Žans Kokto (1889–1963) — franču modernists, dzejnieks, režisors, mākslinieks

Žans Kokto (Jean Maurice Eugène Clément Cocteau, 1889. gada 5. jūlijs, Maisons-Laffitte — 1963. gada 11. oktobris, Milly-la-Forêt) bija franču mākslinieks, dzejnieks, prozaiķis, dramaturgs, dizainers, boksa menedžeris, dramaturgs, kinorežisors un aktieris. Viņš bija daudzpusīgs radošais tēls — strādāja teātrī, kino, literatūrā un vizuālajās mākslās, bieži apvienojot šos žanrus vienā darbā.

Radošā darbība un stils

Kokto bija centrāla figūra francūžu avangardā un modernismā. Viņa teātra darbi un scenogrāfijas bieži savienoja sirreālistiskas, mitoloģiskas un poētiskas vīzijas ar ikdienišķu reālismu. Kokto rakstīja libreto, scenārijus, lugas un romānus, kā arī veidoja zīmējumus, gleznas, afises un scenogrāfijas. Viņa filmas izcēlās ar simbolismu, vizuālo izdomu un eksperimentālām montāžas tehnikām — tās bieži dēvē par „poētisku kinematogrāfiju”.

Sadarbības un ietekme

Kokto strādāja ar plašu mākslinieku loku — komponistiem, gleznotājiem un baleta producentiem — un tiešā veidā ietekmēja teātra un kino attīstību Francijā. Viņš sarakstīja vai bija iesaistīts aptuveni 21 teātra iestudējumā, no kuriem daudzi bija baleti, bet citi — drāmas un lugas. Kokto filmas, no kurām lielāko daļu viņš gan sarakstīja, gan režisēja, bija nozīmīgas avangarda ievešanā franču kino un vēlāk ietekmēja tādus virzienus kā franču Jaunais vilnis.

Viņš strādāja arī ar Pablo Pikaso pie vairākiem projektiem un draudzējās ar plašu Eiropas mākslinieku aprindu — piemēram, sadarbojās ar komponistu Erik Satie un uzņēmās sadarbību ar Romanu Diagilevu baleta laukā. Kokto bija pazīstams arī ar scenogrāfiju un kostīmiem daudzos baletos un skatuves iestudējumos.

Nozīmīgākie darbi

• La Belle et la Bête (1946) — filma, kas kļuvusi par vienu no Kokto vizuālajām ikonām un plaši pazīstama kā poētiskā kino piemērs;
• Le Sang d'un Poète (1930) — eksperimentāla filma, kas apliecina viņa saikni ar avangardu;
• Orphée (1950) — viens no Kokto mītiskajiem kinodarbiem, kurā apvienotas modernā un klasiskā mitoloģija;
• Drama un lugu piemēri: La Machine infernale, Les Parents terribles u.c., kā arī romāni un īsi stāsti, kas demonstrē viņa plašo literāro diapazonu.

Apmeklējumi, apbalvojumi un mantojums

1955. gadā Kokto kļuva par Franču akadēmijas locekli, kā arī tika ievēlēts Beļģijas Karaliskajā akadēmijā. Savas dzīves laikā viņš tika iecelts par Goda leģiona komandieri. Milly-la-Forêt apkārtnē saglabājusies viņa radošā mantojuma pēda — kapa un kapelas rotājumi, kā arī ēkas, kurās viņš dzīvoja un strādāja.

Kokto ietekme pārsniedz viņa laiku — viņa pieeja starpdisciplinaritātei, vizuālajai simbolikai un mitoloģisko tematiku iedvesmoja gan laikabiedrus, gan vēlākas mākslinieku un kino režisoru paaudzes. Viņa darbi joprojām tiek pētīti kā piemēri tam, kā literatūrai, teātrim, vizuālajām mākslām un kinomākslai var plūstoši saplūst vienā radošā izteiksmē.

Meklēt pēc burta