Skaņas augstums (nots): definīcija, frekvence un absolūtā augstuma izjūta
Uzzini, kas ir skaņas augstums (nots): frekvence, fizika, mūzikas piemēri un absolūtā augstuma izjūta — skaidri, saprotami un praktiski.
Mūzikā nots nozīmē, cik augsta vai zema ir nots. Fizikā to mēra vienībā, ko sauc par hercu. Notu, kas vibrē ar frekvenci 261 Hz, radīs skaņas viļņi, kas vibrē 261 reizi sekundē. Klavieru skaņkārtā tā būs vidējā C. Šī fiziskā frekvence ir skaitlisks lielums, bet mūzikā un psiholoģijā parasti runājam par nots augstumu — to, kā cilvēka auss un smadzenes uztver šīs vibrācijas.
Skaņas augstums un frekvence
Skaņas augstumu saista ar skaņas viļņu pamatfrekvenci — zemāko harmoniku vai visizteiktāko atkārtošanos sekundē. Ja frekvence dubultojas, nots tiek uztverts kā viena oktāve augstāks (piem., 261 Hz → 522 Hz). Cilvēka dzirdes diapazons aptuveni ir no 20 Hz līdz 20 000 Hz, tomēr uztvere un spējas atšķiras ar vecumu un citiem faktoriem. Praktiskā mūzikā kā standarts bieži izmanto A4 = 440 Hz, kas kalpo kā atsauce instrumentu noskaņošanai.
Muzikālā intonācija, pustoni un centi
Mūzikā notis tiek sadalītas oktāvās un pustonos. Standarta 12-pustonu sistēma (vienlīdzīgā temperamenta sistēma) sadala oktāvi 12 vienādās daļās; katrs pustons attiecina frekvences attiecību 2^(1/12) (~1,0595). Lai precīzi salīdzinātu mazas atšķirības, izmanto mērvienību 'centi' — oktāve satur 1200 centu, pustons ir 100 centu.
Timbre, harmonikas un skaidrība
Nav tā, ka tikai pamatfrekvence nosaka to, ko dzirdam. Katram instrumentam ir sava skaņas krāsa jeb timbre, ko rada virkne harmoniku (pārapakšu frekvences), to attiecības un iznīkšanas raksti. Tie nosaka, vai nots skan 'siltāk', 'asinātāk' vai 'blīvāk'. Dažreiz, piemēram, sitaminstrumentiem vai nereti arī šķīvjiem, pamatfrekvence nav skaidri saprotama — tāpēc tos bieži izmanto ritmiem, nevis melodijām. Jau minēti instrumenti kā bungas, triangli un šķīvji, bieži tiek lietoti ritma funkcijai un tiem var nebūt skaidri noteikta skaņu augstuma (lai gan uzmanīgi klausoties, reizēm var sadzirdēt konkrētu augstumu).
Absolūtā (perfekta) augstuma izjūta un relatīvā intonācija
Dažiem mūziķiem ir absolūtā augstuma jeb perfekta augstuma izjūta. Tas nozīmē, ka viņi var nosaukt atskaņoto noti bez atsauces uz citu noti (piem., dzirdot klavieres skaņu, uzreiz pateikt "E" vai "A♭"). Absolūtā augstuma izjūta ne vienmēr padara kādu par labu mūziķi, tomēr tā var būt ļoti noderīga noskaņošanā un atmiņā. Ir pierādījumi, ka vairāki labi pazīstami klasiskās mūzikas komponisti, piemēram, Haidns, Bēthovens, Mocarts un Bahs, bija attīstījuši un, iespējams, pat apguvuši augstuma izjūtu.
Pretstats absolūtajai ir relatīvā augstuma izjūta — spēja noteikt intervālus (piem., kvinta, terts) un pareizu intonāciju, salīdzinot vienu noti ar otru. Šo prasmi parasti var trenēt un tā ir būtiska lielākai daļai mūziķu.
