Moljērs (Žans-Baptists Pukelēns, 1622–1673) — franču komēdiju meistars

Moljērs (Žans‑Baptists Pukelēns) — franču komēdiju meistars: provokatīvas lugas kā Tartufs un Hipohondriķis, kas atklāj cilvēku vājības un teātra spēku.

Moljērs (1622 - 1673. gada 17. februāris) bija franču aktieris, režisors un rakstnieks. Viņa īstais vārds bija Žans Baptists Pukelēns, bet Moljērs bija viņa skatuves vārds. Viņš sarakstīja dažas no nozīmīgākajām komēdijām cilvēces vēsturē.

Viņš dzimis Parīzē, kur viņa tēvam piederēja paklāju veikals. Jaunībā Moljērs nolēma dzīvot mākslinieka dzīvi. 21 gada vecumā viņš nodibināja teātra trupu, kas drīz vien bankrotēja. No 1645. līdz 1658. gadam viņš kopā ar dažiem saviem draugiem ceļoja pa Franciju.

Vēlāk karalis Luijs XIV iecēla Moljēru par atbildīgo par izklaidi Versaļas pilī netālu no Parīzes. Moljērs bija priecīgs, ka karalis ir starp viņa draugiem, jo viņam bija daudz ienaidnieku, īpaši nozīmīgi Romas katoļu baznīcas pārstāvji. Moljēra komēdijās tiek runāts par cilvēku vājībām: greizsirdību, zemiskumu, liekulību, bailēm no nāves. Izvirzot savus varoņus smieklīgās situācijās, Moljērs vēlas izklaidēt un izglītot savus skatītājus.

Viena no viņa nozīmīgākajām lugām ir "Tartufs", kas parāda fanātisku vīru, kurš izkrāpj sev ceļu uz bagātu ģimeni. Pēdējā Moljēra luga bija Le Malade Imaginaire, angliski saukta par Hipohondriķi. Tāpat kā daudzās viņa komēdijās, arī šajā Moljērs spēlēja galveno lomu. Viņš nomira uz skatuves ceturtās izrādes laikā. Tā kā viņam bija problēmas ar baznīcu, viņu nedrīkstēja apglabāt baznīcas kapsētā.

Agrīnā dzīve un pieredze teātrī

Žans‑Baptists Pukelēns dzimis 1622. gada sākumā Parīzē (parasti minēts 15. janvāris). Viņa ģimene piederēja amatnieku kārtai — tēvs bija paklāju un mēbeļu meistars, kas nodrošināja pienācīgu izglītību un sociālu fonu. Jaunībā Pukelēns mācījās un bija iepazinies ar klasisko literatūru, kas vēlāk ietekmēja viņa dramatisko stilu.

1643. gadā viņš kopā ar Madeleine Béjart un citiem kolēģiem nodibināja trupas "L'Illustre Théâtre", taču tās pirmais posms beidzās ar finansiālām grūtībām un pat īsu ieslodzījumu par parādiem. No 1645. līdz 1658. gadam viņa kompānija ceļoja pa Francijas provincēm, spēlējot dažādas lugas, pilnveidojot repertuāru un repertuāra struktūru.

Atgriešanās Parīzē, favorīts pie karaļa un teātra attīstība

Atgriežoties Parīzē, Moljērs pakāpeniski ieguva karalisko patronāžu. Viņa trupai tika uzticēta uzstāšanās vieta Mazajā Burbonā (Petit-Bourbon), vēlāk — Palais-Royal, un tā kļuva par vienu no galvenajām Parīzes teātra aktīvām trupām. Karalis Luijs XIV bieži apmeklēja izrādes un piešķīra privilēģijas, kas ļāva Moljēram drošāk īstenot savas idejas un savstarpēji sadarboties ar komponistu Jean‑Baptiste Lully vairākos comédie‑ballet darbos.

Stils, tēmas un konflikti

Moljēra darbi apvieno smalku humoru, asu sociālo satīru un īpaši izstrādātas situācijas, kurās atklājas cilvēku vājības. Viņš izmantoja gan vardarbīgu farses elementu, gan rafinētu ironiju un versu formu (klasiskās franču alexandrīns), lai kritizētu liekulību, alkatību, pašapmānu un sabiedriskās normu absurditāti. Tieši šī atklātā kritika dažkārt radīja konfliktus ar konservatīvajām baznīcas un morāles iestādēm — vispazīstamākais piemērs ir "Tartufs", kas kādu laiku tika aizliegts vai cenzēts.

Galvenie darbi

• Les Précieuses ridicules (1659) — satīra par priekšstatu par "īsto smalkumu" un manierismu.
• Tartuffe (1664, atkārtoti 1669) — kritika pret hipokrīziju un reliģisko fanātismu.
• Dom Juan (Don Juan) (1665) — provokatīva interpretācija par amorālu varoni.
• Le Misanthrope (1666) — morāla komēdija par cilvēku sabiedrības trauslumu un ticamības meklējumiem.
• L'Avare (Skopulis) (1668) — asprātīga izmeklēšana par alkatību.
• Le Bourgeois gentilhomme (1670) — komēdija‑ballet par kāpšanu sabiedrības kāpnēs un jauno muižniecības manieru parodiju.
• Le Malade imaginaire (1673) — Moljēra pēdējā luga, kurā viņš spēlēja galveno lomu.

Mirstība un apbedīšana

1673. gada 17. februārī, spēlējot galveno lomu otrajā daļā Le Malade imaginaire, Moljērs slimības dēļ piedzīvoja sirdsdarbības traucējumus un krita uz skatuves; neilgi pēc tam viņš nomira. Tā kā viņam pirms tam bija bijuši konflikti ar baznīcas autoritātēm un pastāvēja pretrunas par teātri un reliģiju, sākotnēji pastāvēja ierobežojumi attiecībā uz publisku baznīcas apbedījumu. Ar laiku, pateicoties karaliskai iejaukšanai un sabiedriskai atzinībai, viņam tika nodrošināts reliģisks apbedījums, lai arī jautājumi par ceremonijas raksturu un laiku radīja diskusijas.

Mantojums

Moljērs ir uzskatāms par vienu no svarīgākajiem franču un vispārējas Eiropas teātra dramaturgiem. Viņa lugas joprojām regulāri tiek iestudētas visā pasaulē, to valoda un tipi — no alkatīgā Harpagonā līdz liekulīgajam Tartufam — ir kļuvuši par literāriem un skatuviskiem kanoniem. Viņa trupa kļuva par pamatu vēlāk dibinātajai Comédie‑Française, kas saglabā Moljēra darbus repertuārā un godā viņa lomu franču skatuves vēsturē.

Jautājumi un atbildes

Kas bija Moljērs?

J: Kur dzimis Moljērs?

J: Ko Moljērs darīja, kad bija jauns?

Kā karalis Luijs XIV izrādīja savu atbalstu Moljēram?

J. Kādas ir Moljēra komēdiju tēmas?

J: Kāda ir viena no slavenākajām Moljēra lugām?

J: Kuru lugu Moljērs uzveda uz skatuves pirms nāves?

Meklēt pēc burta