Žans‑Baptists Donatjēns de Vimērs, grāfs de Rohambo (1725. gada 1. jūlijs – 1807. gada 10. maijs) bija franču muižnieks un karavadonis, kurš ieguva starptautisku slavu kā Francijas ekspedīcijas vadītājs Amerikas revolūcijas laikā. Viņš sāka karjeru Luija XV valdīšanas laikā un piedalījās Austrijas mantojuma karā (1740–1748), tajā skaitā aplenkumos pie Antverpenes un Namūras. Vēlāk viņš cīnījās septiņgadu karā un ieguva pieredzi, kas veicināja viņa paaugstināšanos karavadoņa amatā.
Loma Amerikas Neatkarības karā
1780. gadā Rohambo saņēma pavēli vadīt franču ekspedīciju, lai ar apmēram 6 000 cilvēku stiprinātu amerikāņu pret britiem. Šis karaspēks ieradās Ziemeļamerikā un strādāja ciešā sadarbībā ar Džordžam Vašingtonam. Rohambo un Vašingtons kopā plānoja un īstenoja militāras operācijas, kas kulminēja 1781. gada Jorktaunas aplenkumā — notikumā, kas būtiski veicināja britu spēku kapitulāciju un Amerikas neatkarības atzīšanu.
Revolūcija Francijā un vēlākā dzīve
Atgriezies Francijā, Rohambo piedzīvoja sarežģītu politisko laiku revolūcijas gados. Terora valdīšanas laikā viņš tika arestēts un nonāca tiesā, taču netika sodīts ar giljotīnu. Pēc Maksimiliāna de Robespjēra krišanas viņš tika atbrīvots. Vēlāk, 1803. gadā, viņam Napoleons piešķīra Goda leģiona ordeņa goda nosaukumu kā atzinību par viņa militārajām nopelniem.
Mantojums
Rohambo tiek atcerēts kā viens no svarīgākajiem franču komandieriem, kas palīdzēja nodrošināt amerikāņu neatkarību, kā arī kā zīmīga personība Francijas pēckara un revolucionārajos notikumos. Viņa sadarbība ar Vašingtonu ir bieži minēta kā modelis starptautiskai militārai sadarbībai, un viņa vadītā ekspedīcija ir būtiska daļa gan franču, gan ASV vēsturē.
