Gulbju ezers (balets)

Baleta stāsts

1. darbība: 1. cēliens - priekškars paceļas prinča Zīgfrīda dzimšanas dienas svinībās. Viņam ir 21 gads. Nākamajā vakarā notiks grandioza balle. Viņam jāizvēlas līgava no sešām princesēm. Viņa audzinātājs Volfgangs iepazīstina jautriniekus ar zemnieku grupu. 2. Valsis. 3. Scène. Ieiet karaliene māte. Viņa domā, ka Zigfrīds ir vieglprātīgs. Karaliene māte aiziet. Benno mudina princi turpināt jautrību. 4. Pas de trois. -Dejas zemniekiem. 5. Pas de deux. -Dejas jautrajiem ļaudīm. 6. Pas d'action. Volfgangs ir piedzēries un sabrūk. 7. Sujet. -Saule riet. Zigfrīds ierosina pēdējo deju. 8. Danse des coupes. -Veselnieki dejo polonēzi, turot rokās kausus. 9. Fināls. Virs galvas lido gulbju bariņš. Benno ierosina medības. Princis piekrīt. Viņi dodas ceļā.

2. darbība: 10. Scène. Mēness gaismā mirdzošs ezers. Zīgfrīds un viņa draugi vēro gulbju baru, kas slīd pāri ezera virsmai. 11. Skēna. Mednieki mērķē. Putni pārvēršas par meitenēm. To vadonis jautā Zīgfrīdam, kāpēc viņš viņus satrauc. Viņa atbild, ka viņa ir princese Odete. Viņu un viņas pavadones ļaunā pamāte pārvērtusi par gulbjiem. Viņas vēro viņas pamātes pavadonis fon Rotbārts pūces veidolā. Tikai laulības zvērests var salauzt burvestību, kas viņu dienu diendienā padara par gulbi, bet naktī - par jaunavu. 12. Scēna. Zīgfrīds saka, ka mīl Odetu. Viņa sola apmeklēt rītdienas balli. Viņa viņu brīdina, ka viņas pamāte ir ļoti bīstama. 13. Danse des cygnes. 14 Scène. - Rītausma. Odete un viņas draugi atgriežas ezerā kā gulbji.

3. darbība: viesi ierodas Zigfrīda pilī, lai izvēlētos prinča līgavu. 16. Baleta dejas un baleta deju korpuss. Visi dejo, tostarp rūķu grupa. 17. Scēna. -La sortie des invités et la Valse. Ierodas sešas princeses. 18. Scène. Zīgfrīds neizvēlas līgavu no sešām princesēm. Ienāk fon Rotbārts ar savu meitu Odilu. Viņa ir pārģērbusies par Odetu. 19. Pas de six. Princeses dejo. 20. Danse hongroise. 21. Spāņu deja. 22. Danse napolitaine. 23. Danse Mazurka. 24. Scène. Zīgfrīds izvēlas Odilu par līgavu, uzskatīdams, ka viņa ir Odete. Von Rotbārts bēg no zāles kā pūce. Zīgfrīds steidzas naktī, lai atrastu Odetu.

• Vēlāk Čaikovskis 3. cēlienā iekļāva pas de deux, kas ir pazīstams kā "Melnā gulbja pas de deux".

4. darbība: 25. Entr'acte. 26. Scène. -Odetes draugi gaida viņas atgriešanos pie ezera. 27. Danse des petits cygnes. 28. Scène. Odete sabrūk savu biedru rokās. Viņa stāsta, kas noticis. Pacelšanās vētra. Zigfrīds sasniedz Odetu. 29. Skates fināls. -Viņš lūdz viņu piedot. Viņa mirst no skumjām viņa rokās. Viņš iemet viņas vainagu ūdenī. Viļņi viņu pārņem. Gulbji aizlido pāri ezeram.

Librets un partitūra

1871. gadā Čaikovskis pavadīja vasaru Ukrainā kopā ar māsu Aleksandru Davidovu. Viņas mājās Kamenkā viņš uzrakstīja īsu baletu par gulbjiem, ko iestudēja viņas bērniem. Baleta sižeta pamatā bija vācu pasaka "Gulbju ezers". Mūzikas motīvu no šī bērnu baleta Čaikovskis izmantoja nobriedušajā "Gulbju ezerā". Par šo baletu bērniem ir maz zināms.

