Jenny Lind (1820–1887) — Zviedru lakstīgala: biogrāfija un mantojums

Jenny Lind (1820–1887) — "Zviedru lakstīgala": izcilas operdziedātājas biogrāfija, slava, P.T. Barnuma Amerikas tūres un filantropiskais mantojums.

Jenny Lind (Johanna Maria Lind, Stokholma, 1820. gada 6. oktobris – Wynd's Point, Hērfordšīra, 1887. gada 2. novembris) bija zviedru soprāns, kuru pasaulē dēvēja par par "zviedru lakstīgala". Viņas balss, elks un skatuves klātbūtne padarīja viņu par vienu no 19. gadsimta populārākajām mūzikas personībām. Zemāk — kopsavilkums par viņas dzīvi, karjeru un mantojumu.

Agrā dzīve un izglītība

Jenny Lind dzimusi Stokholmā 1820. gadā. Par viņas agrīno mūzikas izglītību un pirmajām solistēm iespējām zināms, ka viņa saņēma profesionālu balss apmācību un ātri guva atzinību dzimtenē. Jau 1840. gados viņa bija pieprasīta gan operas, gan koncertu repertuāros visā Zviedrijā un Ziemeļeiropā.

Kariēra Eiropā un Feliksa Mendelszona atbalsts

Linds izcēlās ar skaidru, tīru soprāna tembru, lielisku tehnisko meistarību un spožu kolorātūras prasmēm. Viņas talants piesaistīja ievērojamu laika komponistu un diriģentu uzmanību — viņa kļuva par Feliksa Mendelszona protežē, kas palīdzēja nostiprināt viņas reputāciju starptautiskajā mūzikā. Pēc divām ļoti atzītām sezonām Londonā viņa 29 gadu vecumā paziņoja par aiziešanu no operas, apsverot iespējas koncentrēties uz koncertdarbību.

Amerikas tūre un labdarība

1850. gadā Lind devās uz Ameriku pēc šovmeņa P. T. Barnuma uzaicinājuma. Viņa viņam sniedza 93 koncertus, kas izraisīja ārkārtīgu publikas interesi — šo Fenomenu dažkārt dēvē par "Lind maniju". Pēc Barnuma organizētajiem koncertiem viņa turpināja koncertēt savā vadībā visā ASV. Iegūtos līdzekļus Jenny Lind daļēji ziedoja labdarībai, īpaši atbalstot bezmaksas skolu dibināšanu un izglītības iniciatīvas Zviedrijā.

Privātā dzīve un vēlākie gadi

1852. gadā Jenny Lind apprecējās ar pianistu un diriģentu Otto Goldšmidt un kopā ar viņu atgriezās Eiropā. Viņiem bija trīs bērni. Pēc kāda laika pāris apmetās uz dzīvi Anglijā — 1855. gadā Lind stabili uzturējās Lielbritānijā, kur viņa neregulāri koncertēja un pievērsa laiku ģimenei.

Mācību darbība un pēdējie gadi

No 1882. gada Jenny Lind bija dziedāšanas profesore Londonas Karaliskajā mūzikas koledžā, kur viņa ietekmēja nākamo dziedātāju paaudzi, nododot savas metodes un principus par to, kā saglabāt balss tīrību un muzikālo izteiksmi. Viņas dzīvi skāra slimība, un 1887. gada 2. novembrī viņa mirusi Hērefordšīrā no vēža. Viņa ir apglabāta Lielajā Malvernas kapsētā.

Mantojums un ietekme

Jenny Lind atstāja daudzpusīgu mantojumu:

• Mūzikas ietekme: viņas balss un izpildījuma stils iedvesmoja klausītājus, komponistus un jaunus izpildītājus visā Eiropā un Amerikā;
• Izglītība un labdarība: ievērojama daļa no viņas ienākumiem tika ziedota izglītības projektiem, it īpaši skolu veidošanai Zviedrijā;
• Kultūras ietekme: viņas personība iedvesmoja arī literātus — Hansu Kristianu Andersenu sarakstītajai pasakai "Nācis lakstīgala" ir redzamas Jenny Lind radošās un simboliskās atsauces;
• Pedagoģiskā pēctecība: kā pedagogs viņa ietekmēja balss tehnikas un skatuves pieejas attīstību.

Jenny Lind tiek atcerēta ne tikai kā spoža izpildītāja, bet arī kā sabiedriski aktīva un ziedoša personība, kuras karjera savienoja Eiropas mūzikas tradīcijas ar plašu starptautisku atpazīstamību.

Meklēt pēc burta