Riekstkodis

Izcelsme

"Riekstkrāpnieka" pirmsākumi meklējami baleta "Miega skaistule" lielajos panākumos. Šis balets 1890. gadā tika iestudēts Marijas teātrī Sanktpēterburgā, Krievijā. Tas bija Sanktpēterburgas impērijas teātru direktora Ivana Vsevoložska, komponista P. Čaikovska un horeogrāfa Mariusa Petipas darbs. Vsevolozskis uzskatīja, ka vēl viens balets, kas balstīts uz stāstu bērniem, būs tikpat veiksmīgs kā "Miega skaistule".

Par jaunā baleta tēmu viņš izvēlējās 1816. gadā tapušo Hofmana pasaku "Riekstkodis un peļu karalis". Šo stāstu bija iemīļojuši krievi. Viņš uzrakstīja Hoffmann stāsta adaptāciju, pamatojoties uz Aleksandra Dumas tulkojumu. Viņš atteicās no daudzām oriģināla daļām. Petipa pielāgoja Vsevolozska stāstu baleta prasībām. Pēc tam Vsevolozskis piespieda Čaikovski uzrakstīt mūziku baletam. Čaikovskim nepatika Hofmana stāsta adaptācija, taču viņš piekrita rakstīt mūziku.

Petipa veidoja dejas. Viņš deva Čaikovskim īpašus norādījumus par to, kā rakstīt mūziku. Piemēram, viņš vēlējās, lai 1. cēlienā, kad Ziemassvētku eglīte paceļas arvien augstāk un augstāk, būtu liels 48 taktu crescendo. Viņš rakstīja, ka mūzikai "Cukurplūmju fejas dejā" jāskan kā ūdens pilieniem, kas šļakstās strūklakā.

1892. gada martā mūzika bija gandrīz pabeigta. Čaikovskis no baleta paņēma "Cukurplūmju fejas deju", "Ziedu valsi" un citus numurus, lai izveidotu 20 minūšu garu "Riekstkrāča svītu". Pirmo reizi tā tika atskaņota Krievu muzikālajai biedrībai. Organizācijas biedriem tā ļoti patika. Riekstkrāpnieka svītu spēlē arī mūsdienās.

Baleta mūziku Čaikovskis pabeidza 1892. gada aprīlī. Mēģinājumi sākās 1892. gada septembrī. Petipa saslima, un viņa asistents Ļevs Ivanovs pabeidza dejas. Pirmo reizi balets tika izrādīts 1892. gada 18. decembrī Marijas teātrī Sanktpēterburgā. Pirms "Riekstkrāča" priekškara pacelšanās tika atskaņota Čaikovska viencēliena opera "Jolanta". Izrāde beidzās 1893. gada janvārī pēc vienpadsmit izrādēm.

Aleksandra Dumas stāsta tulkojuma titullapa ar Klāru, Frici un Droselmeijeru uz lapas. Baleta pamatā ir šis tulkojums.

Vēlāk

1919. gadā horeogrāfs Aleksandrs Gorskis iestudēja izrādi. Viņš izgrieza Cukura plūmju feju un viņas kavalieri un viņu dejas atvēlēja Klārai un Riekstkrāpja princim. Viņus tagad spēlēja nevis bērni, bet gan pieaugušie. Baleta saīsinātā versija pirmo reizi tika izrādīta ārpus Krievijas Budapeštas Karaliskajā operā 1927. gadā.

1934. gadā Kirova baleta horeogrāfs Vasilijs Vainonens iestudēja darba versiju, kuru ietekmēja arī sākotnējā iestudējuma kritika. Arī viņš, tāpat kā Gorskis, Klāras un Prinča lomās iecēla pieaugušus dejotājus. Vainonena versija ietekmēja vairākus vēlākos iestudējumus. Zināšanas par horeogrāfiju izplatījās, jo daudzi dejotāji pēc Krievijas revolūcijas devās uz Rietumiem.

