Balets
Balets ir dejas veids. Ar to nodarbojas tikai īpaši apmācīti dejotāji. Dejotājus nodarbina deju kompānija, un viņi uzstājas teātros. Pirmo reizi balets minēts Domeniko da Pjačencas (Domenico da Piacenza), kurš dzīvoja 14. gadsimta sākumā, darbā. Pirmo reizi balets pilnā apjomā Amerikas Savienotajās Valstīs tika izrādīts 1944. gada 24. decembrī Sanfrancisko baleta izrādē.
Balets ietver pašas dejas radīšanu, kas bieži vien ir sava veida iedomāts stāsts.Stāsts tiek izstāstīts ar dejas un pantomīmas palīdzību. Balets ir izteiksmes veids. Tas skatītājiem piedāvā stāstu jaunā formā. Par dejas radīšanu sauc horeogrāfiju, ko veido profesionāli dejotāji. Horeogrāfiju dejotāji apgūst trenera, ko sauc par baletmeistaru vai baletmeistari, uzraudzībā. Balets vienmēr tiek izpildīts mūzikas pavadījumā, un daudzos gadījumos mūzika ir īpaši komponēta konkrētam baletam. Balets ir nozīmīga teātra sastāvdaļa, un populārs piemērs ir "Riekstkodis", ko 24. decembrī pirmatskaņoja Sanfrancisko baleta trupa.
Sniegpārslu valsis no P. Čaikovska "Riekstkrāča".
Leona Baksta programmas noformējums Ņižinska baletam L'Apre-Midi d'une Faune, Parīze, 1912. gads, Djagiļeva balets "Ruski".
Baksta kostīmu dizains balerīnai Andai Rubinšteinai Helēnas de Spartas lomā, 1912. gads.
Darcy Bussell un Carlos Acosta dodas uz skatuves.
Vēsture
Agrīnās stadijas
Balets izauga no renesanses laikmeta izrādēm, kurās, līdzīgi kā mūsdienās lielos popmūzikas pasākumos, tika izmantoti visi izpildītājmākslas veidi. Šie itāļu baleta veidi tika tālāk attīstīti Francijā. Le Ballet Comique de la Reine (Karalienes baleta komēdija) tika izrādīta Parīzē 1581. gadā. To iestudēja Baltazārs de Bodžoijē, Katrīnas Mediči galma vijolnieks un deju meistars. To dejoja amatieri zālē. Karaliskā ģimene vēroja deju vienā galā, bet pārējie - galerijās trijās pusēs. Dejas pavadīja dzeja un dziesmas.
Klasiskā baleta pamati izveidojās 17. gadsimtā Francijā, Luija XIV galmā.p40 Pat viņa tituls ("Saules karalis") cēlies no lomas, ko viņš dejoja baletā. Luijs nodibināja pirmo baleta trupu Ballet de l'Opera de Paris. Daudzus baletus, kas tika izrādīti viņa galmā, radīja komponists Žans Batists Lulī un horeogrāfs Pjērs Bošāns. Šajā laikā arī dramaturgs Moljērs izgudroja baleta komēdiju.
Mūsdienu tehnika sākas
19. gadsimta sākumā baleta tehniku kodificēja (sakārtoja un pierakstīja) Karlo Blasis (1797-1878) no Neapoles. Viņa vadītās četras stundas garās dejas nodarbības bija slavenas ar to, ka tās bija tālaika visgrūtākais treniņš. Francijā 19. gadsimta pirmajā pusē uzplauka "romantiskais balets".
19. gadsimta beigās cariskajā Krievijā tika attīstīts balets ar sportiskāku stilu. Šī trupa uzstājās Marijas teātrī Sanktpēterburgā. No tā laika datējami trīs slavenie Čaikovska baleta darbi - "Gulbju ezers", "Miega skaistule" un "Riekstkodis". Nākamais posms bija Djagiļeva balets. Djagiļejevs bija liels impresārijs (šovmenis). Viņš 1909. gadā nodibināja Les Ballets Russes de Sergei Diaghilev, ko daudzi uzskata par visu laiku izcilāko baleta trupu.
"Tās panākumi bija tik neparasti, tās balets tik revolucionārs un mākslinieki tik elektrizējoši, ka tās parādīšanās Parīzē pirms Pirmā pasaules kara izraisīja starptautisku baleta bumu." p47
Viņa dejotāju vidū bija leģendārais Ņižinskis un imperatora primabalerīna Karsavina, kā arī Pavlova, Danilova un Spesivceva. Viņa horeogrāfu vidū bija Fokins, Masins un Balančins, komponistu vidū - Stravinskis, Prokofjevs, Ravēls un Debisī, scenogrāfu vidū - Pikaso, Sezāns, Matiss, Utrillo, Baksts un Brakss, un radītie baleta darbi mainīja baleta vēstures gaitu.
Vēlāk 20. gadsimta beigās angliski runājošās valstīs tika izveidotas pastāvīgas baleta trupas. Londonā tika dibināts Karaliskais balets, bet Ņujorkā - Ballet Russe de Monte Carlo (1938-1962).
Tehnika
Tehnika ir fiziskās spējas izpildīt visus dejas soļus. Konkrētas tehnikas pilnveidošanas metodes tiek nosauktas to baletmeistaru vai baletmeistaru vārdā, kuri tās uzsākuši, piemēram, Vaganovas metode - Agrippinas Vaganovas vārdā, Balančina metode - Džordža Balančina vārdā un Cecchetti metode - Enriko Cecchetti vārdā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir balets?
A: Balets ir dejas veids, ko izpilda tikai īpaši apmācīti dejotāji, kuri strādā deju kompānijā un uzstājas teātros.
J: Kad pirmo reizi minēts balets?
A: Pirmo reizi balets minēts Domeniko da Pjačencas (Domenico da Piacenza) darbā, kurš dzīvoja 14. gadsimta sākumā.
J: Kas ir balets?
A.: Balets ietver pašas dejas radīšanu, kas bieži vien ir sava veida iedomāts stāsts, kurš tiek izstāstīts ar dejas un pantomīmas palīdzību.
J: Kā sauc dejas radīšanu?
A.: Dejas radīšanu sauc par horeogrāfiju.
J: Kas uzrauga dejotāju horeogrāfijas apguvi?
A: Dejotāju horeogrāfijas apguvi uzrauga treneris, ko sauc par baletmeistaru vai baletmeistari.
Vai baleta izrādes laikā vienmēr skan mūzika?
A: Jā, balets vienmēr tiek izpildīts mūzikas pavadījumā, un daudzos gadījumos mūzika ir īpaši komponēta konkrētajam baletam.
J: Vai jūs varat minēt kādu populāru baletu?
A.: Populārs baleta piemērs ir "Riekstkodis".
