Izšķirošā uzvara
Termins "izšķirošā uzvara" attiecas uz militāru uzvaru, kas izlemj kādu jautājumu vai konfliktu. Izšķirošajai uzvarai ir jārada pozitīvs iznākums uzvarētājam un jārada miera stāvoklis starp divām karojošām valstīm. Salīdzinājumam - nepārliecinoša uzvara ir uzvara, kurā uzvarēja viena puse, bet savstarpējie jautājumi nav atrisināti. Vēlams mērķis visām armijām, kas cīnās konvencionālajos karos, ir ātra un izšķiroša uzvara ar nelieliem upuriem. Piemēram, Sešu dienu karā, kas sākās 1967. gada 5. jūnijā, Izraēlas Aizsardzības spēki (IDF) guva izšķirošu uzvaru pār apvienotajām Ēģiptes, Sīrijas un Jordānijas armijām. Tas nostiprināja Izraēlu kā reģionālo lielvaru Tuvajos Austrumos, kur aptuveni sešus gadus ilga miers. Aukstā kara laikā (1947-1991) izšķirošas uzvaras (vai jebkuras uzvaras) ideja šķita novecojusi. Tā vietā kodolieroču laikmetā ierobežota kara teorija šķita praktiskāka, jo tā neizvērsās par pilna mēroga karu, kas izraisītu savstarpēji garantētu iznīcināšanu.
Subedars NarVeer Tanaji Malusare bija Mahratta/Maratha sardars, kurš vadīja Marathu spēkus, gūstot izšķirošu uzvaru Sinhgadas kaujā (1670. gadā).
Kas padara uzvaru izšķirošu
Savā grāmatā Par karu (Vom Kriege) Kārlis fon Klauzavics (Carl von Clausewitz) apgalvoja, ka izšķirošā uzvara "ir mest [pretinieku] tā, lai viņš vairs nespētu pretoties. Tādējādi karš ir spēka pielietošana, lai piespiestu ienaidnieku izpildīt mūsu gribu." Viņš rakstīja, ka, lai sakropļotu ienaidnieku, ģenerālim jāatrod ienaidnieka "smaguma centrs". Tā ir būtība, kas piešķir ienaidniekam spēku. Dažādos karos un dažādiem ienaidniekiem tas var būt atšķirīgs, bet bieži vien tā ir ienaidnieka armija, tauta vai ekonomika. Saskaņā ar Klauzevicu karš var beigties tikai ar izšķirošu uzvaru, pretējā gadījumā tas turpināsies. Klauzaics arī rakstīja: "Ir tikai viena izšķirošā uzvara: pēdējā."
Arī Sun Tzu (544 p.m.ē. - 496 p.m.ē.) rakstīja par izšķirošo uzvaru. Savā grāmatā "Kara māksla" viņš rakstīja: "Tādēļ gudrs karotājs uzspiež savu gribu ienaidniekam, bet neļauj, lai ienaidnieka griba tiktu uzspiesta viņam. Vēlāk grāmatā viņš piebilda: "Un tāpēc tie, kas ir prasmīgi karā, ienaidnieku ieved kaujas laukā, bet neļauj, lai ienaidnieks viņu ievestu".
Vēstures piemēri
Maratona kauja bija izšķiroša sengrieķu uzvara pār persiešiem. Tā iezīmēja pirmā persiešu iebrukuma Grieķijā beigas.
Hastingsas kauja (1066. gada 14. oktobrī) bija sīva cīņa starp anglosakšu angļu karaspēku un iebrucēju normāņu armiju. Šajā kaujā angļu karalis Harolds Godvinsons tika nogalināts ar bultiņu acī. Uzvarētājs, Normandijas hercogs Vilhelms, 10 nedēļas vēlāk tika kronēts par Anglijas karali Vilhelmu I. Normandiešu iekarošana bija nozīmīgs pagrieziena punkts Anglijas vēsturē.