Pirmā pilnīgā izrāde ārpus Krievijas notika Anglijā 1934. gadā. To iestudēja Nikolajs Sergejevs Vic-Wells Ballet. Tajā tika izmantota Petipa oriģinālhoreogrāfijas versija. Kopš 1952. gada balets tur tiek iestudēts katru gadu.

Zemes gabals

Baleta darbība notiek Vācijā 19. gadsimta sākumā. Aizkars paceļas Ziemassvētku vakara ballītē Silberhausa mājā. Viesi ierodas. Bērni saņem dāvanas, tad dejo pa istabu.

Atveras durvis. Istabā ienāk dīvains mazs vīriņš vārdā Droselmeijers. Viņš ir rotaļlietu ražotājs. Viņš ir arī Klāras Silberhausas krusttēvs. Viņam ir četras dejojošas lelles bērniem un īpašs pārsteigums Klārai. Tas ir riekstu spieķis. Viņai tas ļoti patīk, bet viņas brālis Frics to salauž. Viņa ieliek Riekstkoku savā leļļu gultā, lai izveseļotos.

Ballīte beidzas, un visi aiziet. Klāra un viņas ģimene dodas gulēt. Klāra aizlien atpakaļ uz istabu. Viņai jāpārliecinās, ka Riekstkodis mierīgi atpūšas. Pēkšņi pa istabu sāk skriet peles. Lelles, alvas kareivīši un visi pārējie rotaļu priekšmeti atdzīvojas, lai cīnītos ar pelēm.

Ziemassvētku eglīte paceļas arvien augstāk un augstāk. Riekstkodis izlec no lelles gultas, lai cīnītos ar peļu karali. Kad Riekstkodis ir briesmās, Klāra izglābj viņa dzīvību, metot savu čībiņu peļu karalim. Peļu karalis kopā ar pārējām pelēm izskrien no istabas.

Riekstkodis kļūst par cilvēku princi. Klāra un Riekstkodis princis dodas cauri sniegotajam mežam uz maģisko Saldumu zemi. Šajā zemē valda skaistā Cukura plūmju feja. Viņa sveic abus bērnus un liek saviem padotajiem dejot viņiem. Tiek izdejotas dejas par kafiju, tēju un šokolādi. Tiek izdejotas arī daudzas citas dejas. Baleta noslēgumā visi dejo valsi.

Marius Petipa uzrakstīja baleta libretu un veidoja dejas.

Struktūra

• Uvertīra

I darbība: 1. tabula

• Nr. 1 Skatuve (Ziemassvētku eglīte)
• Nr.2 Marts
• Nr.3 Bērnu galops un vecāku deja
• Nr. 4 Deju aina (Droselmeijera ierašanās)
• Nr.5 Skatuve un vectēva deja
• Nr. 6 Skatuve (Klāra un Riekstkodis)
• Nr.7 Skatuve (Kauja)

I darbība: 2. tabula

• Nr. 8 Skatuve (Priežu mežs ziemā)
• Nr.9 Sniegpārslu valsis

II darbība: 3. tabula

• Nr.10 Skatuve (Saldumu valstība)
• Nr. 11 Skatuve (Klāra un Riekstkodis princis)
• Nr. 12 Divertissement:

a. Šokolāde (spāņu deja)

b. Kafija (arābu deja)

c. Tēja (ķīniešu deja)

d. Trepak (krievu deja)

e. Niedru stabuļu deja

f. Māte Gigogne un klauni

• Nr.13 Ziedu valsis
• Nr. 14 Pas de deux (Cukura plūmju feja un princis Kokueluks)
• Nr.15 Noslēguma valsis un apoteoze

Pieņemšana

Baleta kritika bija neviennozīmīga. Daļa to uzskatīja par cēlu kompozīciju ar priekšzīmīgām tēmām un emocijām, tomēr daudzi domāja citādi. Krievu baletdejotājiem patika pieredzējuši pieaugušie dejotāji, un kritiku izpelnījās lielais bērnu sastāvs. Kāds cilvēks sūdzējās, ka balets ir "iestudēts ar bērniem bērniem bērniem". Pat pieaugušie dejotāji tika pakļauti apšaudei. Viens cilvēks, piemēram, uzskatīja, ka dejotāja, kas 1. cēlienā tēlo lelli, ir "jauka", bet otrs - ka viņa ir "bezgaumīga".

