Žans-Žaks Ruso — apgaismības filozofs un 'Sabiedrības līguma' autors

Žans-Žaks Ruso — apgaismības filozofs un 'Sabiedrības līguma' autors. Biogrāfija, politiskās idejas, ietekme uz Franču revolūciju un mūsdienu politiku.

Žans Žaks Ruso (Jean-Jacques Rousseau, 1712 — 1778. gada 2. jūlijs) bija ievērojams franču valodā runājošs filozofs, rakstnieks un domātājs, kura idejas spēcīgi ietekmēja 18. gadsimta intelektuālo dzīvi. Viņš dzimis Ženēvā, Šveicē, un visu mūžu sevi uzskatīja par ženēvieti. Ruso lielāko daļu savas profesionālās darbības pavadīja Francijā, kur strādāja, sarakstīja savus galvenos darbus un iesaistījās intelektuālajās debatēs.

Biogrāfija — īsi un kodolīgi

Ruso bērnību pavadīja Ženēvā; vēlāk viņš ceļoja un strādāja dažādos amatos, iegūstot plašāku dzīves pieredzi. Viņam bija sarežģītas attiecības ar dažādiem patroniem un draugiem, īpaši ar Madame de Warens un ar savu dzīvesbiedri/nigādnieci Thérèse Levasseur. Personīgā dzīve reizēm bija pretrunīga — Ruso atzīstās, ka viņam bijuši bērni, kurus viņš nodeva patversmēm, un tas radīja ilgstošas polemikas un kritiku par viņa morāli.

Galvenie darbi un radošā darbība

Ruso bija daudzpusīgs autor: viņš bija filozofs, rakstnieks un arī mūziķis. Viņš bija komponists, sarakstījis arī darbus par mūzikas teoriju, un komponējis skatuves darbus, piemēram, operu Le Devin du village. Literāri un filozofiski nozīmīgākie darbi ir:

• Discours sur l'origine et les fondements de l'inégalité parmi les hommes (Diskurss par cilvēku nevienlīdzības izcelsmi) — analīze par to, kā privātīpašums un sociālās institūcijas rada sociālo nevienlīdzību.
• Du contrat social — slavenais darbs, kurā Ruso izklāsta sabiedriskā līguma koncepciju un ideju par vispārējo gribu (volonté générale) kā suverēnas valsts pamatu.
• Émile, ou De l'éducation — traktāts par izglītību un bērna dabisko audzināšanu, kas ilgtermiņā ietekmēja pedagoģiju.
• autobiogrāfijas "Atzīšanās" — viena no pirmajām modernajām pašrefleksijas grāmatām, kurā autors atklāti runā par savu dzīvi, domām un jūtām.
• Sarunātais romānu "Julie, ou la nouvelle Héloïse", kas kļuva par bestselleru un ietekmēja 19. gadsimta romantisma rakstniekus.

Galvenās idejas

Ruso filozofiskā domāšana balstās uz ideju, ka cilvēks dabā ir labs, bet sabiedrība un civilizācija viņu korumpē. Šo domu viņš izklāsta dažādos darbos:

• Ruso pazīstamā frāze no Sabiedrības līguma — "cilvēks ir dzimis brīvs, un visur viņš ir ķēdēs" — atspoguļo viņa uzskatus par cilvēka dabisko brīvību un tās ierobežojumiem sociālajās institūcijās.
• Viņš skaidroja, ka sabrukums un skumjas rodas no īpašuma, sociālās salīdzināšanas un mākslīgi radītām hierarhijām, nevis no cilvēka dabas.
• Politiskajā domā Ruso uzsvēra suverenitātes vienotību un ideju, ka likumi ir derīgi tikai tad, ja tie izriet no tautas vispārējās gribas. Šī koncepcija iedrošina domu par tiešu vai plašāku pilsoņu līdzdalību politiskajā dzīvē.
• Viņš arī analizēja nevienlīdzības cēloņus un uzskatīja, ka īpašuma rašanās būtiski mainīja cilvēces attiecības, padarot tās konfliktējošas un atkarīgas no bagātības.

Ietekme, reakcijas un kritika

Ruso idejas bija ļoti ietekmīgas: tās ietekmēja Franču revolūciju, devās plašu atbalstītāju virpulī un kalpoja kā pamats gan nacionālisma, gan dažādu sociālistisku domu rašanās procesiem. Viņa uzsvērtais kolektīvās gribas un brīvības jēdziens iedvesmoja politiskos reformatorus un revolucionārus.

Tajā pašā laikā Ruso neizpalika no kritikas. Daži filozofi — piemēram, aizstāvot liberālākas, individuālistiskākas koncepcijas — iebilda pret viņa akcentu uz kopējās gribas prioritāti. Viņa paštaisnība un personiskā rīcība (piemēram, bērnu nodošana patversmēm) radīja morālu nosodījumu un ilgas debates par konsekvenci starp viņa teoriju un dzīvi.

Mantojums

Ruso paliek kā viena no centrālajām personībām rietumu politiskajā un izglītības domā. Viņa darbi ietekmēja filozofus, politiķus, izglītības teorētiķus un literātus. Viņa domas par brīvību, līdzdalību un bērna audzināšanu turpina radīt interesi un debates arī mūsdienās.

Kopumā Žans Žaks Ruso ir nozīmīga figūra, kuras darbi — gan filozofiskie, gan literārie un muzikālie — bija neatņemama Apgaismības laikmeta un tam sekojošo kustību sastāvdaļa, vienlaikus atstājot daudzpusīgu un reizēm pretrunīgu mantojumu.

Meklēt pēc burta