Cimboli
Cimboli (izrunā kā vārdu "simbols") ir sitamie instrumenti. Tie ir diski, kas izgatavoti no vara, bronzas vai īpaša sakausējuma. Tie drīzāk atgādina kastroļu vākus, bet vidū tie ir nedaudz izvirzīti, un tiem ir siksniņas, kas iziet caur caurumu.
Ir divi veidi, kā spēlēt šķīvjus. Viens veids ir izmantot vienādu šķīvju pāri. Katrā rokā spēlētājs tur pa vienai šķīvim, turot tos aiz siksniņas. Tad viņš sit šķīvīšus kopā. Atkarībā no vēlamā skaņas veida ir vairāki veidi, kā to darīt. Piemēram, ļoti klusu skaņu var radīt, berzējot šķīvju malas kopā. Ļoti skaļu skaņu var radīt, sitot tos kopā, kad rokas veido apli, un ļaujot šķīvjiem vibrēt ilgu laiku, turot tos gaisā.
Vēl viens veids, kā spēlēt ar cimboli, ir izmantot tikai vienu cimboli un pakārt to uz statīva. Pēc tam to var spēlēt ar sitamo instrumentu, nūjiņu vai stiepļu suku. Atkarībā no vēlamās skaņas to var sitienu izdarīt pa malu, pa vidu vai pa vidu.
Tiek izgatavoti dažādu izmēru šķīvji. Daži var būt tikai 25 cm diametrā, bet lielie - līdz pat 60 cm diametrā. Ierasts, ka šķīvjiem nav noteikta augstuma. Tomēr ir arī nelieli, kuru pamatā ir sena veida cimboli, ko sauc par "crotales". Ir arī ķīniešu cimboli, kuriem ir uz augšu pavērsta mala.
Ērģeļi tiek izmantoti daudzās mūzikas grupās. Tās ir dzirdamas orķestrī, džeza grupās, sitaminstrumentu grupās un orķestros, tostarp maršu orķestros. Bungu komplektā vienmēr ir vismaz vienas šķīvji. Tā var būt "crash cimboli" (uz statīva augšdaļas) vai hi-hats (pāris mazu cimboli, ko darbina, nospiežot pedāli ar kāju.
Crash cimboli
Izcelsme
Vārds "cimboli" cimboli ir cimbals, kas savukārt cimboli ir cimboli no grieķu vārda kumbalom, kas nozīmē mazu bļodu. To izmantoja daudzās senajās kultūrās, tostarp Ēģiptes civilizācijās.
Orķestra šķīvji
Cimboli bieži tiek izmantoti orķestros. Iespējams, pirmais komponists, kas tos izmantoja, bija Jozefs Haidns savā "Militārajā simfonijā" (1794). Tos bieži izmanto, kad notiek liela kulminācija (piemēram, Johannesa Brāmsa "Akadēmisko svētku uvertīrā"), taču dažkārt tos var spēlēt arī ļoti klusi. Dažkārt spēlētājam pēc liela trieciena šķīvim jāļauj vibrēt ilgu laiku, bet citkārt viņam var nākties šķīvjus ātri pietuvināt pie ķermeņa, lai apturētu troksni. To sauc par skaņas "slāpēšanu".
Tradicionāli šķīvji bieži tiek spēlēti kopā ar basa bungām. Tas rada "crash-bang-wallop" troksni.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir cimboli?
A: Cimboli ir sitamie instrumenti, kas izskatās pēc katla vāka, bet ar izvirzītu vidu un siksniņām.
J: Kā parasti spēlē ar cimboliem?
A: Ir divi veidi, kā spēlēt šķīvjus. Viens veids ir izmantot vienu un to pašu šķīvju pāri, turot pa vienam katrā rokā un sitot tos kopā. Otrs veids ir izmantot tikai vienu šķīvīti, uzliekot to uz statīva un sitot ar sitamo instrumentu, nūjiņu vai stiepļu suku.
J: Kāda izmēra var būt šķīvji?
A: Šķirnes šķīvju izmēri var būt no 25 cm līdz 60 cm diametrā.
J: Vai šķīvjiem ir kāds īpašs skaņas augstums?
A: Nē, parasti tās nesniedz īpašu augstumu. Tomēr ir mazas, kuru pamatā ir sena veida cimboli, ko sauc par "crotales", kā arī ķīniešu cimboli ar pavērstām malām, kas var radīt zināmu skaņas augstumu.
J: Kādās mūzikas grupās mēs varam sastapties ar cimbalu izmantošanu?
A: Cimboli ir sastopami daudzās dažādās mūzikas grupās, piemēram, orķestros, džeza grupās, sitaminstrumentu grupās un orķestros, tostarp maršējošajos orķestros. Bungu komplektā vienmēr ir vismaz viena veida cimboli, kas var būt vai nu crash simbols, vai hi-hats (pāris, ko darbina, nospiežot pedāli).
J: Vai ir kādi īpaši paņēmieni, kā spēlēt cimbolus?
A: Jā, atkarībā no vēlamās skaņas veida, jūs varat berzēt malas kopā, lai iegūtu ļoti klusu skaņu, vai arī sitiet tās kopā, rokām veidojot apli, ļaujot tām vibrēt ilgāku laiku, ja vēlaties skaļākas skaņas. Atkarībā no tā, kādu skaņu vēlaties panākt, varat arī trāpīt pa malu, pa vidu vai pusceļā starp tām.