1875. gadā Vladimirs Begičevs lūdza Čaikovskim uzrakstīt baletu par gulbjiem. Begičevs bija amatpersona, kas atbildēja par Imperatora teātru repertuāru. Čaikovskis pieņēma viņa uzaicinājumu uzrakstīt baletu. Rimskim-Korsakovam viņš teica: "Es piekritu šim darbam daļēji tāpēc, ka vēlos naudu, bet arī tāpēc, ka man jau sen bija vēlme izmēģināt spēkus šāda veida mūzikā." Viņš teica: "Es piekritu šim darbam daļēji tāpēc, ka vēlos naudu, bet arī tāpēc, ka man jau sen bija vēlme izmēģināt spēkus šāda veida mūzikā." Augustā viņš bija pabeidzis divu cēlienu skices. Baletu viņš pabeidza 1876. gada 10. aprīlī.

Nav zināms, kurš ir šī baleta libreta autors. Programmā bija norādīts gan Begičevs, gan dejotājs Vasilijs Gelcers. Iespējams, ka viņi balstījās uz sarunām ar māksliniekiem, kuri tikās Begičeva salonā. Viņi izmantoja arī pasakas no Johana Mūsa (Johann Musäus) "Vācu pasaku un tautas pasaku krājuma Volksmärchen der Deutschen" (1782-86).

Sastāvs

Kad Čaikovskis pieņēma Begičeva uzaicinājumu, viņam nebija pieredzes baleta mūzikas rakstīšanā profesionālajam teātrim. 1875. gadā viņš sāka darbu pie "Gulbju ezera". Tas bija viņa pirmais balets. Viņš studēja citu autoru baleta mūziku. Viņam patika Leo Delibes mūzika un balets. Čaikovskis uzskatīja, ka Delibesa mūzika ir skaista un melodiska. Tomēr "Gulbju ezera" pamatā Čaikovskis lika simfonisko mērogu. Rakstot mūziku "Gulbju ezeram", Čaikovskis centās izvairīties no homoseksuālisma realitātes cariskajā Krievijā. Krievija bija represīva valsts. Homoseksuāļus ieslodzīja cietumā, izsūtīja vai izraidīja. Simfonijas nemazināja stresu tā, kā to darīja baleta mūzika; Čaikovskim simfonijās bija jāiekļauj pārāk daudz no savas iekšējās dzīves. 1875. gada maijā viņš tika nolīgts uzrakstīt "Gulbju ezeru". Mūziku viņš pabeidza 1876. gada aprīlī. Lielā teātra par mūziku atbildīgā amatpersona uzskatīja, ka Čaikovska mūziku nav iespējams saprast. Par "gulbju dziesmu" sāka dēvēt leitmotīvu Čaikovska mazo baletu mūzikā, ko viņš radīja saviem brāļadēliem un māsasvecākiem. Šo leitmotīvu Čaikovskis izmantoja "Gulbju ezerā".

Baleta varoņi

• Odete, gulbju princese. Odete ir gulbīte dienā (tāpat kā viņas māsas gulbītes) un meitene naktī. Viņa parādās 2. un 4. cēlienā un ļoti īsi 3. cēlienā.
• Princis Zigfrīds, Odetes mīļākais. Princis Zigfrīds iemīlas Odetā un sola viņai būt uzticīgs uz visiem laikiem. Viņš nejauši nodod Odetu. Viņš parādās visos četros cēlienos.
• Von Rotbārts ir burvis, kurš Odetu un viņas māsu gulbjus tur ieslodzītus burvju burvestībā. Viņš pieņem pūces veidolu. Baleta beigās viņš tiek sakauts. Viņš parādās 2., 3. un 4. cēlienā. Dažkārt viņu dēvē par Rotbārtu. Viņa vārds nozīmē "Sarkanbārda".
• Odile, fon Rotbārta meita. Viņa ir pārģērbusies par Odetu. Viņa ar viltu pierunā princi solīt viņai mīlestību ballē, un, to darot, princis nodod Odetu. Viņa parādās tikai 3. cēlienā. Reizēm balerīna, kas atveido Odetes lomu, atveido arī Odīlijas lomu.
• Volfgangs, prinča skolotājs. Volfgangs parasti parādās 1. cēlienā. Viņš piedzeras no vīna. Viņš parādās 1. un 3. cēlienā.
• Benno, prinča draugs. Benno ierosina princim un viņa draugiem nomedīt gulbjus 1. cēlienā. Benno parādās 1. un 3. cēlienā.
• Karaliene māte, Zīgfrīda māte. Karaliene māte vēlas, lai viņas dēls izvēlas līgavu. Parasti viņa viņam dāvina arbaletu kā dzimšanas dienas dāvanu 1. cēlienā. Viņa parādās 1. un 3. cēlienā. Karaliene māte ir pantomīmas loma.