Vēl viens izšķirošas uzvaras piemērs ir Jorktaunas kauja (1781. gadā), kas notika Amerikas revolūcijas kara beigās. Tajā amerikāņu un franču spēki sakāva britu armiju ģenerāļa lorda Čārlza Kornvolisa vadībā. Kornvolis uzskatīja, ka, izveidojot cietoksni un jūras spēku bāzi Jorktaunā, Virdžīnijas štatā, viņš varēs izbeigt sacelšanos Karolīnas un Džordžijas štatos. Redzot iespēju notvert britus Virdžīnijas pussalā, amerikāņu ģenerālis Džordžs Vašingtons un franču ģenerālis Rošambo ieradās Jorktaunā un uzsāka aplenkumu. Francijas flote neļāva britu flotei pastiprināt Kornvolisu. Mēnesi vēlāk Kornvolis kapitulēja, tādējādi faktiski izbeidzot karu.
Otrā pasaules kara kauja pie Midveja notika no 1942. gada 4. jūnija līdz 7. jūnijam. Tā bija izšķiroša ASV Jūras kara flotes uzvara pār Japānas Jūras kara floti. Tā bija pagrieziena punkts karā, kas ļāva ASV spēkiem pāriet uzbrukumā pret japāņiem. Japāņu flotes komandieris admirālis Jamamoto Isoroku izvēlējās uzbrukt Midveja salai, lai izvilinātu atlikušos nedaudzos ASV gaisa nesējus un ieliktu tos no aizmugures. Japāņi nezināja, ka amerikāņi bija spējuši atšifrēt viņu kodētos ziņojumus. Izlasot kodētos ziņojumus, viņi zināja, kāds ir japāņu plāns. Rezultātā tika pilnībā iznīcināta japāņu lidmašīnu flote (Akagi, Kaga, Soryu un Hiryu) ar 322 lidmašīnām un vairāk nekā pieciem tūkstošiem jūrnieku. Amerikāņi zaudēja 147 lidmašīnas un aptuveni trīs simtus jūrnieku. Lai gan šī kauja tieši nebeidza karu, tā sakropļoja Japānas jūras spēku un izbeidza japāņu spēju apturēt amerikāņus un viņu sabiedrotos.
Saistītās lapas
- Stratēģiskā uzvara
- Taktiskā uzvara
- Pirrrhiska uzvara
- Victory
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir izšķirošā uzvara?
A: Izšķirošā uzvara ir militāra uzvara, kas izlemj kādu jautājumu vai konfliktu, radot pozitīvu iznākumu uzvarētājam un radot mieru starp divām karojošām valstīm.
Q: Ar ko tā atšķiras no nepārliecinošas uzvaras?
A: Nepārliecinoša uzvara ir uzvara, kurā uzvarēja viena puse, bet savstarpējie jautājumi nav atrisināti.
J: Kāds bija to armiju mērķis, kas aukstā kara laikā cīnījās konvencionālajos karos?
A.: Aukstā kara laikā armiju, kas cīnījās konvencionālajos karos, mērķis bija panākt ātru un izšķirošu uzvaru ar maz upuriem.
J: Vai varat minēt izšķirošas uzvaras piemēru?
A.: Izšķirošas uzvaras piemērs ir 1967. gada 5. jūnijā sāktais Sešu dienu karš, kurā Izraēlas Aizsardzības spēki (IDF) guva izšķirošu uzvaru pār Ēģipti, Sīriju un Jordāniju. Tas nostiprināja Izraēlu kā reģionālo lielvaru Tuvajos Austrumos, kur aptuveni sešus gadus ilga miers.
Jautājums: Kāpēc šajā laika posmā ierobežots karš kļuva praktiskāks?
Atbilde: Ierobežots karš šajā laika posmā kļuva praktiskāks, jo tas neizvērsās par pilna mēroga karu, kas izraisītu savstarpēji garantētu iznīcināšanu kodolieroču dēļ.
J: Kad sākās aukstais karš?
A: Aukstais karš ilga no 1947. līdz 1991. gadam.
