Okinavas kauja bija liela Otrā pasaules kara kauja. Tā notika Okinavassalā Rjūkju salās (uz dienvidiem no četrām lielajām Japānas salām). Cīņa notika starp Japānas impērijas un sabiedroto militārajiem spēkiem. Pēc Normandijas kaujas tā bija Otrā pasaules kara otrā lielākā amfībijas kauja (no jūras uz sauszemi). Tā bija arī viena no garākajām kaujām vēsturē - no 1945. gada aprīļa līdz jūnijam. Sabiedrotie šajā kaujā uzvarēja un okupēja Okinavu. Mūsdienās Okinava ir Japānas teritorija, bet tur joprojām atrodas amerikāņu militārās bāzes.

Fons un mērķi

Kauja, kas bieži tiek minēta ar operācijas nosaukumu "Iceberg" (angļu val.), bija daļa no sabiedroto plāna iegūt kontroli pār Rjūkju salām, lai nodrošinātu bāzes gaisa un flotes operācijām, kas būtu nepieciešamas iespējamai iebrukuma operācijai lielajās Japānas salās. Mērķis bija atgriezt Japānas salas pakļautā ietekmē un traucēt ieguvumus, ko japāņi varētu izmantot aizsardzībai pret turpmākiem sabiedroto uzbrukumiem.

Gaita un taktika

Uzbrukums sākās 1945. gada 1. aprīlī ar lielu piekļuves amfībijas un desanta operāciju. Sabiedroto spēkiem nodrošināja plašu jūras un gaisa atbalstu, tostarp intensīvu artilērijas apšaudi no flotes un gaisa uzlidojumus. Japāņu aizstāvība bija stingra: kareivji izmantoja sarežģītas aizsardzības līnijas, tuneļus un alu sistēmas, kā arī labi nostiprinātas pozīcijas kalnos un klintīs. Bieži notika cīņas par nelielām zemes platībām, lielas upurus prasīja pozicionālās kaujas, dur ierakumu un bunkuru iznīcināšana.

Japāņu taktika iekļāva arī kamikadze uzbrukumus pret sabiedroto kuģiem. Šīs pašiznīcinošās misijas nodarīja jūras spēkiem smagus zaudējumus un izjauca piegādes līnijas. No otras puses, sabiedrotie izmantoja pārsvaru gaisā un jūrā, lai izolētu salu, un pielietoja liela mēroga artilērijas bombardēšanu, kas vietām tika dēvēta par "tērauda lietu" vai "tērauda vēju".

Cilvēku skaits, upuri un civiliedzīvotāji

Dažās citās kaujās, piemēram, Ivo Džimas kaujā, nebija civiliedzīvotāju, bet Okinavā bija daudz civiliedzīvotāju. Kaujā nogalināto vai ievainoto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 150 000. Bojā gāja milzīga daļa salas iedzīvotāju — aptuveni trešdaļa. Daudzi civiliedzīvotāji kļuva par karadarbības upuriem ne tikai artilērijas un gaisa triecienu dēļ, bet arī no ugunsgrēkiem, bada un slimībām līdzi sekojošā haosa dēļ.

Amerikāņu zaudējumi bija smagi: tika reģistrēti ap 18 900 nogalināto vai bez vēsts pazudušo un ap 53 000 ievainoto, kas ir vairāk nekā divreiz vairāk nekā Ivo Džimas un Gvadalkanalas kaujās kopā. Nav iekļauti vairāki tūkstoši karavīru, kas mira no ievainojumiem un citiem iemesliem pēc kaujas beigām.

Tika nogalināti aptuveni 100 000 japāņu karavīru un ap 7 000 tika sagūstīti. Daži japāņu karavīri izdarīja seppuku vai spridzinājās ar granātām, citi turpināja kauju pēdējās dienās līdz nāvei. Vēl viena traģiska iezīme bija, ka daļa civiliedzīvotāju, japāņu propagandas ietekmē un baidoties, ka amerikāņi darīs briesmīgas lietas ar gūstekņiem, nogalināja savas ģimenes un sevi, lai izvairītos no sagūstīšanas.

Vēsturiskā nozīme un sekas

Okinavas kauja tiek uzskatīta par vienu no pēdējām un smagākajām lielajām cīņām Klusā okeāna karā. Tā skaidri parādīja, cik dārgs būtu iebrukums uz japāņu galvenajām salām, ja tas būtu ticis veikts masveidā — šie aprēķini ietekmēja sabiedroto stratēģiskos lēmumus. Amerikāņu plānotā operācija "Downfall", kas paredzēja iebrukumu četrās lielajās Japānas salās, netika īstenota, jo japāņi kapitulēja pēc tam, kad 1945. gada augustā amerikāņu spēki izmantoja atombumbu (pirmo reizi Hirosimā un otro reizi Nagasaki) un Padomju Savienība Japānai pieteica karu. Liels cilvēku zaudējumu skaits Okinavā palīdzēja sabiedrotajiem novērtēt iespējamos zaudējumus turpmākās kampaņas laikā.

Turpmākajos gados Okinava kļuva par svarīgu ASV militāro bāzu vietu reģionā. Amerikāņu klātbūtne salā turpinājās arī pēc kara, kas radīja gan stratēģiskus ieguvumus, gan vietējus sociālus un politiskus izaicinājumus aileku dzīvē un attiecībās ar Japānu.

Pieminēšana

1945. gadā VinstonsČērčils šo kauju nosauca par "vienu no intensīvākajām un slavenākajām militārajā vēsturē". Mūsdienās Okinavā un ārpus tās piemin upurus, pastāv memoriāli un muzejrezerves, kas stāsta par kaujas smagumu, civilo traģēdiju un kara ietekmi uz vietējo sabiedrību.

Īsais kopsavilkums:

  • Datums: 1945. gada aprīlis — jūnijs.
  • Vieta: Okinavassala, Rjūkju salas.
  • Sāncensības: Japānas impērija pret sabiedrotajiem.
  • Rezultāts: sabiedroto uzvara; lieli civilie un militārie zaudējumi; Okinavas okupācija un vēlāk ASV militārā klātbūtne.