Pāvels Gerds kā princis Zīgfrīds 1895. gada Sanktpēterburgas atjaunotajā izrādē

Baleta struktūra

• Uvertīra

1. darbība

• Nr. 1: Scène
• Nr.2: Valsis (valsis)
• Nr.3: Scène
• Nr. 4: Pas de trois
• Nr. 5: Pas de deux
• Nr. 6: Pas d'action
• Nr.7: Sujet
• Nr.8: Danses des couppes {Goblet Dance}
• Nr. 9: Fināls

2. darbība

• Nr.10: Scène
• Nr.11: Scène
• Nr.12: Scène
• Nr.13: Danses des cygnes
• Nr.14: Scène

3. darbība

• Nr. 16: Baleta korpusa un rūķu deja (Baleta korpusa un rūķu deja)
• Nr.17: Scène -La sortie des invités et la Valse (Viesu ierašanās un valsis)
• Nr.18: Scène
• Nr. 19: Pas de six (Sešu princesu deja)
• Nr. 20: Danse hongroise (ungāru deja)
• Nr. 21: Danse espangnole (spāņu deja)
• Nr. 22: Danse napolitaine (Neapoles deja)
• Nr.23: Mazurka (Mazurka)
• Nr.24: Scène
• Kādā datumā pēc pirmās izrādes Čaikovskis pēc Mazurkas iestarpināja iespaidīgu pas de deux (tagad to sauc par "Melnā gulbja pas de deux").

4. darbība

• Nr.25: Entr'acte
• Nr.26: Scène
• Nr. 27: Danse des petits cygnes (Mazo gulbju deja)
• Nr.28: Scène
• Nr.29: Scène finale

Pjērina Legnani Odetes lomā Sanktpēterburgas atdzimšanas izrādē, 1895. g.

Mūzika

Džons Voraks (John Warrack) norāda, ka Čaikovskis stāsta drāmu ietērpa mūzikā: "Izvirzot B par traģēdijas tonalitāti, viņš aizsāk muzikālu "sižetu", kurā Rothbarta tumšie spēki tiecas ievilkt tonalitāti uz zemāku tonāciju. No otras puses, galvenā darbība norisinās A atslēgas laukā." Čaikovskis sabalansēja visus skaņdarba muzikālos komponentus. "Divertismenti ir viņa visvieglākajā, vispievilcīgākajā muzikālajā manierē," raksta Voraks, "dejām, kas turpina sižetu, ir diezgan lielāka muzikālā būtība, savukārt stāstījuma un darbības ainas ir tā dēvētajā "simfoniskajā" manierē". Kritiķi apgalvoja, ka Čaikovska mūzika ir "pārāk trokšņaina, pārāk "vāgneriska" un pārāk simfoniska".

"Mazo gulbju deja" no 4. cēliena

Pirmais izpildījums

"Gulbju ezera" mēģinājumi sākās, pirms Čaikovskis pabeidza partitūru, un ilga 11 mēnešus. Visi izrādē iesaistītie nekad nebija dzirdējuši tik sarežģītu baleta partitūru. Mūziku viņi raksturoja kā "nedejojamu". Pat diriģents izmisumā pacēla rokas uz augšu par mūziku.

Horeogrāfs Jūliuss Reisingers bija nekompetents, un scenogrāfijai trūka vienotības, jo to veidojuši trīs dažādi mākslinieki. Turklāt Lielajā teātrī tolaik bija problēmas, tostarp trūka baletmeistara, kas varētu veidot uzvedumu pēc partitūras. Odetes loma tika uzticēta nevis pirmšķirīgai dejotājai, bet gan otršķirīgam talantam. Iespējams, iemesls bija politisks.

Pirmo reizi "Gulbju ezers" tika izrādīts 1877. gada 4. martā Maskavas Lielajā teātrī. Deju scenogrāfiju veidoja Jūlijs Reisingers. Odetu dejoja Paulīna Karpakova. Viņa "Gulbju ezerā" iekļāva dažus sev tīkamus numurus no citiem baletiem. Balets piedzīvoja neveiksmi. 1883. gadā Lielais teātris baletu svītroja no repertuāra. Tajā laikā dekorācijas sabruka. Tikai 1901. gadā Aleksandrs Gorskis iestudēja jaunu "Gulbju ezera" iestudējumu Lielajā teātrī.

