Alberts Bitziuss (Jeremias Gotthelf) — Šveices rakstnieks, Melnais zirneklis

Iepazīstiet Albertu Bitziusu (Jeremias Gotthelf) — Šveices mācītāju un rakstnieku, kura klasiskais stāsts "Melnais zirneklis" atklāj Emmentāles dzīvi, ticību un baiso leģendu.

Alberts Bitziuss (1797. gada 4. oktobris – 1854. gada 22. oktobris) bija šveiciešu rakstnieks un mācītājs, plašāk pazīstams ar pseidonīmu Jeremias Gotthelf. Viņš dzimis Mirtenē, kur viņa tēvs strādāja par mācītāju. Bitziuss ir viena no nozīmīgākajām figūrām 19. gadsimta šveiciešu literatūrā, īpaši raksturojot Bernes Emmentāles lauku sabiedrību ar izteiktu reālisma un morāles akcentu.

Biogrāfija

1804. gadā ģimene pārcēlās uz Utzenstorfu, ciematu Bernes Emmentāles kalnā, kur Alberts uzauga un ieguva pirmo izglītību. Bērnībā viņam nācās palīdzēt tēva saimniecības darbos, kas vēlāk ietekmēja viņa aprakstus par lauku dzīvi. 1812. gadā viņš devās pabeigt izglītību Bernē, bet 1820. gadā tika ordinēts par mācītāju. 1821. gadā viņš apmeklēja Getingenes universitāti, bet 1822. gadā atgriezās, lai strādātu kā tēva palīgs. Pēc tēva nāves 1824. gadā Bitziuss kļuva par priesteri Hercogēnbukesē, bet 1829. gadā pārcēlās uz Berni.

1831. gada sākumā viņš devās palīdzēt vecajam mācītājam Lützelflüh ciematā Augšējā Emmentālē (starp Langnau un Burgdorfu), un 1832. gadā tika izvēlēts par viņa pēcteci. 1833. gadā viņš apprecējās. No laulības viņam bija trīs bērni — dēls kļuva par mācītāju, divas meitas apprecējās ar mācītājiem. Lielu daļu atlikušo gadu viņš pavadīja kalpojot Lützelflüh kopienai.

Rakstniecība un tematikas

Bitziuss debijas darbs bija Bauernspiegel (1837), kurā viņš uzstāja, ka stāsts ir paša Jeremiasa Gothelfa dzīvesstāsts — šī pseidonīma izmantošana vēlāk kļuva par rakstnieka literāro zīmolu. Grāmata ataino Emmentāles ciema ikdienu ar lielu reālisma devu: tā rāda dabisku, bieži kritisku skatu uz lauku sabiedrības paradumiem, trūkumiem un morālajām dilemām. Lai gan teksts rakstīts vācu valodā, tajā skan vietējā bernu dialekta izteiksmes, kas piešķir stāstiem autentiskumu.

Atšķirībā no citiem lauku tēmu autoriem (piem., Berthold Auerbach), Bitziuss nerakstīja no paša zemnieka skatpunkta — viņš bija izglītots mācītājs, kas literārā valodā atveidoja to, ko bija redzējis, dzirdējis un mācījies no apkārtējās dzīves. Viņa prozā bieži saplūst reālisma apraksti ar morālu un reliģisku refleksiju; stāstos redzama gan nežēlīgā ikdienas realitāte, gan pedagoga un garīdznieka rūpe par ētiku un kopienas labumu.

Galvenie darbi

Viens no pazīstamākajiem Bitziusa darbiem ir īsais romāns Die Schwarze Spinne («Melnais zirneklis») — daļēji alegorisks un baisms stāsts par mēri, kas parādās kā briesmonis un iznīcina ielejas kopienu. Stāstā briesmonis pirmoreiz tiek radīts kā līguma ar velnu sekas, motivēts no nepieciešamības, bet vēlāk tiek atbrīvots atkal, kā sekas morālajam sabrukumam. Darbs simboliski risina atbildības, grēka un kopienas izglābšanas tēmas, un tas bieži tiek interpretēts gan kā reliģisks mācību stāsts, gan kā sociāla sati ra par lauku sabiedrības trauslumu.

Starptautiski ievērojami ir arī šādi viņa darbi:

• Leiden und Freuden eines Schulmeisters (1838–1839) — skolotāja ciešanu un prieku apraksts;
• Uli der Knecht (1841) un turpinājums Uli der Pächter (1849) — stāsts par Uliju, kura raksturs un likteņgaita atklāj lauku ļaužu ikdienas izaicinājumus;
• Anne-Bäbi Jowäger (1843–1844) — romānisks ciemata dzīves portrets;
• Käthi, die Großmutter (1846) — vecvecmātes figūra ģimenes un kopienas kontekstā;
• Die Käserei in der Vehfreude (1850) — spēcīgs sociāls romāns par saimniekošanu un kopienas attiecībām;
• Erlebnisse eines Schuldenbauers (1853) — stāsti par parādiem un morāles dilemmām.

Stils, atbilstība laikam un ietekme

Bitziusa proza izceļas ar reālistisku detaļu, asu novērojumu un morālu tonējumu. Viņa valoda bieži apvieno standarta vācu literāro stilu ar vietējās runas pavedieniem, kas padara viņa darbu autentiskus un viegli uztveramus vietējiem lasītājiem. Vietējo politisko strīdu atbalsis dažkārt redzamas viņa rakstos — Bitziuss bija stingri konservatīvs un pretstāvās radikālajām kustībām kantonā, kas 1846. gadā ieguva ietekmi; tas dažkārt ietekmēja viņa rakstības tonāli un tematiski.

Viņa darbi ir tulkoti vairākās valodās un guvuši plašu lasītāju loku Vācijā un Šveicē. Die Schwarze Spinne īpaši ir kļuvusi par klasisku lasāmvielu, to bieži iekļauj skolām, kā arī to ir interpretējuši un adaptējuši teātriem, radio un kinematogrāfam.

Izdošana un pēcdzīve

Bitziusa darbi tika apkopoti un izdoti vairākos izdevumos: Berlīnē iznāca 24 sējumu izdevums (1856–1861), bet Bernē tika publicēti 10 sējumi ar katra stāsta oriģināltekstu (1898–1900). Biogrāfisku materiālu par viņu ir sagatavojis, piemēram, C. Manuela (C. Manuel), kas publicēts Berlīnē (1861), un J. Ammaņa (J. Ammann) raksti, kas iekļauti Berlīnes biogrāfiju krājumā (Sammlung Bernischer Biographien) (Bern, 1884).

Nobeigums

Alberts Bitziuss (Jeremias Gotthelf) nomira 1854. gada 22. oktobrī Lützelflüh, Bernes kantonā. Viņa literārais mantojums saglabājies kā nozīmīgs lauku dzīves un morāles literatūras piemērs, kas ietekmēja gan šveiciešu, gan plašākas vācu valodas lasītāju kopienas un joprojām tiek pētīts un lasīts mūsdienās.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Alberts Bitzius?

Q: Kur viņš uzauga?

J: Ko viņš darīja pēc izglītības iegūšanas Bernē?

J: Kad viņš apprecēja vienu no savām mazmeitām?

J: Kāds ir Bitziusa pazīstamākais darbs?

Jautājums: Cik viņam bija bērnu?

J: Ar kādu politisko partiju bija saistīts Bitzius?

Meklēt pēc burta