Uztveres psiholoģija un neskaidrības
Vēl jārēķinās, ka vārds "pitch" (angļu val.) bieži tiek sajaukts ar frekvenci. Frekvenci izmanto kā zinātnisku līdzekli skaņas un tās iespējamo augstumu mērīšanai, taču termins augstums tiek lietots, lai aprakstītu vairāk psiholoģisku pieredžu — kā cilvēks patiesībā izjutīs konkrēto skaņu. Konteksts (paralējošas frekvences, trokšņi, harmoniskā struktūra) var ietekmēt, kādu augstumu mēs uztveram.
Mērīšana, tehnoloģijas un pielietojums
Skaņas augstumu mēra ar spektrogrammām, frekvences analizatoriem un elektroniskajiem tunerīšiem. Mūsdienu balss un mūzikas apstrādes rīki (piem., auto-tune) automātiski nosaka un koriģē intonāciju, izmantojot frekvences analīzi. Praktiskās lietās mūziķi izmanto A4 = 440 Hz vai citas standarta vērtības, atkarībā no stila un ansambļa vēlmēm.
Kopsavilkums
- Skaņas augstums ir tā psiholoģiskā uztvere, kas saistīta ar skaņas pamatfrekvenci (Hz).
- Oktāve ir frekvenču dubultošanās; 12-pustonu vienlīdzīgā temperaments sadala oktāvi vienādās daļās.
- Daži instrumenti nav skaidri melodiski, jo to skaņās dominē inharmoniskas sastāvdaļas.
- Absolūtā augstuma izjūta ļauj nosaukt noti bez salīdzināšanas; relatīvā intonācija ir trenējama un plaši izmantota.
Ja nepieciešams, varu pievienot attēlu ar frekvenču skalu, piemērus frekvenču vērtībām dažādām notīm (piem., C4 = ~261,63 Hz, A4 = 440 Hz) vai paskaidrot temperamentu un intervalu aprēķinus detalizētāk.
Saistītās lapas
- nots (mūzika)
- muzikālā notācija
- skala (mūzika)
- vilnis (fizika)
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas mūzikā ir augstums?
A: Augstums mūzikā ir tas, cik augstu vai zemu skan nots.
J: Kā augstums ir atkarīgs no frekvences?
A: Skaņas augstums lielākoties ir atkarīgs no skaņas frekvences, ko mēra ar vienību, ko sauc par hercu, un tā norāda, cik ātri gaiss vibrē uz priekšu un atpakaļ.
J: Vai visi mūzikas instrumenti atskaņo noteikta augstuma notis?
A: Nē, ne visi mūzikas instrumenti atskaņo noteikta augstuma notis. Daudzi sitamie instrumenti, piemēram, bungas, triangli un cimboli, tiek izmantoti ritmiem un nespēlē melodijas, jo tiem nav noteikta augstuma.
J: Kas ir absolūtais jeb ideālais skaņu augstums?
A: Absolūts jeb perfekts skaņu augstums nozīmē, ka kāds vienmēr zina, kāda nots tiek atskaņota, nesalīdzinot to ar citu noti.
Vai absolūtā vai perfektā skaņas augstuma dēļ kāds ir labs mūziķis?
A: Absolūtā vai perfektā augstuma īpašība ne vienmēr padara kādu par labu mūziķi, lai gan tā var būt ļoti noderīga.
J: Vai pazīstami klasiskās mūzikas komponisti ir attīstījuši absolūtā/perfektīvā augstuma izjūtu?
A.: Ir pierādījumi, kas liecina, ka tādi pazīstami klasiskās mūzikas komponisti kā Haidns, Bēthovens, Mocarts un Bahs bija attīstījuši un, iespējams, pat apguvuši absolūtā/perfekta augstuma izjūtu.
J: Vai ir kāda atšķirība starp frekvenci un augstumu?
A: Frekvenci izmanto kā zinātnisku līdzekli skaņas un tās iespējamo augstumu mērīšanai un mainīšanai, savukārt augstums ir vairāk psiholoģiska kvalitāte, kas atkarīga no tā, kā auss uztver skaņas un kā smadzenes tās interpretē.
Meklēt