Ko cilvēki domāja par baletu

Čaikovska balets

Gulbju ezers (1877) "Miega skaistule" (1890) Riekstkodis (1892)

·         v ·         t ·         e

Pirmā "Gulbju ezera" izrāde bija katastrofa. Hermans Larošs rakstīja: "Man jāsaka, ka uz Lielā teātra skatuves es nekad neesmu redzējis sliktāku uzvedumu. Tērpi, dekorācijas un mašīnas ne mazākajā mērā neslēpa deju tukšumu. Neviens baletomāns nesaņēma no tā pat piecas minūtes baudas." Viņš uzslavēja mūziku. Viņš rakstīja, ka Čaikovskis bija "lieliskā noskaņojumā... viņš bija pilnīgā sava ģēnija plaukumā". Čaikovska brālis Modests rakstīja: "Iestudējuma nabadzība, ar to domājot dekorus un kostīmus, izcilu izpildītāju trūkums, baletmeistara vājā iztēle un, visbeidzot, orķestris... tas viss kopā ļāva [Čaikovskim] pamatoti vainot citus par neveiksmi." Tomēr balets guva mērenu panākumu teātra skatītāju vidū. No pirmizrādes Lielajā teātrī 1877. gadā līdz pēdējai izrādei 1883. gadā tas tika izrādīts 33 reizes.

Sanktpēterburgas revīzija, 1895. gads

Čaikovskis nomira 1893. gada 6. novembrī. Pēc Čaikovska nāves cilvēki sāka vairāk interesēties par viņa mūziku. Ļevs Ivanovs bija baletmeistara asistents Marijas teātrī Sanktpēterburgā. Viņš radīja jaunas dejas 2. cēlienam. Šis akts tika izrādīts 1894. gada 1. martā koncertā Marijas teātrī Čaikovska piemiņai. Odetu dejoja Pjērina Legnani. Pārstrādātais akts guva lielus panākumus. To ar vēl lielākiem panākumiem izrādīja vēlreiz. Marijas Marijas teātra baletmeistars bija Marius Petipa. Viņš bija pārsteigts par šo divu iestudējumu panākumiem. Viņš pieņēma lēmumu Marijas teātrī iestudēt pilnu baleta versiju. Viņš veidoja dejas 1. un 3. cēlienam, bet Ivanovs - 2. un 4. cēlienam.

Rikardo Drigo bija Marijas orķestra diriģents. Viņš no baleta izlaida dažus numurus. Viņš orķestrēja trīs klavieru numurus no P. Čaikovska op. 72. Pēc tam viņš tos iekļāva baletā. Šie trīs numuri bija "L'Espiègle", "Valse Bluette" un "Un poco di Chopin". Pēc tam viņš 3. cēlienā ielika numuru, ko, iespējams, bija sarakstījis pats.

Čaikovska brālis Modests nedaudz mainīja baleta sižetu, lai to pārstrādātu. Viņš piešķīra baletam laimīgas beigas. Jaunais "Gulbju ezers" tika izrādīts 1895. gada 27. janvārī Marijas teātrī. Gan Odetu, gan Odilu dejoja Pjērina Legnani. Balets guva lielus panākumus. Šo baleta versiju parasti skatās arī mūsdienās.

Marijas teātris, Sanktpēterburga

Trīsdesmit divi fouettés en tournant

"Gulbju ezers" ir slavens ar 32 fouettés en tournant 3. cēlienā. Šīs fouettés balerīna, kas spēlē Odīliju, dejo "Melnā gulbja" pas de deux beigās. Šis pas bija Čaikovska iecere. Tā netika iekļauta sākotnējā iestudējumā. Tas sastāv no sākuma adagio, kam seko variācija vīriešu kārtas dejotājam. Pēc tam seko variācija balerīnai. Viss noslēdzas ar raitu kustību abiem dejotājiem, kas ietver fouettes. Pirmo reizi Pjērina Legnani dejoja fouettés 1895. gada Marijas teātra izrādē. Baleta apmeklētāji nebija pārliecināti par 32 fouettés. Daži domāja, ka tās ir tikai triks. Citiem tās šķita aizraujošas. Šie baleta apmeklētāji devās uz katru izrādi, lai saskaitītu apgriezienu skaitu.

Dejotāja, kas izpilda fouettés en tournant

Citi agrīnie ražojumi

Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs "Gulbju ezers" kļuva pazīstams neilgi pēc tam, kad 1895. gadā Marijas teātrī tika izrādīta tā pārstrādātā versija. Pirmo reizi Eiropā tā tika izrādīta 1907. gada jūnijā Prāgā. Amerikas Savienotajās Valstīs to pirmo reizi izrādīja Metropolitēna operā 1911. gada decembrī. Djagiļeva Ballets Russes 1911. gadā Londonā izrādīja divu cēlienu "Gulbju ezeru". Ballets Russes 1925. gadā Londonā izrādīja viencēliena versiju. Pirmo reizi pilnībā "Gulbju ezers" Anglijā tika izrādīts Sadler's Wells baleta izrādē 1934. gada novembrī. Balerīnas, kas atveidoja Odetu, ir Matilde Kčesinska, Anna Pavlova un Margo Fonteina. Pāvels Gerds bija princis Zigfrīds 1895. gada Sanktpēterburgas izrādē. Princis Zīgfrīds ir bijis arī Ņižinska un Rūdolfa Nurejeva lomā.