Kāds kritiķis sūdzējās, ka balets ir sliktā gaumē, jo 2. cēliena varoņi izskatījās pēc konditorejas veikala ēdiena. Cits sūdzējās, ka Ivanova "Sniegpārslu valsis" ir pārņemts no Petipas baletiem. Tomēr Čaikovskis uzskatīja, ka iestudējums ir ļoti skaists, turklāt tik skaists, ka, skatoties uz to, viņa acis nogurušas.

Daži cilvēki bija pārsteigti, ka Čaikovskim ir kāds sakars ar šo baletu. Viņi uzskatīja, ka "Riekstkodis" ir muļķīgs. Viņiem bija neērti, ka pie tā ir piedalījies izcilais komponists. Tomēr pirmajā vakarā cars Aleksandrs III izsauca Čaikovski pie sevis uz karalisko ložu, lai apsveiktu viņu ar mūziku.

Laikrakstu viedokļi par baleta vērtību dalījās. Sanktpēterburgas laikraksts rakstīja: "Šis balets ir garlaicīgākā lieta, kāda jebkad redzēta... tālu no tā, kādai jābūt baleta mūzikai." Pēterburgas avīze rakstīja: "Grūti pateikt, kurš numurs ir vislielākais, jo viss no sākuma līdz beigām ir skaists." Laikraksts "The New Age" rakstīja, ka Čaikovska orķestrālā kompozīcija ir ģēnija darbs. Kāds baleta mīļotājs uzskatīja, ka "Riekstkodis" ir izcilākais no trim Čaikovska uzrakstītajiem baletiem.

"Riekstkodis" pirmo reizi tika iestudēts 1892. gadā Marijas teātrī Sanktpēterburgā, Krievijā. Šajā fotogrāfijā redzams teātris pirms 1917. gada

Pēc premjerministra amata

Baleta pirmizrāde beidzās 1893. gada janvārī. Kad 1917. gadā Krievijā sākās revolūcija, daudzi baleta dejotāji palika bez darba. Viņi devās uz Eiropu. Viņi runāja ar jaunajiem draugiem Eiropā par "Riekstkrāciņu". Dažas izrādes tika izrādītas šur un tur. 1940. gadā Volts Disnejs (Walt Disney) izmantoja dažus no skaņdarbiem savā filmā Fantāzija. 1944. gadā Riekstkodis tika iestudēts Sanfrancisko baleta izrādē, ko Ziemassvētku vakarā iestudēja Viljams Kristensens (William Christensen), un tā bija "pirmā pilnmetrāžas izrāde". V. Kristensenu sauca par Amerikas baleta vectēvu, viņš dzimis (1902-2001) Brighemisitijā, Jūtas štatā. Viņš 1938. gadā nodibināja Sanfrancisko baletu. Vēlāk 1951. gadā viņš nodibināja baleta nodaļu Jūtas Universitātē, kas bija pirmā šāda veida nodaļa, un 1963. gadā - Ballet West. 2019.-2020. gada sezonā C. K. radītajai trupai aprit 75. gadadiena. 1954. gadā Džordžs Balančins Ņujorkā iestudēja baletu "Riekstkodis". Cilvēkiem tas patika. Kad 1957. un 1958. gadā to pārraidīja televīzijā, balets kļuva slavenāks nekā jebkad agrāk. Balančina televīzijas "Riekstkodis" bija pietiekami jautrs cilvēkiem, kas nebija redzējuši baletu, un pietiekami dejojošs, lai iepriecinātu baleta cienītājus, kuri to skatījās. 20. gadsimta 60. gados mazas baleta trupas sāka iestudēt Riekstkrāciņu, jo tas varēja nopelnīt daudz naudas un tādējādi uzturēt trupu biznesā.

