Kas ir balets — definīcija, vēsture un horeogrāfija
Uzzini, kas ir balets: definīcija, vēsture, nozīme un horeogrāfijas māksla — no klasiskajiem darbiem līdz mūsdienu izrādēm, ideāli iesācējiem un entuziastiem.
Balets ir klasiskās un mūsdienu dejas žanrs, kurā stāsts un emocijas tiek izteiktas ar ķermeņa valodu, kustību valodas principiem un sceniskām izteiksmes līnijām. Balets pamatā prasa īpaši apmācītus dejotājus, jo tam nepieciešama izteikta tehniska meistarība, ķermeņa kontrole un ritma sajūta. Dejotājus nodarbina deju kompānija, un viņi uzstājas teātros, koncertzālēs un citās skatuvēs. Balets bieži tiek izpildīts profesionālā līmenī, bet pastāv arī amatieru un mācību kolektīvi, kas veido repertuāru un iemāca klasiskās formas.
Pirmie baleta prakses un noteikumu pieraksti parādās renesanses Itālijā un Francijā. Piemēram, balets minēts Domeniko da Pjačencas (Domenico da Piacenza) darbos — 14. gadsimta norādes dažkārt parādās avotos. Tomēr vēsturnieki parasti saista Domeniko darbību ar 15. gadsimtu un vēlākām renesanses tradīcijām. No Itālijas baleta elementi tika pārnesti uz Franciju, kur 17. gadsimtā Kārļa IX un Ludviga XIV galmā attīstījās scēniskais balets un horeogrāfijas principi, kas vēlāk kļuva par klasiskā baleta pamatu.
Kas ir baleta būtība
Balets ietver pašas dejas radīšanu — stāstu, jūtu un ideju pārvēršanu kustībā. Stāsts bieži tiek izstāstīts ar dejas un pantomīmas palīdzību, kur pantomīma ir specifiska žestu valoda, kas palīdz saprast sižetu bez vārdiem. Balets ir izteiksmes veids, kas skatītājiem piedāvā stāstu īpašā, vizuāli un akustiski koncentrētā formā.
Horeogrāfija un lomas
Par dejas radīšanu sauc horeogrāfiju, ko veido profesionāli dejotāji vai horeogrāfi. Horeogrāfs izstrādā kustību valodu, soļu kombinācijas, pārejas, attiecību starp dejotājiem un to izkārtojumu uz skatuves. Baletā bieži ir sekojošas lomas:
- Solisti — izpilda individuālas, tehniski sarežģītas partijas;
- Primabalerīna / principals — galvenā/ais dejotājs ar izteiktu skatuvisku lomu;
- Korī (corps de ballet) — grupas dejotāji, kas veido fonu un kontekstu;
- Pas de deux — duets, kas bieži akcentē galveno varoņu attiecības;
- Baletmeistars / baletmeistare — trenera / repetitora loma, kas uzrauga tehniku un atjauno horeogrāfiju.
Tehnika un apmācība
Baleta apmācība ir sistemātiska un ilgstoša. Treniņi ietver ikdienas vingrinājumus pie stieņa (barre) un centrā (centre), kas attīsta lokanību, spēku un pareizu pozicionēšanos. Dejas tehniskās pamatformas ietver soļus, kā plié, tendu, arabesque, pirouette, kā arī speciālas kustības uz demi-pointe vai pilnās pointe kurpēs sievietēm. Baletā liela nozīme ir muskulatūras līdzsvaram, stājas korektūrai un ritma izjūtai. Treniņu procesā dejotājiem strādā arī fizioterapeiti un treneri, lai mazinātu traumu risku un uzlabotu izturību.
Mūzika un skatuviskais noformējums
Balets vienmēr tiek izpildīts mūzikas pavadījumā; mūzika var būt gan jau esoša, gan īpaši komponēta konkrētam baletam. Klasikas piemēri — Pētera Čaikovska "Gulbju ezers", "Riekstkodis" un "Pērs Gints" — ir cieši saistīti ar baleta attīstību. Scenogrāfija, kostīmi, apgaismojums un koreogrāfijas ritms veido kopējo izrādes iespaidu un palīdz skatītājam iejusties stāstā.
