņu kalendāru un tā ietekmi mūsdienās.

Japāņu laikmeta nosaukums (年号, nengō, "gada nosaukums"), pazīstams arī kā gengō (元号), ir tradicionālā kalendāra sistēma, kas aizsākās imperatora Kōtoku valdīšanas laikā 7. gadsimtā. Šo kalendāru Japānā lieto kopš 8. gadsimta sākuma.

Vēsturiskā japāņu kalendārā sistēma nosaka un analizē laiku ar kārtas skaitļiem.

Kas ir laikmeta nosaukums (nengō/gengō)?

Laikmeta nosaukums ir specifisks nosaukums, kas piešķirts nozīmīgai laika posma daļai Japānas vēsturē. Katra laikmeta nosaukuma pamatā parasti ir divi kanji (ķīniešu rakstzīmes), kas izvēlētas ar pozitīvu, cerīgu nozīmi. Laikmeta nosaukumi tiek izmantoti gadiem numerēt, un tie funkcionē paralēli Gregora kalendāra gadam — piemēram, Heisei 1 = 1989. gads, Reiwa 1 = 2019. gads.

Īss vēstures pārskats

• Sistēmas sākums: tradīcija tiek saistīta ar 7. gadsimtu — plaši tiek minēts 645. gads (Taika laikmets) kā jaunas prakses ieviešanas sākums imperatora Kōtoku laikā.
• Agrīnās un viduslaiku prakses: sākotnēji laikmetos varēja mainīties vairākkārt viena imperatora valdīšanas laikā atbilstoši nozīmīgiem notikumiem (piem., dabas katastrofas, politiskas reformas vai auspiciozas zīmes).
• Pārejas uz mūsdienu sistēmu: modernajā periodā, sākot ar Meidži restaurāciju (19. gadsimta beigās), ieviesta prakse, ka parasti laikmets mainās imperatora tronis maiņas brīdī — īpaši kopš Meidži perioda tas praktiski nozīmē vienu laikmetu uz vienu imperatoru.

Kā tiek izvēlēti laikmeta nosaukumi

Jauna laikmeta nosaukuma izvēli veic valdība, konsultējoties ar valsts un humanitāro jomu ekspertiem. Nosaukumi parasti ir veidoti no klasiskām ķīniešu literatūras frāzēm vai morālām idejām un formulēti tā, lai izteiktu mieru, harmoniju vai jaunus sākumus. Parasti tas ir divu kanji vārds, un gads “1” bieži japāniski tiek apzīmēts kā gannen (元年).

Mūsdienu nozīme un lietojums

• Oficiālā lietošana: Japānas valdība un dažādas valsts iestādes izmanto laikmetu nosaukumus oficiālajos dokumentos, likumos un arhīvos kopā ar gregora kalendāru.
• Kultūras nozīme: laikmeti redzami uz kalendāriem, pastmarkām, monētām, skolēnu apliecībās un personiskos dokumentos. Cilvēku paaudzēm bieži tiek piešķirts ģenerācijas nosaukums pēc attiecīgā laikmeta (piem., “reis Heisei paaudze”).
• Datumu pārvēršana: lai pārvērstu japāņu laikmeta gadu uz mūsu Gregora kalendāru, izmanto formulu: Gregora gads = laikmeta sākuma gads + (laikmeta gads) − 1. Piemēri: Meidži 1 = 1868, Heisei 1 = 1989, Reiwa 1 = 2019.

Praktiskas piezīmes un interesanti fakti

• Vēsturiskajos laikos varēja būt vairāki laikmeti vienas imperatora valdīšanas laikā; tas nebija stingri saistīts tikai ar tronastāšanos.
• 2019. gadā, pirms imperatora Akihito nodošanas tronī, tika īstenots jauns prakses aspekts — laikmeta nosaukums Reiwa tika oficiāli izziņots valdības rīcībā pirms imperatora reālas tronastāšanās dienas, kas bija nebijis solis mūsdienu vēsturē.
• Laikmeta nosaukumi bieži tiek tulkoti un interpretēti dažādi; to oficiālais jēdziens un rakstība tomēr ir juridiski definēta japāņu valodā.

Kopsavilkums

Japānas laikmetu nosaukumi (nengō / gengō) ir sena, simboliska un joprojām reāla laika numerācijas sistēma, kas savieno Japānas vēsturi, politiku un kultūru. Lai gan modernā Japānā kopā ar Gregora kalendāru tiek lietota universāla datēšana, laikmetu nosaukumi saglabā nozīmīgu vietu oficiālajā dzīvē un sabiedriskajā apziņā.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir japāņu laikmeta vārds?

J: Kā vēsturiskā japāņu kalendārā sistēma nosaka un sadala laiku?

J: Kas sāka izmantot šo kalendāra sistēmu?

J: Kad Japāna sāka izmantot šo kalendāra sistēmu?

J: Kādi citi nosaukumi tiek lietoti šim kalendāra veidam?

J: Cik ilgi tiek izmantots šis kalendāra veids?

J: Ko nozīmē nengō?

Meklēt pēc burta