Mūsdienu laiki

Mūsdienās "Riekstkodis" ir iestudēts un redzēts daudziem cilvēkiem visā pasaulē. Dženifera Fišere norāda, ka tas ir "populārākais un visbiežāk iestudētais balets pasaulē". Ziemeļamerikā tas daudzviet ir ikgadējs notikums. Vecāki un bērni piedalās baleta iestudēšanā un dejo tajā. Apmācītas balerīnas dejo plecu pie pleca ar bērniem, kuri vēl tikai mācās dejot. Vecāki strādā pie kostīmu un dekorāciju izgatavošanas. Vietējās slavenības atveido nelielas lomas.

Gadu gaitā ir bijušas daudzas baleta adaptācijas. Amerikas Savienotajās Valstīs, piemēram, ir hula, stepa, regeja, ratiņkrēslu, deju, ledus un drag versijas. Kanādā ir hokeja pielāgojumi. Pirms izrādes teātros tiek pārdotas tādas preces kā Riekstkrāpnieka lelles, ziepes, pārtikas produkti un apģērbs.

Baleta mīļotāji apšauba "Riekstkrāča" mūsdienās īstenoto tupināšanu (pārāk vienkāršošanu), lai padarītu to pieejamu plašākām masām. Šķiet, ka iemesli, kuru dēļ balets sākotnēji Krievijā nebija iecienīts (daudz bērnu dejotāju, neviendabīgs sižets), ir iemesli, kāpēc balets ir guvis tik lielus panākumus Ziemeļamerikā. Amerikāņiem patīk redzēt savus bērnus uz skatuves, un stāsts ir ļoti līdzīgs amerikāņu iecienītiem stāstiem par "no lupatām līdz bagātībai". Tomēr daži cilvēki sūdzas par bērnu stereotipiem 1. cēlienā (zēni ir nerātni, meitenes - jaukas), kā arī par arābu un ķīniešu stereotipiem 2. cēlienā.

Pirmajā izrādē septiņpadsmitgadīgais Sergejs Legats bija Riekstkodis, divpadsmitgadīgā Staņislava Staņislavovna Belinskaja - Klāra, bet nezināms bērns dejotājs - Piparkūku vīriņš.

Mūzika

Instrumentācija

Čaikovskis uzrakstīja "Riekstkrāciņu" stīgu, koka pūšaminstrumentu, pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu orķestrim. Šim orķestrim viņš pievienoja celestu "Cukurplūmju fejas dejai" 2. cēlienā un bērnu instrumentus - bungas, trompetes, cimbolus, putnu saucienus, svilpes un grabulīti - Ziemassvētku ballītei 1. cēlienā. Instrumenti tika īpaši pasūtīti un noregulēti pēc Čaikovska norādījumiem. Skrābulis ir dzirdams orķestra bedrē, kad Fricis 1. cēlienā lauž riekstus, un pārējie instrumenti ir dzirdami, kad zēni rada lielu troksni, kamēr Klāra mierina salauzto Riekstkrāci.

Čaikovskis cerēja, ka bērni spēlēs instrumentus uz skatuves, taču viņiem bija grūti turēties kopā ar orķestri. Tā kā bērniem bija grūtības, Čaikovskis pieņēma lēmumu, ka viņi var spēlēt brīvi. Viņš neprasīja, lai viņi ievēro rakstīto mūziku. Pēc pirmā vakara Čaikovskis nosūtīja pateicības un saldumu grozus Imperatora baleta skolas bērniem.

Mūsdienu celesta

Cukura plūmju feja

Cukura plūmju feja ir "Riekstkodis" varonis. Cukura plūmju feja dejo tikai baleta 2. cēlienā. Klāra aizmūk, un otro cēlienu varētu uzskatīt par Klāras sapni. Tomēr Rolands Džons Vilijs uzskata, ka otrais cēliens ir Droselmeijera veidota realitāte. Cukura plūmju feja ir Saldumu zemes valdniece. Viņa uzņem savā zemē Riekstkodis princi un viņa mīlestību Klāru un liek sarīkot svētkus. Šo tēlu dejo primabalerīna (galvenā dejotāja), lai gan viņai ir maz dejas. Baleta beigās viņai pievienojas dejotājs vīrietis, lai dejotu pas de deux. Viņas numurs šajā pas de deux saucas "Cukura plūmju fejas deja".