Stili un virzieni
Balets attīstījies no klasiskā, formālā stila uz daudzveidīgākiem virzieniem:
- Klasiskais balets — stingra tehnika, tradicionālā horeogrāfija un klasiskie baleti;
- Neoklasiskais balets — saglabā klasiskās tehniskās formas, taču ar lielāku kustību brīvību un abstrakciju (piem., Balanchine skola);
- Mūsdienu/contemporary balets — iekļauj modernās dejas elementus, atbrīvojas no stingrām pozām un bieži eksperimentē ar kustību valodu;
- Eksperimentālais balets — robežu paplašināšana, starpdisciplināras sadarbības ar mūziķiem, vizuālajiem māksliniekiem un teātri.
Nozīmīgi darbi un pirmizrādes
Daudzi baleti ir kļuvuši par klasiku un regulāri iekļauti repertuārā visā pasaulē. Kā populārs piemērs minams "Riekstkodis", ko 24. decembrī pirmatskaņoja Sanfrancisko baleta trupa. Šī Sanfrancisko izrāde (1944) tiek bieži minēta kā pirmā pilnā garuma "Riekstkoža" versija Amerikas Savienotajās Valstīs — tas bija nozīmīgs pavērsiens, kas veicināja šo darba popularitāti Ziemassvētku repertuārā ASV.
Baleta nozīme mūsdienās
Balets turpina attīstīties un ietekmēt gan dejas mākslu, gan plašāku kultūras dzīvi. Daudzas deju kompānijas izstrādā jaunas horeogrāfijas, sadarbojas ar mūziķiem, režisoriem un māksliniekiem, lai radītu daudzslāņainas izrādes. Balets arī piedāvā izglītību, disciplīnu un estētisku pieredzi gan kā radoša profesija, gan kā mākslas baudīšanas veids.
Kopsavilkums
Balets ir daudzdimensionāla māksla, kas apvieno tehnisku meistarību, horeogrāfisku iztēli, mūzikas un sceniskās mākslas elementus. Lai gan tam nepieciešama īpaša apmācība un intensīvi treniņi, balets sniedz skatītājiem un izpildītājiem estētisku pieredzi, kas turpina iedvesmot jaunus māksliniekus un publiku visā pasaulē.
Sniegpārslu valsis no P. Čaikovska "Riekstkrāča".
Leona Baksta programmas noformējums Ņižinska baletam L'Apre-Midi d'une Faune, Parīze, 1912. gads, Djagiļeva balets "Ruski".
Baksta kostīmu dizains balerīnai Andai Rubinšteinai Helēnas de Spartas lomā, 1912. gads.
Darcy Bussell un Carlos Acosta dodas uz skatuves.
Vēsture
Agrīnās stadijas
Balets izauga no renesanses laikmeta izrādēm, kurās, līdzīgi kā mūsdienās lielos popmūzikas pasākumos, tika izmantoti visi izpildītājmākslas veidi. Šie itāļu baleta veidi tika tālāk attīstīti Francijā. Le Ballet Comique de la Reine (Karalienes baleta komēdija) tika izrādīta Parīzē 1581. gadā. To iestudēja Baltazārs de Bodžoijē, Katrīnas Mediči galma vijolnieks un deju meistars. To dejoja amatieri zālē. Karaliskā ģimene vēroja deju vienā galā, bet pārējie - galerijās trijās pusēs. Dejas pavadīja dzeja un dziesmas.
Klasiskā baleta pamati izveidojās 17. gadsimtā Francijā, Luija XIV galmā.p40 Pat viņa tituls ("Saules karalis") cēlies no lomas, ko viņš dejoja baletā. Luijs nodibināja pirmo baleta trupu Ballet de l'Opera de Paris. Daudzus baletus, kas tika izrādīti viņa galmā, radīja komponists Žans Batists Lulī un horeogrāfs Pjērs Bošāns. Šajā laikā arī dramaturgs Moljērs izgudroja baleta komēdiju.
