Jenny Lind
Jenny Lind (Johanna Maria Lind, Stokholma, 1820. gada 6. oktobris - Wynd's Point, Hērfordšīra, 1887. gada 2. novembris) bija zviedru operdziedātāja. Viņu iesauca par "zviedru lakstīgalu". 1840. gados viņa bija ļoti pieprasīta operas lomās visā Zviedrijā un Ziemeļeiropā, un kļuva par Feliksa Mendelszona protežē. Pēc divām atzītām sezonām Londonā viņa 29 gadu vecumā paziņoja par aiziešanu no operas.
1850. gadā Linds devās uz Ameriku pēc šovmeņa P. T. Barnuma uzaicinājuma. Viņa viņam sniedza 93 koncertus un pēc tam turpināja koncertēt savā vadībā. Iegūtos līdzekļus viņa ziedoja labdarības organizācijām, galvenokārt bezmaksas skolu dibināšanai Zviedrijā. Kopā ar vīru Otto Goldšmitu 1852. gadā viņa atgriezās Eiropā. Viņiem bija trīs bērni. Nākamajās divās desmitgadēs viņa neregulāri koncertēja, bet 1855. gadā apmetās uz dzīvi Anglijā. No 1882. gada dažus gadus viņa bija dziedāšanas profesore Londonas Karaliskajā mūzikas koledžā. Viņa bija iedvesmojusi Hansu Kristianu Andersenu sarakstītai pasakai "Nācis lakstīgala". Linda nomira 1887. gada 2. novembrī Hērefordšīrā, Anglijā, no vēža. Viņa ir apglabāta Lielajā Malvernas kapsētā.
Soprāns Jenny Lindby Vācu gleznotājs Eduards Magnuss, 1862 gads
Lindas dagerotipija, kas uzņemta Ņujorkā 1850. gadā