Cukura plūmju fejas deja

	Cukura plūmju fejas deja (Kreisajā pusē) 1892. gada skices saldumu valstij, Cukura plūmju fejas mājām.
Problēmas ar šī faila klausīšanos? Skatiet multivides palīdzību.

"Cukura plūmju fejas deja" ir viens no slavenākajiem "Riekstkrāča" numuriem. Tā ir rakstīta čelestai. Laikā, kad šī deja tika sarakstīta, šis instruments bija jauns. Tas izskatās kā mazas klavieres, bet skan kā zvani. Čaikovskis celestu atklāja Parīzē 1891. gadā, ceļojuma laikā uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņa izdevējs iegādājās vienu un apsolīja pirkumu paturēt noslēpumā. Čaikovskis negribēja, lai Rimskis-Korsakovs vai Glazunovs "uzzinātu par to un ... izmantotu to neparastiem (atšķirīgiem, dīvainiem) efektiem manā priekšā". Petipa vēlējās, lai Cukura plūmju fejas mūzika skanētu kā ūdens pilieni, kas šļakstās strūklakā. Čaikovskis uzskatīja, ka celesta ir instruments, ar kuru to izdarīt. Sākotnējie dejas soļi nav zināmi. Antonietta Dell'Era bija pirmā, kas dejoja Cukura plūmju fejas lomu. Šim tēlam ir ļoti maz dejas, tāpēc Dell'Era baletā iekļāva Alfonsa Cibulkas klavierspēli. Pēc tam viņai bija jādara kaut kas vairāk.

Vēsturnieka viedoklis

Džons Voraks (John Warrack) savā biogrāfijā par Čaikovski norāda, ka baleta lielākā vājība ir tā stāsts. Tas neļāva Čaikovskim muzikāli attīstīt baletu kā "Gulbju ezerā" vai "Miega skaistulē". Tie nedaudzie simfoniskie fragmenti, kas ir baletā (galvenokārt 1. cēlienā), nav labākie, ko Čaikovskis uzrakstījis. Voraks uzskata, ka baleta "būtība" ir atrodama atsevišķos skaitļos. Čaikovskis to zināja, kad veidoja Riekstkrāča svītu, lai popularizētu pilnu baletu. Tā kā sižets bija tik vājš un neļāva simfoniski attīstīties, Čaikovskis atsevišķajos numuros ļāvās savai gaumei pēc "skaistuma". Tieši tas, pēc Vorracka domām, padara Riekstkrāli par "ģeniālu izklaidi".

Biogrāfijā "Čaikovskis" rakstnieks Deivids Brauns norāda, ka Čaikovskis nebija apmierināts ar "Riekstkrāpīti" un sūdzējās saviem draugiem par grūtībām, kas saistītas ar pasakas iestudēšanu mūzikā. Brauns jautā, kāpēc Čaikovskis vispār būtu ļāvis sevi pierunāt pieņemt šo stāstu kā baleta tēmu. Viņš norāda, ka "Gulbju ezers" un "Miega skaistule" bija "dramatiski ietilpīgi un dziļi nopietni", bet "Riekstkodis" bija "banāls ...". [un] bezjēdzīgs". Viņš raksta, ka baletam nav īstas kulminācijas. Tad viņš jautā: "Par ko tad tas viss bija? Riekstkodis ir bezjēdzīgs visdziļākajā nozīmē." Viņš nolemj, ka balets ir "visnenozīmīgākais" no visiem komponista nobriedušajiem darbiem teātrim un "tā dramatiskā struktūra ir vismazāk apmierinoša". Lai gan Brauns nekad nesniedz savu piekrišanu "Riekstkokam", viņš uzskata, ka Čaikovskis ir paveicis izcilu darbu, neraugoties uz "šausminošajiem tēmas ierobežojumiem".

Karaliskajā baletā uzstājas Cukura plūmju feja un viņas kavalieris.