Gulbju ezers (Čehija, 2009)

Struktūra

Šajā salīdzinājumā izmantota Čaikovska partitūra. Tā var atšķirties no Rikardo Drigo partitūras, kas parasti tiek atskaņota mūsdienās. Katra numura nosaukumi ir ņemti no publicētās partitūras oriģināla. Daži no numuriem ir nosaukti vienkārši kā muzikālas norādes, bet tie, kas nav nosaukti, ir tulkoti no to oriģinālajiem nosaukumiem franču valodā.

Ievads

Moderato assai - Allegro non troppo - Tempo I

I darbība

Nr. 1 Scène: Allegro giusto

Nr. 2 Valss: Valss Nr. 2

Nr. 3 Scène: Allegro moderato

Nr. 4 Pas de trois

I. Intrada (vai Entrée): Allegro

II. Andante sostenuto

III. Allegro semplice, Presto

IV. Moderato

V. Allegro

VI. Koda: Allegro vivace

Nr. 5 Pas de deux diviem jautrībniekiem (šis numurs vēlāk tika pārveidots par "Melnā gulbja pas de deux")

I. Tempo di valse ma non troppo vivo, quasi moderato

II. Andante - Allegro

III. Tempo di valse

IV. Koda: Allegro molto vivace

Nr. 6 Pas d'action: Andantino quasi moderato - Allegro

Nr. 7 Sujet (Ievads dejā ar glāzēm)

Nr. 8 Dejas ar glāzēm: Tempo di polacca

Nr. 9 Fināls: Sujet, Andante

II darbība

Nr. 10 Scène: Moderato

Nr. 11 Scène: Allegro moderato, Moderato, Allegro vivo

Nr. 12 Scène: Allegro, Moderato assai quasi andante

Nr. 13 Gulbju dejas

I. Tempo di valse

II. Moderato assai

III. Tempo di valse

IV. Allegro moderato (šis numurs vēlāk kļuva par slaveno Mazo gulbju deju)

V. Pas d'action: Andante, Andante non troppo, Allegro (materiāls aizgūts no Undīnas).

VI. Tempo di valse

VII. Koda: Allegro vivo

Nr. 14 Scène: Moderato

III darbība

Nr. 15 Scène: Maršs - Allegro giusto

Nr. 16 Ballabile: Baleta korpusa un rūķu deja: Baleti Balleballe: Balle Balleballe: Balleballe un Balleballe: Balleballe un Balleballe: Moderato assai, Allegro vivo

Nr. 17 Viesu ieeja un valsis: Allegro, Tempo di valse

Nr. 18 Scène: Allegro, Allegro giusto

Nr. 19 Grand Pas de six.

I. Intrada (vai Entrée): Moderato assai

II. 1. variācija: Allegro

III. 2. variācija: Andante con moto

IV. Variācija 3: Moderato

V. 4. variācija: Allegro

VI. Variācija 5: Moderato, Allegro semplice

VII. Lielā koda: Allegro molto

I papildinājums

Pas de deux Annai Sobeščanskajai pēc Leona Minkusa oriģinālmūzikas (pazīstams arī kā Čaikovska Pas de deux).

Nr. 20 Ungāru deja: Czardas - Moderato assai, Allegro moderato, Vivace

II papildinājums

Nr. 20a Krievu deja kundzei Pelagejai Karpakovai: Moderato, Andante semplice, Allegro vivo, Presto

Nr. 21 Spāņu dejas: Allegro non troppo (Tempo di bolero)

Nr. 22 Neapolitāņu/venēciešu deja: Allegro moderato, Andantino quasi moderato, Presto

Nr. 23 Mazurka: Tempo di mazurka

Nr. 24 Scène: Allegro, Tempo di valse, Allegro vivo

IV darbība

Nr. 25 Entr'acte: Moderato

Nr. 26 Scène: Allegro non troppo

Nr. 27 Mazo gulbju deja: Moderato

Nr. 28 Scène: Allegro agitato, Molto meno mosso, Allegro vivace

Nr. 29 Scène finale: Andante, Allegro, Alla breve, Moderato e maestoso, Moderato