Mūsdienu tehnika sākas
19. gadsimta sākumā baleta tehniku kodificēja (sakārtoja un pierakstīja) Karlo Blasis (1797-1878) no Neapoles. Viņa vadītās četras stundas garās dejas nodarbības bija slavenas ar to, ka tās bija tālaika visgrūtākais treniņš. Francijā 19. gadsimta pirmajā pusē uzplauka "romantiskais balets".
19. gadsimta beigās cariskajā Krievijā tika attīstīts balets ar sportiskāku stilu. Šī trupa uzstājās Marijas teātrī Sanktpēterburgā. No tā laika datējami trīs slavenie Čaikovska baleta darbi - "Gulbju ezers", "Miega skaistule" un "Riekstkodis". Nākamais posms bija Djagiļeva balets. Djagiļejevs bija liels impresārijs (šovmenis). Viņš 1909. gadā nodibināja Les Ballets Russes de Sergei Diaghilev, ko daudzi uzskata par visu laiku izcilāko baleta trupu.
"Tās panākumi bija tik neparasti, tās balets tik revolucionārs un mākslinieki tik elektrizējoši, ka tās parādīšanās Parīzē pirms Pirmā pasaules kara izraisīja starptautisku baleta bumu." p47
Viņa dejotāju vidū bija leģendārais Ņižinskis un imperatora primabalerīna Karsavina, kā arī Pavlova, Danilova un Spesivceva. Viņa horeogrāfu vidū bija Fokins, Masins un Balančins, komponistu vidū - Stravinskis, Prokofjevs, Ravēls un Debisī, scenogrāfu vidū - Pikaso, Sezāns, Matiss, Utrillo, Baksts un Brakss, un radītie baleta darbi mainīja baleta vēstures gaitu.
Vēlāk 20. gadsimta beigās angliski runājošās valstīs tika izveidotas pastāvīgas baleta trupas. Londonā tika dibināts Karaliskais balets, bet Ņujorkā - Ballet Russe de Monte Carlo (1938-1962).
Tehnika
Tehnika ir fiziskās spējas izpildīt visus dejas soļus. Konkrētas tehnikas pilnveidošanas metodes tiek nosauktas to baletmeistaru vai baletmeistaru vārdā, kuri tās uzsākuši, piemēram, Vaganovas metode - Agrippinas Vaganovas vārdā, Balančina metode - Džordža Balančina vārdā un Cecchetti metode - Enriko Cecchetti vārdā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir balets?
A: Balets ir dejas veids, ko izpilda tikai īpaši apmācīti dejotāji, kuri strādā deju kompānijā un uzstājas teātros.
J: Kad pirmo reizi minēts balets?
A: Pirmo reizi balets minēts Domeniko da Pjačencas (Domenico da Piacenza) darbā, kurš dzīvoja 14. gadsimta sākumā.
J: Kas ir balets?
A.: Balets ietver pašas dejas radīšanu, kas bieži vien ir sava veida iedomāts stāsts, kurš tiek izstāstīts ar dejas un pantomīmas palīdzību.
J: Kā sauc dejas radīšanu?
A.: Dejas radīšanu sauc par horeogrāfiju.
J: Kas uzrauga dejotāju horeogrāfijas apguvi?
A: Dejotāju horeogrāfijas apguvi uzrauga treneris, ko sauc par baletmeistaru vai baletmeistari.
Vai baleta izrādes laikā vienmēr skan mūzika?
A: Jā, balets vienmēr tiek izpildīts mūzikas pavadījumā, un daudzos gadījumos mūzika ir īpaši komponēta konkrētajam baletam.
J: Vai jūs varat minēt kādu populāru baletu?
A.: Populārs baleta piemērs ir "Riekstkodis".
Meklēt