Korpuss ir militāra vienība, ko parasti veido divas vai vairākas divīzijas un kurai piemīt pietiekami liels sastāvs, loģistika un atbalsts, lai patstāvīgi plānotu un veiktu operācijas. Piemēram, Amerikas Savienoto Valstu armijā korpuss ir lielākā taktiskā vienība, kas var plānot un veikt savas misijas. Termins "korpuss" tiek izmantots gan, lai apzīmētu kaujas formējumu, gan specializētu bruņoto spēku daļu — piemēram, ASV Jūras kājnieku korpusu — vai administratīvas struktūras, piemēram, kvartiermeistaru vai izlūkošanas korpusu. Ar to var apzīmēt arī virsnieku vai kadetu sastāvu — virsnieku vai kadetu korpusu — kā arī cilvēku grupu, kas nodarbojas ar vienu un to pašu darbu. Kā piemēru bieži min Miera korpusu, kas ir civila dabas starptautiska organizācija.

Veidi un mērķi

  • Armijas (kaujas) korpuss: tradicionāli sastāv no vairākām kaujas divīzijām un pievienotajiem atbalsta spēkiem (artilērija, inženieri, loģistika, pretgaisa aizsardzība utt.). Tā uzdevums ir vadīt plašas operācijas un nodrošināt kaujas spējas plašākā reģionā.
  • Ekspedīcijas vai kaujas grupas: pagaidu korpusi vai kaujas grupas, kas izveidotas noteiktai misijai vai operācijai.
  • Bruņoto spēku korpusi kā dienesta vienības: piemēram, tiesu, medicīnas, tehniskie vai izlūkošanas korpusi, kas nodrošina speciālu atbalstu visām vienībām.
  • Civīlie korpusi: starptautiskas vai valstu programmas, piemēram, Miera korpuss, brīvprātīgo un ekspertu grupas sabiedrības attīstībai.
  • Administratīvie un profesionālie korpusi: diplomātiskais korpuss, medicīnas korpuss, policijas vai ugunsdzēsēju korpuss u. c., kas apvieno speciālistus vienā institucionālā struktūrā.

Sastāvs, komandēšana un spējas

Korpusa lielums un sastāvs ļoti mainās atkarībā no valsts un laikmeta. Mūsdienu korpuss parasti aptver desmitiem tūkstošu karavīru (bieži 20 000–60 000 un vairāk), lai gan šo skaitļu robežas nav stingras. Korpusu parasti vada augstāka ranga ģenerālis (piem., ģenerālleitnants vai ģenerālis), un tam pievienoti štāba elementi, loģistikas dienesti, krīzes vadības vienības, izlūkošana, sakari un citādi atbalsta resursi. Šādi korpusi var darboties patstāvīgi kā "miniarmijas", spējot veikt vairākas neatkarīgas operācijas vienlaikus.

Vēsture

Militārais jēdziens "korpuss" attīstījās līdz ar moderno staigās armiju veidošanos. Nozīmīgu lomu šīs struktūras popularizēšanā spēlēja Napoleona laikmetā radītā corps d'armée koncepcija — katrs korpuss bija pietiekami spēcīgs, lai neatkarīgi manevrētu un vēlāk apvienotos lielākai kaujai. 19. un 20. gadsimtā korpusi kļuva par standarta taktisko elementu lielākajās armijās, īpaši Pirmajā un Otrajā pasaules karā.

Vārds corps cēlies no senfranču valodas, kurš savukārt balstās uz latīņu valodas vārdu corpus — "ķermenis". Šī etimoloģija norāda uz ideju par kopumu vai "ķermeni" cilvēku, kas darbojas kā vienota struktūra.

Civīlie un administratīvie pielietojumi

Ārpus militārās sfēras termins "korpuss" tiek plaši izmantots, lai apzīmētu profesionālas vai brīvprātīgas grupas, kas strādā kopējam mērķim. Piemēram, Miera korpuss darbojas starptautiskā attīstībā un humanitārajā palīdzībā. Citā kontekstā runā par diplomātisko korpusu (valstu diplomātu kopums kādā valstī), medicīnas korpusu (veselības aprūpes profesionāļi), kā arī par iekšējām profesionālajām struktūrām valsts dienestā vai akadēmiskajās iestādēs.

Kopumā "korpuss" ir daudznozīmīgs jēdziens, kas apzīmē gan lielu taktisku vienību militārā hierarhijā, gan organizētas cilvēku grupas ar konkrētu funkciju civilo un administratīvo sistēmu ietvaros. Tā pielietojums un sastāvs atkarīgs no mērķa, laika perioda un valsts tradīcijām.